ģmo Mīti Un Fakti

GALVENIE ĢMO MĪTI UN FAKTI Mīts #1:

Ekonomiski izdevīgāk ir audzēt ĢM, nevis nemodificētus kultūraugus

1.fakt s:

ĢM sēklas ir kļuvušas dārgākas par konvencionālajām, un to cena turpina pieaugt

2.fakt s:

ĢM kultūraugiem nepieciešamo pesticīdu cenas ir strauji pieaugušas

3.fakt s:

Dati par ĢM kultūraugu audzēšanai nepieciešamo pesticīdu apjoma samazināšanos ir pretrunīgi

4.fakt s:

Latvijā ĢM kultūraugu audzēšana radītu zaudējumus vismaz 15 miljonu latu apmērā

Mīts #2:

ĢM kultūraugi ir ražīgāki

1.fakt s:

Vēl neviens kultūraugs nav ģenētiski modificēts, lai dotu lielāku ražu

2.fakt s:

Dati par ĢM kultūraugu ražas palielināšanos, uzlabojot nezāļu un kaitēkļu kontroli, ir pretrunīgi

Mīts #3:

ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās

1.fakt s:

Vēl joprojām ir tikai daži kultūraugi, kas koncentrēti dažās valstīs

2.fakt s:

Eiropā ĢM kultūraugu audzēšana samazinās

3.fakt s:

Eiropā pieaug no ĢMO brīvo reģionu skaits

Mīts #4:

Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību

1.fakt s:

ĢMO riska novērtējumus veic vai pasūta pašas biotehnoloģiju kompānijas

2.fakt s:

Biotehnoloģijas industrija neļauj veikt neatkarīgus pētījumus

3.fakt s:

Zinātnieki un ārsti visā pasaulē brīdina par ĢMO bīstamību un aicina aizliegt ĢM pārtiku

4.fakt s:

Daudzi neatkarīgie zinātniskie pētījumi pierāda ĢMO graujošo ietekmi uz dzīviem organismiem

Mīts #5:

ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam attīstības valstīs

1.fakt s:

ĢM kultūraugu komercializēšanas laikā nabadzība un bads turpināja palielināties

2.fakt s:

Lielāko daļu ĢM kultūraugu izlieto lopbarībā, biodegvielā, un rūpnieciski ražotos pārtikas produktos pasaules attīstītajās valstīs

3.fakt

ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšana pasliktina vietējo

1

s:

pārtikas apgādi

4.fakt s:

Globālais lauksaimniecības novērtējums iesaka atteikties no ĢM kultūraugiem

Mīts #6:

Latvijas lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem nav pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā

1.fakt s:

Eiropai ir pieejama sertificēta lopbarība bez ĢMO

2.fakt s:

Lai gan pagaidām nemodificētās sojas lopbarība ir dārgāka, galaproduktu tā sadārdzinātu nebūtiski

3.fakt s:

Soju lopbarībā var aizvietot ar citiem olbaltumvielu avotiem

2009.gada 15.jūnijs, Rīga

2

Mīts #1:

Ekonomiski izdevīgāk ir nemodificētus kultūraugus

audzēt

ĢM,

nevis

Pirmo ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu komercializēšanas 12 gadu laikā sasniegtos ekonomiskos ieguvumus atspoguļo pašas biotehnoloģiju industrijas pasūtīts pētījumsi. Pētījuma secinājumu ticamību mudina apšaubīt vairāki par pretējo liecinoši fakti. 1.f ak ts :

ĢM sē kl as ir kļ uv uš as dār gā ka s pa r konvenc io nā la jā m, un to cen a tu r pi na p ie au gt

Lielo biotehnoloģiju kompāniju augošā kontrole pār lauksaimniecības kultūru sēklu piedāvājumu pasaulē ir samazinājusi sēklu izvēli un palielinājusi sēklu cenas.1 Patentētās sēklas nu jau veido 82% no komerciālo sēklu tirgus pasaulē. 2007.gadā vairāk nekā pusi no patentēto sēklu tirgus pasaulē kontrolēja četras kompānijas: „Monsanto” (ASV) – 23%, „DuPont” (ASV) – 15%, „Syngenta” (šveice) – 9% un „Grupe Limagrain” (Francija) – 6%.2 ĢM sēklas kopumā ir divas līdz četras reizes dārgākas nekā konvencionālās sēklas.3 ASV sojas sēklu (lielākoties ĢM) cena pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi par vairāk nekā 50% un cenu pieaugums ir gaidāms arī nākamajos gados, jo šogad Monsanto laiž tirdzniecībā jaunu glifosāta (raundapa aktīvā sastāvdaļa) izturīgo sojas šķirni („RoundUp Ready 2”), kas būs vēl dārgāka (FoEI, 2009). Tā kā ĢM augu sēklas ir patentētas, tad zemniekiem katru gadu jāpērk jauns sēklu materiās, jo tās nedrīkst saglabāt un izmantot nākamajai sējai. 2.f ak ts :

