Apskats Par Februari 2009

  • April 2020
  • PDF

This document was uploaded by user and they confirmed that they have the permission to share it. If you are author or own the copyright of this book, please report to us by using this DMCA report form. Report DMCA


Overview

Download & View Apskats Par Februari 2009 as PDF for free.

More details

  • Words: 1,269
  • Pages: 3
CE∆MS ∙ CE Services 

     

  03‐09

CE∆MS

No. 1 for Quality Investments

                 

  CE  Services  (Rīga‐Cīrihe)  ir  neatkarīgs  korporatīvās  izcilības  analīzes  un  pētniecības  centrs,  veiksmīgi  strādājošs  akciju  investīciju  jomā.  Kompānija  specializējas  sekojošos  akciju  tirgos:  ASV,  Rietumeiropa,  Japāna,  Šveice,  kā  arī  Austrumeiropa.  Zināšanas  un  pieredze,  iegūtas  analizējot  akciju  tirgus,  tiek  izmantotas  CE  Asset  Management  (Cīrihe)  vajadzībām,  pieņemot  investīciju lēmumus.     Uzņēmums  ir  izstrādājis  korporatīvas  kvalitātes  indeksu  (CE  Corporate  Quality  Index®),  kurš  demonstrē veiksmīgus rezultātus kopš 1998. gada.  Mūsu  pieredze,  kā  arī  pētījumi,  tiek  apkopoti  ikmēneša  publikācijā  klientiem  The  Competitive  Edge Perspective®.         

CE∆MS ∙ CE Services               

  Pasaules akciju  tirgus apskats par  2009. gada   februāri               

         

© 2009 CEAMS (CE Services SIA)   Adrese: P.Brieža 15, Rīga, LV‐1010, Latvija. Tel: +371 67 808 974, +371 67 808 975,  www.ceams.ch 

 

2

CE∆MS ∙ CE Services  Lejupslīdes turpināšanās  Pasaules  nozīmīgākie  akciju  indeksi  turpināja  janvāra  lejupslīdi  un  februārī  bija  vēl  zemāki  nekā  iepriekšējās  krīzes  laikā  2002.  gadā.  ASV  akciju  indekss  DJIA  februārī  zaudēja  11.7%  no  savas  vērtības,  sasniedzot  1997.  gadu  līmeņus.  S&P  500  samazinājās  par  10.6%,  sasniedzot  1996.  gadu  līmeņus.  Kaut  gan  februārī  Japānas  akciju  indekss  Nikkei  225  zaudēja  vismazāk  attīstīto  valstu  akciju  indeksu  starpā  (‐5.3%),  24.  februārī  tas  sasniedza  līmeņus, kuri tika fiksēti pirms 26 gadiem.    Biržas   Dinamika 2009. g. Valsts  indekss  februārī  Stoxx 600  Eiropa  ‐9.6%  FTSE 100  Lielbritānija  ‐7.7%  CAC 40  Francija  ‐9.1%  DAX 30  Vācija  ‐11.4%  S&P 500  ASV  ‐10.6%  Dow Jones 30  ASV  ‐11.7%  Hang Seng  Honkonga  ‐1.3%  Nikkei 225  Japāna  ‐5.3%  Avots: Bloomberg 

  Par vienu no akciju tirgus krituma iemesliem kļuva  makroekonomiska  statistika,  kura  caurmērā  nevarēja  ieprecināt  investorus.  Tā,  jauno  darba  meklētāju  skaits  ASV  palielinājās  par  35  tūkst.  cilvēku  līdz  627  tūkst.  cilvēku  un  sasniedza  1982.  gada oktobra līmeni. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu  ASV  IKP  2008.  gada  pēdējā  ceturksnī,  samazinājās  par  6.2%,  kamēr  analītiķi  prognozēja  5.4%  samazinājumu. Japānas IKP 2008. gada 4. ceturksnī  samazinājās  par  3.3%  salīdzinot  ar  3.  ceturksnī  (‐ 12.7%  gada  izteiksmē),  kas  ir  stiprākais  kritums  kopš 1974. gada. Šajā periodā arī Eiropā bija fiksēts  straujš IKP kritums: ‐1.5% salīdzinot ar 3. ceturksni  –  straujākais  kritums  kopš  1995.  gada,  kad  šo  rādītāju sāka aprēķināt.    Valsts atbalsts  Tajā paša laikā valdības visā pasaulē centās palīdzēt  reālās  ekonomikas  sektoram,  lai  nepieļautu  turpmāko  ekonomikas  sagraušanos.  Francijas  valdība  paziņoja  par  nolūku  izsniegt  6  mljrd.  EUR  autoražotāju  Renault  un  Peugeot  Citroen  atbalstam,  kuri,  savukārt,  uzņēmas  neslēgt  savas  rūpnīcas  Francijā.  ASV  kompānija  General  Motors,  kuras  akcijas  cena  nokrita  par  25.3%  februārī,  vērsās  pie  valdības  pēc  papildu  finansējuma  16.6  mljrd.  USD  apmērā.  Uzņēmums  iesniedza  valsts  regulatoriem  restrukturizācijas  plānu,  atbilstoši  kuram tiks atlaisti 47 tūkst. cilvēku un tiks slēgtas 5  rūpnīcas ASV teritorijā līdz 2009. gada beigām. 

