Apskats Par Martu 2009 Rfb

  • April 2020
  • PDF

This document was uploaded by user and they confirmed that they have the permission to share it. If you are author or own the copyright of this book, please report to us by using this DMCA report form. Report DMCA


Overview

Download & View Apskats Par Martu 2009 Rfb as PDF for free.

More details

  • Words: 1,095
  • Pages: 3
CE∆MS ∙ CE Services 

   

  04‐09

 

CE∆MS

No. 1 for Quality Investments

                 

  CE  Services  (Rīga‐Cīrihe)  ir  neatkarīgs  korporatīvās  izcilības  analīzes  un  pētniecības  centrs,  veiksmīgi  strādājošs akciju investīciju jomā. Kompānija speci‐ alizējas sekojošos akciju tirgos: ASV, Rietumeiropa,  Japāna, Šveice, kā arī Austrumeiropa. Zināšanas un  pieredze,  iegūtas  analizējot  akciju  tirgus,  tiek  iz‐ mantotas  CE  Asset  Management  (Cīrihe)  vajadzī‐ bām, pieņemot investīciju lēmumus.     Uzņēmums  ir  izstrādājis  korporatīvas  kvalitātes  indeksu  (CE  Corporate  Quality  Index®),  kurš  de‐ monstrē  veiksmīgus  rezultātus  kopš  1998.  gada.  Mūsu pieredze, kā arī pētījumi, tiek apkopoti ikmē‐ neša  publikācijā  klientiem  The  Competitive  Edge  Perspective®.         

CE∆MS ∙ CE Services                 

  Pasaules akciju  tirgus apskats par  2009. gada   martu               

         

© 2009 CEAMS (CE Services SIA)   Adrese: P.Brieža 15, Rīga, LV‐1010, Latvija. Tel: +371 67 808 974, +371 67 808 975,  www.ceams.ch 

2

CE∆MS ∙ CE Services  Patīkams pārsteigums  Pavasarim  uzsākoties,  atkusnis  bija  vērojams  arī  finanšu tirgū. Marts kļuva par patīkamu pārsteigu‐ mu visiem pasaules akciju tirgus dalībniekiem. Līdz‐ īgu  akciju  tirgus  indeksu  ralliju  investori  nebija  re‐ dzējuši kopš 1949. gada. Jāpiebilst, ka „buļļu” vilnis  bija  vērojams  arī  metālu  tirgos,  kur  vāra  (19.0%),  cinka  (20.9%)  un  alumīnija  (5.9%)  spot  cenas  Lon‐ donas  Metālu  Biržā  (London  Metal  Exchange)  krietni  pieauga.  Naftas  cena  arī  demonstrēja  aug‐ šupejošo tendenci, tomēr gan WTI, gan BRENT ce‐ nas  marta  beigās  palika  zem  psiholoģiski  nozīmīga  līmeņa ‐  50 ASV dolāru par bareli.    Biržas   Dinamika   Valsts  indekss  2009.g. martā  DAX