ĢM kul tū r au gi em pie au gu ša s

ne pi ec ie ša mo

pe sti cī du

ce na s

ir

str auj i

Galvenie uzņēmumi, kas nodarbojas ar gēnu inženieriju, ir lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji (Monsanto, Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, un Syngenta) un to izstrādātās kultūraugu ģenētiskās modifikācijas lielākoties ir noturība pret attiecīgo kompāniju ražotajiem ķīmiskajiem nezāļu un kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļiem. Augi ar rezistenci pret herbicīdiem veido vairāk nekā 80% no visas ĢM kultūraugu platības4. Raundapa, pasaulē visvairāk pārdotā herbicīda, cena nepilnu divu gadu laikā (2006/2007) ASV ir pieaugusi par 134%. (FoEI, 2009) Argentīnā 2007.gadā ĢM kultūraugiem lietotā glifosāta cenas pieauga daudz vairāk nekā konvencionālajiem kultūraugiem izmantoto herbicīdu cenas. Brazīlijā ĢM sojai nepieciešamo herbicīdu cenas 2007.gada laikā pieauga par 44%, kamēr nemodificētajai sojai lietoto herbicīdu cenas pat kritās par 45%, salīdzinot ar 2006.-07.g. sezonu (FoEI, 2009). 3.f ak ts :

Dati pa r ĢM kul tūr aug u aud zē ša na i nep ie ci eš am o pes ti cī du apj om a sa ma zi nā ša no s ir p r etr un īg i

Biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka tās tehnoloģija samazina pesticīdu (herbicīdu un insekticīdu) lietošanu, it īpaši saistībā ar ĢM soju. Taču ASV Lauksaimniecības departamenta datu par pesticīdu lietošanu 1996.-2004.g. neatkarīga analīze liecina tieši par pretējo, proti, ĢM kultūraugu audzēšana ir palielinājusi pesticīdu lietošanu, it īpaši kopš 1999.gada. Tika secināts, ka iepriekš minēto deviņu gadu laikā ĢM sojas, kukurūzas un kokvilnas audzēšanas izplatīšanās rezultātā ir izlietoti par aptuveni 55 miljoniem kilogramu pesticīdu vairāk nekā tādā gadījumā, ja to vietā būtu audzēti nemodificētie kultūraugi (FoEI, 2009).

i

PG Economics Ltd.(UK). „GM crops: global socio-economic and environmental impacts 1996-2007” (Maijs, 2009) – šo pētījumu pasūtīja biotehnoloģiju industrijas lobija grupa Agricultural Biotechnology in Europe (ABE), starp tās biedriem ir lielākās biotehnoloģiju kompānijas, kā Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, Monsanto un Syngenta (avots: http://www.lobbywatch.org/profile1.asp?prid=308). ABE iepriekš pasūtījusi arī citus pētījumus, t.sk. “The Global GM Market: Implications for the European Food Chain. An analysis of labelling requirements, market dynamics and cost implications” (2005). http://www.pgeconomics.co.uk/GM_food_avoidance.htm

3

Vairāk nekā desmit gadu pieredze ASV, Argentīnā un Brazīlijā rāda, ka ĢM kultūraugi ir būtiski palielinājuši pesticīdu lietošanu un herbicīdu izturīgu nezāļu epidēmiju. Izturīgās nezāles ir mudinājušās biotehnoloģiju kompānijas radīt jaunas ĢM kultūraugu šķirnes, kas izturētu intensīvāku apstrādi ar ķimikālijām un divus un vairāk herbicīdus, tādējādi veicinot arvien lielāku ķimikāliju lietošanu (FoEI, 2009). ASV 2006. gadā glifosāta lietošana sojas pupiņām palielinājās par 28% (no 75,743 miljoniem mārciņu 2005.gadā līdz 96,725 miljoniem mārciņu 2006.gadā), kamēr sojas platība tajā pašā laikā palielinājās tikai par 5% (FoEI, 2009). Brazīlijā, no 2000.-2005.gadam glifosāta lietošana pieauga par 79,6%, kamēr raundapu izturīgās sojas platība pieauga mazāk 5 4.f ak ts :

Latvi jā ĢM kul tū r aug u au dz ēš an a r adīt u za ud ēj um us vis ma z 15 mil jo nu l atu apm ēr ā

Zemkopības ministrijas pasūtītajā pētījumā par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomisko novērtējumu Latvijā6, aprēķināts, ka ĢMO audzēšana Latvijas bioloģiskajai un tradicionālajai lauksaimniecībai, sēklu audzētājiem, biškopībai un lauku tūrismam nodarītu zaudējumus aptuveni 15 miljonu latu apmērā. Potenciālo zaudējumu apmērs noteikts, ņemot vērā ekspertu rīcībā esošo informāciju par ĢM kultūraugu iegūtajām īpašībām un to ietekmi uz apkārtējo vidi, dzīvnieku un cilvēku veselību veģetācijas periodā un gatava produkta veidā.