  Vācijas  valdība  pieņēma  likumu,  kas  ļauj  veikt  daļēju no krīzes cietušo banku nacionalizāciju. Tādi  soļi bija sperti, lai glābtu no maksātnespējas banku  Hypo Real Estate. Japānas centrālā banka paziņoja,  ka  tā  veiks  augsta  riska  aktīvu  izpirkšanu  no  bankām līdz 2010. gada aprīlim.    Pievilcīgas dividendes  Neskatoties  uz  šiem  pasākumiem  no  daudzu  valdību  puses,  patērētāju  noskaņojums  ir  diezgan  drūms,  kas  sekmē  tēriņu  un  pārdošanas  apjomu  krasu  samazinājumu.  Tas,  savukārt,  veicina  uzņēmumu  ieņēmumu  un  peļņas  samazināšanos.  Turklāt daudzas kompānijas pašlaik mēdz norakstīt  aktīvus,  kuru  vērtība  ir  stipri  kritusies.  Tas  rada  spiedienu  uz  dividendēm,  kuri  varētu  būt  samazinātas  vai  netiks  izmaksātas  vispār.  Ir  vērts  atzīmēt,  ka  tieši  dividendes  deva  investoriem  ienesīguma  ziņā  vairāk  nekā  kapitāla  pieaugums,  ko  noskaidroja  London  Business  School  pētnieki.  Kopš  1900.  gada  britu  uzņēmumu  vidējais  akciju  ienesīgums  gadā  bija  5.1%,  tomēr  investori  ieguva  tikai 0.4% no akciju cenas pieauguma, pārējais tika  iegūts  pateicoties  reinvestētām  dividendēm.  Februāra  beigās  Eiropā  dividenžu  ienesīguma  rādītājs  (dividendes/akcijas  cena)  bija  augstā  6.1%  līmenī  (pērn  –  3.1%),  kamēr  ASV  tas  bija  4.0%  līmenī (pērn – 2.0%), kas tika sasniegts galvenokārt  uz  akciju  cenu  samazinājuma  rēķina,  jo  aprēķinos  tiek iekļauti iepriekšēja gada dividenžu maksājumi.  Visdrīzāk šis rādītājs kritīsies, bet tas vienalga spēs  nodrošināt  investorus  ar  ienākumiem  arī  krīzes  laikā.  Šajā  gadījumā  ir  vērts  pievērst  uzmanību  nozarēm, kuru pārstāvji tradicionāli maksa augstas  dividendes:  komunālu  pakalpojumu  sniedzēji,  telekomunikācijas uzņēmumi.    Zaudētāju tops  Februārī  zaudētāju  topā  galvenokārt  bija  finanšu  uzņēmumi:  Mizuho  Financial  Group  Inc  (‐20.0%),  Banco  Bilbao  Vizcaya  Argentaria  SA  (‐21.0%),  Allianz  SE  (‐18.9%),  Wells  Fargo  &  Co  (‐36.0%).  Akciju  kritumiem  bija  daudzi  iemesli,  starp  kuriem  arī  baumas  par  ASV  banku  nacionalizāciju.  Šveices  apdrošināšanas  kompānija  Swiss  Reinsurance  (‐ 53.0%)  iepriekšēja  gada  milzīgo  zaudējumu  dēļ  (864  milj.  CHF)  bija  spiesta  piesaistīt  3  mljrd.  CHF  no  Berkshire  Hathaway  kompānijas,  kas  pieder  Vorenam  Bafetam.  Šveices  bankai  UBS  (‐24.5%)  nācās  samaksāt  ASV  780  milj.  USD  un  atklāt  informāciju par visiem klientiem, kuri ir ASV pilsoni,  kas  tika  izdarīts,  tāpēc  kā  UBS  palīdzēja  saviem  klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.    

  © 2009 CEAMS (CE Services SIA)    Atbildības ierobežojums: Šīs raksts ir uzņēmuma SIA CE Services izstrādāta analītiskā atskaite (turpmāk tekstā „atskaite”). Rakstā ir izmantota informācija, kura tiek klasificēta kā vispārīgā un to nedrīkst  uzskatīt par investēšanas rekomendāciju vai mudinājumu veikt investēšanas darbību ar jebkura veida vērtspapīriem vai atvasinātiem finanšu instrumentiem. Pirms investēšanas investoriem pašiem jāveic  analīzi  par  atskaitē minētiem uzņēmumiem,  to vērstpapīriem un vērtspapīru atvasinātiem  instrumentiem, ņemot vērā to, ka  vēsturiskais ienesīgums negarantē nākotnes  ienesīgumu. Atskaitē minētie  secinājumi un loģiskie slēdzieni ir balstīti uz informācijas no avotiem, kurus SIA CE Services uzskata par uzticamiem. Tomēr nav nekādu garantiju, ka rakstā izklāsta informācija ir pilnīgā un ticama.   