Vācija

6.3%

CAC 40

Francija

3.9%

FTSE 100

Lielbritānija

2.5%

STOXX 600

Eiropa

2.0%

S&P 500

8.5%

Dow Jones 30 Shanghai Composite Nikkei 225

ASV  ASV  Ķīna

13.9%

Hang Seng

Honkonga

Japāna

7.7% 7.2% 5.9% Avots: Bloomberg 

  Par  katalizatoru  marta  rallijam  kļuva  divi  faktori.  Pirmkārt,  ASV  bankas  Citi,  kas  ir  lielāka  banka  pēc  aktīvu  kopsummas,  paziņojums,  kurā  bankas  pār‐ stāvji novērtēja gada pirmos divus mēnešus kā lab‐ vēlīgus  un  rentablus.  Finanšu  giganta  paziņojums  kļuva  par  signālu,  ka  ekonomikas  atgūšanas  ir  sā‐ kusies.  Tāpēc  straujāko  cenu  pieauguma  dinamiku  demonstrēja  finanšu  nozares  uzņēmumu  akcijas  (Citi +68.0%, Bank of America +72.7%, Credit Suisse  +19.8%,  BNP  Paribas  +19.7%).  Otrkārt,  zināmu  at‐ balstu  akciju  tirgum  sniedza  arī  centrālo  banku  intervences,  kuras  sākās  Šveicē,  kad  13.  martā  tās  Nacionāla  banka  (Swiss  National  Bank)  mākslīgi  pazemināja  franka  kursu  ar  valūtas  intervences  palīdzību  un  papildus  pazemināja  procentu  likmi  par  25  bāzes  punktiem  līdz  0.25%.  Savukārt  ASV  Federāla  Rezervju  Sistēmas  kārtējā  sēdē  bija  no‐ lemts  saglabāt  procentu  likmi  0%‐0.25%  līmenī.  Eiropas  un  Anglijas  Centrālās  bankas  samazināja  refinansēšanas  likmes  par  50  bāzes  punktiem  līdz  1.5% un 0.5%.   Valsts atbalsts  Par  papildus  atbalstu  ekonomikai  ASV  un  Anglijā  bija  paziņots  par  jauno  naudas  drukāšanas  prog‐ rammu.  Abu  valstu  centrālās  bankas  paziņoja,  ka  uzsākušas  gan  valsts,  gan  korporatīvo  obligāciju 

atpirkšanu. Proti, lai īstenotu šo programmu abām  struktūrām  jāieslēdz  naudas  drukas  aparātus.  Šīs  ziņas  izraisīja  USD/EUR  kursa  kritumu  par  3.5%  dienas  laikā  (mēneša  laikā  dolāra  kurss  pret  eiro  nokrita  vidēji  par  3.8%).  Sekas  no  jaunas  naudas  ieplūšanas  finanšu  sistēmā  grūti  prognozēt,  jo  pa‐ treizēja ekonomikas situācija līdz šīm nebija redzē‐ ta  un  līdz  ar  to  prognozēt  nākotni,  balstoties  tikai  uz vēsturiski līdzīgiem notikumiem, nav gluži korek‐ ti.  Šodienas  pasaules  ekonomika  darbojas  globali‐ zācijas  režīmā,  kurs  nepastāvēja  iepriekšējo  krīžu  laikā.    Atšķirības ir redzamas  Martā,  beidzot,  iezīmējas  „robeža”  investīciju  stilu  starpā  (parādījās  atšķirības  investīciju  stilu  uzvedī‐ bā/raksturos).  Tā,  pateicoties  finanšu  sektora  uz‐ ņēmumiem,  Value  stils  ieņēma  līdera  pozīcijas  Eiropā. Finanšu uzņēmumi, īpaši bankas, vēsturiski  tiek  uzskatīti  par  Value  uzņēmumiem,  galvenokārt  pateicoties  augstām  dividendēm.  Savukārt  ASV  starpība  starp  Value  un  Growth  indeksu  pieaugu‐ miem  bija  niecīga,  ar  neizteiksmīgu  pārsvaru  Growth  labā,  pateicoties  tehnoloģiskā  sektora  uz‐ ņēmumiem  (Intel  +17.9%,  Apple  +17.7%,  Oracle  +16.3%,  Cisco  Systems  +15.1%).  Atšķirībā  no  ASV,  kur  kapitalizācijas  sadalījumā  ar  niecīgu  pārsvaru  dominēja Growth stila uzņēmumi, Eiropā straujāko  izaugsmi sasniedza uzņēmumi ar lielo tirgus kapita‐ lizāciju (vidēji ap 15% no Stoxx 600 kopējas kapita‐ lizācijas  aizņem  bankas,  kas  savukārt  ir  lielākais  svars starp apakšnozarēm).     Taupīgums ietekmē ienesīgumu  Mēneša  beigās  Standard  &  Poor's  Index  Services  (S&P)  publicēja  atskaiti  par  uzņēmumu  aktivitāti  pašu  akciju  atpirkšanu.  Pēc  S&P  datiem  pērn  uz‐ ņēmumi,  kas  ietilpst  S&P  500  indeksā,  iztērēja  339.6  mljrd.  ASV  dolāru,  kas  ir  par  42.3%  mazāk  salīdzinot  ar  2007.  gadu,  kad  akciju  atpirkšanas  apjoms sasniedza rekordu 589.1 miljardu ASV dolā‐ rus. Tas daļēji ir skaidrojams ar akciju cenu absolū‐ tas  vērtības  samazināšanos  (2008.  gadā  S&P  500  kopēja kapitalizācija nokrita par 39%). Ņemot vērā  izmaksu  optimizācijas  un  kapitāla  saglabāšanas  plānus,  kas  ir  saistīti  ar  nākotnes  naudas  plūsmas  nenoteiktību,  var  apgalvot,  ka  uzņēmumi  krietni  samazinās  akciju  atpirkšanas  programmu  apjomus  arī  šogad.  Turklāt  vairāki  uzņēmumi  paziņoja  par  dividenžu  izmaksu  samazinājumu,  daži  pieņēma  lēmumu neizmaksāt dividendes vispār. Abi augstāk  minētie  faktori  var  krietni  samazināt  akciju  ienesī‐ gumu, kas ir par labu ilgtermiņa parādzīmju tirgum.    