Mīts #2:

ĢM kultūraugi ir ražīgāki

1.f ak ts :

Vēl nevie ns lie lā ku r ažu

ku lt ūr aug s

nav

ģen ēt is ki

mo di fi cē ts ,

lai

do tu

Biotehnoloģijas industrija ir solījusi, ka gēnu inženierija ievērojami paaugstinās ražu un tāpēc ir neaizstājams līdzeklis cīņā ar badu. Tomēr līdz šim ģenētisko modifikāciju reālais mērķis nav bijis ražības celšana, bet gan izmaksu samazinājums. ASV Lauksaimniecības departaments atzīst, ka ģenētiskā inženierija nav paaugstinājusi neviena komerciāla ĢM kultūrauga ražīgumu.7 Galvenie uzņēmumi, kas nodarbojas ar gēnu inženieriju, ir lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji (Monsanto, Bayer CropScience, BASF, Dow AgroSciences, DuPont, un Syngenta). Lielākā daļa šobrīd audzēto ģenētiski modificēto (ĢM) augu ir izturīgi pret kādu noteiktu herbicīdu (ķīmisku nezāļu iznīcināšanas līdzekli), kas iznīcina visus pārējos augus. Par spīti ilgstošiem eksperimentiem, biotehnoloģiju kompānijas ir sasniegušas komerciālus panākumus tikai ar divu veidu ĢM kultūraugiem: (1) izturīgiem pret herbicīdiem, un (2) noturīgiem pret kaitēkļiem. Tie nenod nekādu vai ļoti mazu labumu patērētājiem vai videi. Faktiski šobrīd pasaulē 85% ĢM kultūraugu platības tiek apsētas ar herbicīdizturīgām ĢM šķirnēm, kas veicina pesticīdu patēriņa pieaugumu8. Neskatoties uz biotehnoloģiju solījumiem ar ĢM kultūraugiem atrisināt pasaules pārtikas krīzi, vēl joprojām tirgū nav neviena ĢM kultūrauga ar paaugstinātu ražīgumu, izturību pret sausumu, augsnes sāļumu, paaugstinātu uzturvērtību vai kādu citu sen apsolītu vērtīgu modifikāciju. ĢM kultūraugi ar izturību pret slimībām praktiski gandrīz neeksistē un tiek audzēti niecīgos apmēros (FoEI, 2009). Biotehnoloģiju industrija turpina koncentrēt ģenētisko modifikāciju izstrādi uz jaunu kultūraugu šķirņu radīšanu ar noturību pret herbicīdiem un insekticīdiem. No četrām jaunām biotehnoloģiju kompāniju radītām šķirnēm, ko ASV Lauksaimniecības departaments apstiprināja 2006.-2007.gadā, divu kultūraugu (sojas un rīsa) šķirnes bija ar izturību pret herbicīdiem un viena kukurūzas šķirne ar noturību pret kaitēkli. Un no 14 ĢM kultūraugu šķirnēm, kas gaida apstiprināšanu, vairāk nekā puse ir ar noturību pret herbicīdiem (sešas) un insekticīdiem (divas) (FOEI, 2009). 2.f ak ts :

Dati pa r ĢM kul tūr aug u r aža s pal ie li nā ša no s, uz labo jo t nez āļ u un ka it ēk ļu k on trol i, i r pret r unī gi