3

CE∆MS ∙ CE Services  Strauju  akciju  vērtību  kritumu  februārī  piedzīvoja  arī  naftas  ieguves  uzņēmumi:  BP  (‐9.4%),  ENI  (‐ 4.7%),  ExxonMobil  (‐11.2%),  ConocoPhilips  (‐ 21.4%),  Chevron  (‐13.9%).  Šim  faktam  ir  divi  skaidrojumi,  no  kuriem  viens  ir  naftas  cenu  lejupslīde  turpināšanās  un  otrs  –  paziņojumi  par  zaudējumiem 2008. gada 4. ceturksnī zemo naftas  cenu dēļ. Gandrīz visi naftas ieguves uzņēmumi bija  spiesti  norakstīt  krājumus,  kuru  vērtība  strauji  kritās  samazinoties  naftas  cenai:  britu  uzņēmumi  Royal Dutch Shell un BP norakstīja krājumus par 6.4  mljrd.  USD  un  2.6  mljrd.  USD  attiecīgi,  ASV  uzņēmums ConocoPhilips norakstīja aktīvus par 34  mljrd. USD.    Vēl  viens  sektors,  kas  februārī  nokļuva  uzmanības  centrā  bija  farmācija,  kura  pārstāvji  cieta  iespaidīgus  zaudējumus  mēneša  laikā:  Roche  Holding  (‐18.6%),  Eli  Lilly  (‐20.2%),  Pfizer  (‐15.6%),  Novartis (‐11.2%). Kļūst arvien skaidrāks, ka tuvākā  nākotnē farmaceitiskie uzņēmumi varētu pārtraukt  būt  par  patvērumu  investoriem  krīzes  laikā.  Uzņēmumi  izjūt  spiedienu  no  valdību  puses,  kuras  jau nevēlas maksāt tik daudz par medikamentiem,  par  kuriem  maksu  iedzīvotājiem  atlīdzina  valsts.  Šveices  uzņēmuma  Novartis  izpilddirektors  teica,  ka  globāla  krīze  un  Eiropas  valsts  politika  novedīs  pie  farmācijas  produkcijas  cenu  samazināšanas.  ASV  prezidenta  administrācija  paziņoja,  ka  farmācijas sektorā veicinās konkurenci ar generiku  (zāles, kas nav aizsargātas ar patentu) palīdzību un  sekmēs  arī  medikamentu  importu,  lai  cenas  uz  pašmāju zālēm tiktu samazinātas. Pēc aptuveniem  aprēķiniem,  medikamentu  cenas  var  samazināties  par  40%  un  tādējādi  tiks  ietaupīti  līdz  30  mljrd.  USD.     Bilance – pamats visam  Īstermiņā lejupslīde akciju tirgū varētu turpināties,  taču daudzi investori sāk sajust, ka tirgus minimumi  ir  visai  tuvu  un  drīz  varētu  sākt  pirkt  uzņēmumu  akcijas.  Pieturoties  pie  fundamentālas  analīzes  akciju  izvēles  procesa,  investori  turpina  pievērst  uzmanību  kompāniju  bilances  rādītājiem  un  finanšu  stabilitātei  vispār,  jo  pašlaik  daudzi  uzņēmumi ir uz bankrota sliekšņa un daļa no tiem  nevarēs pārdzīvot globālo finanšu krīzi. Piemēram,  reitingu  aģentūra  Standard  and  Poor’s  prognozē,  ka  šogad  bankrotēs  ap  200  uzņēmumu,  kuru  reitings ir BB un zemāk.    CE Services komanda 

  © 2009 CEAMS (CE Services SIA)    Atbildības ierobežojums: Šīs raksts ir uzņēmuma SIA CE Services izstrādāta analītiskā atskaite (turpmāk tekstā „atskaite”). Rakstā ir izmantota informācija, kura tiek klasificēta kā vispārīgā un to nedrīkst  uzskatīt par investēšanas rekomendāciju vai mudinājumu veikt investēšanas darbību ar jebkura veida vērtspapīriem vai atvasinātiem finanšu instrumentiem. Pirms investēšanas investoriem pašiem jāveic  analīzi  par  atskaitē minētiem uzņēmumiem,  to vērstpapīriem un vērtspapīru atvasinātiem  instrumentiem, ņemot vērā to, ka  vēsturiskais ienesīgums negarantē nākotnes  ienesīgumu. Atskaitē minētie  secinājumi un loģiskie slēdzieni ir balstīti uz informācijas no avotiem, kurus SIA CE Services uzskata par uzticamiem. Tomēr nav nekādu garantiju, ka rakstā izklāsta informācija ir pilnīgā un ticama.   

Related Documents