  © 2009 CEAMS (CE Services SIA)    Atbildības ierobežojums: Šīs raksts ir uzņēmuma SIA CE Services izstrādāta analītiskā atskaite (turpmāk tekstā „atskaite”). Rakstā ir izmantota informācija, kura tiek klasificēta kā vispārīgā un to nedrīkst  uzskatīt par investēšanas rekomendāciju vai mudinājumu veikt investēšanas darbību ar jebkura veida vērtspapīriem vai atvasinātiem finanšu instrumentiem. Pirms investēšanas investoriem pašiem jāveic  analīzi  par  atskaitē minētiem uzņēmumiem,  to vērstpapīriem un vērtspapīru atvasinātiem  instrumentiem, ņemot vērā to, ka  vēsturiskais ienesīgums negarantē nākotnes  ienesīgumu. Atskaitē minētie  secinājumi un loģiskie slēdzieni ir balstīti uz informācijas no avotiem, kurus SIA CE Services uzskata par uzticamiem. Tomēr nav nekādu garantiju, ka rakstā izklāsta informācija ir pilnīgā un ticama.   

3

CE∆MS ∙ CE Services  Uzņēmuma lielumam nav nozīmes  No  tehniskā  viedokļa  akciju  indeksi  joprojām  de‐ monstrē  „lāču”  tendenci.  Neskatoties  uz  marta  ralliju akciju indeksi joprojām atrodas zem iepriek‐ šēja  gada  līmeņiem.  Pašreiz  investori  meklē  finan‐ siāli stiprus uzņēmumus, tos neinteresē uzņēmumu  lielums,  bet  gan  spējas  optimizēt  izmaksas  un  sa‐ glabāt  bilances  kapitāla  pietiekamību.  Tīrā  parāda  lielums  un  naudas  plūsmas  stabilitāte  ir  daži  no  faktoriem,  kuri  izšķirs  uzvarētājus  pašreizējā  situ‐ ācijā.  Skatoties  no  makroekonomiskās  pozīcijas,  martā  publicētie  dati,  īpaši  bezdarba  dinamika,  norāda uz to, ka ekonomiskās aktivitātes atveseļo‐ šanas  stadija  vel  nav  sākusies.  Valūtas  kursu  svār‐ stības  būs  cieši  sekojamas  un  īpaša  uzmanība  būs  pievērsta  ASV  dolāram.  Centrālo  banku  procentu  likmes  visdrīzāk  saglabāsies  pašreizējā  līmenī,  jo  deflācijas riski ir jūtami.    CE Services komanda 

  © 2009 CEAMS (CE Services SIA)    Atbildības ierobežojums: Šīs raksts ir uzņēmuma SIA CE Services izstrādāta analītiskā atskaite (turpmāk tekstā „atskaite”). Rakstā ir izmantota informācija, kura tiek klasificēta kā vispārīgā un to nedrīkst  uzskatīt par investēšanas rekomendāciju vai mudinājumu veikt investēšanas darbību ar jebkura veida vērtspapīriem vai atvasinātiem finanšu instrumentiem. Pirms investēšanas investoriem pašiem jāveic  analīzi  par  atskaitē minētiem uzņēmumiem,  to vērstpapīriem un vērtspapīru atvasinātiem  instrumentiem, ņemot vērā to, ka  vēsturiskais ienesīgums negarantē nākotnes  ienesīgumu. Atskaitē minētie  secinājumi un loģiskie slēdzieni ir balstīti uz informācijas no avotiem, kurus SIA CE Services uzskata par uzticamiem. Tomēr nav nekādu garantiju, ka rakstā izklāsta informācija ir pilnīgā un ticama.   

Related Documents