4

Biotehnoloģijas industrija apgalvo, ka, pateicoties nezāļu un kaitēkļu kontrolei, ir notikusi ražas palielināšanās9, taču daudzu neatkarīgu pētījumu dati konsekventi rāda pretējo. Pirmajā globālajā zinātniskajā lauksaimniecības izvērtējumāii (turpmāk IAASTD) secināts, ka „moderno biotehnoloģiju izmantošana neierobežotā vidē, piemēram, ĢM kultūraugu audzēšana, ir ļoti strīdīga. Piemēram, dati par dažiem gadiem un dažiem ĢM kultūraugiem dažās vietās rāda ļoti nepastāvīgus ražas pieaugumus un citās vietās ražas kritumus, kas svārstās 10 – 33% robežās”10 Lielbritānijas vadošā bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas, „The Soil Association”, apskatā par jaunākajiem pieejamiem pētījumiem par ĢM kultūraugu ražām pēdējā desmitgadē secināts, ka visu galveno kultivēto ĢM kultūraugu raža ir zemāka, vai, labākajā gadījumā, tāda pati kā nemodificēto kultūraugu raža. Attiecībā uz ĢM soju, kā visplašāk audzēto ĢM kultūraugu, daudzu universitāšu, to skaitā vairāku ASV universitāšu, pētījumi pēdējā desmitgadē konsekventi ir rādījuši, ka pret raundapu rezistentas ĢM sojas raža ir par 4 – 12% zemāka nekā konvencionālo šķirņu raža.iii Arī ASV zinātnieku apvienības Union of Concerned Scientists (UCS) ziņojumā11 secināts, ka ĢM herbicīdizturīgai sojai un kukurūzai pēdējo 13 gadu laikā ražīgums nav paaugstinājies. Bet pret kaitēkļiem noturīgai kukurūzai ražīgums ir palielinājies niecīgi. Pieci pētījumi laika posmā no 2001.g. līdz 2007.g. atklāj, ka raundapu izturīgās sojas apstrādāšana ar glifosātu kavē auga veselībai un augšanai svarīgu barības vielu uzņemšanu. Attiecīgi radītais minerālvielu trūkums tiek saistīts ar vairākām problēmām, no paaugstinātas slimību uzņēmības līdz pat fotosintēzes kavēšanai. Tādējādi tie paši faktori, kas vainojami pie ĢM sojas ražas samazināšanos, var būt atbildīgi par paaugstinātu slimību uzņēmību12 Herbicīdizturīgās ĢM sojas un kokvilnas šķirnes vienkāršo un mazina darbaspēka izmaksas nezāļu apkarošanai, bet sniedz zemāku ražu un ienākumus nekā konvencionālās šķirnes (FoEI, 2009). Pret herbicīdiem noturīgie ĢM kultūraugi (galvenokārt soja) ir populāra starp lielajiem zemniekiem, tādēļ, ka tie atvieglo un mazina darbaspēka izmaksas nezāļu kontrolei. Darbaspēku mazinošais efekts arī izskaidro to, kāpēc raundapu izturīgā ĢM soja ir visizplatītākais no kultūraugiem. Taču ĢM soja ir veicinājusi to, ka lauksaimniecības zeme tiek koncentrēta mazākā skaitā lielu saimniecību, kas, savukārt, izstumj mazos zemniekus no biznesa un rada laukos bezdarbu un nabadzību (FoEI, 2009). Dažiem zemniekiem, it īpaši lielzemniekiem, mazākas ražas ir pieņemamas kā cena, ko nākas maksāt par vieglāku un ar mazāku darbaspēku veicamu nezāļu apkarošanu. Tomēr ASV pieaug to zemnieku skaits, kuri dod priekšroku nemodificētu kultūraugu audzēšanai, taču viņiem ir grūtības atrast kvalitatīvas konvencionālās sēklas. Saskaņā ar Argentīnas lauksaimniecības apakšsekretāra informāciju, šī darbaspēka ietaupīšana nozīmē, ka uz 2 katriem 4 500 m zemes, kas pārveidoti par sojas lauku, tiek radīta tikai viena jauna darba vieta. Tā pati zemes platība, nodota vidēja izmēra ģimenes saimniecībām nemodificēto kultūraugu audzēšanai, ļauj nodrošināt četru līdz piecu ģimeņu iztiku un nodarbināt vismaz sešus cilvēkus. (FoEI, 2009).

Mīts #3:

ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās

1.f ak ts :

Vēl jo proj ām ir tika i daž i ku ltū r au gi , kas konc en tr ēt i daž ās val st īs

Lai gan kopējā ĢM kultūraugu platība ir palielinājusies, tomēr pēc 13 gadu komerciālas audzēšanas, ĢM kultūraugi vēl joprojām lielākoties tiek audzēti nelielā skaitā valstu ar augsti industrializētu un uz eksportu orientētu lauksaimniecību. Gandrīz 90% visu ĢM kultūraugu platību 2008.gadā atradās tikai piecās Ziemeļu un Dienvidamerikas valstīs (ASV, Kanādā, Argentīnā, Brazīlijā un Paragvajā) un 80% - ASV, Argentīnā un Brazīlijā. Vienā ii

Tas ir vairāk kā 400 zinātnieku, industriju ekspertu, valdību, un sabiedrisko organizāciju veidots dokuments, ko iniciēja Pasaules Banka sadarbībā ar vairākiem sadarbības partneriem, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizāciju un Pasaules Veselības organizāciju, un ko ir apstiprinājušas vairāk kā 60 valstu valdības iii

5

pašā ASV ĢM kultūraugi aizņem vairāk nekā 50% no visas pasaules ĢM kultūraugu platības. Indijā un Ķīnā ĢM kultūraugi aizņem tikai 3% vai mazāk no aramzemes. Eiropas Savienībā ĢM kultūraugi aizņem niecīgus 0,36% no aramzemes. (FoEI, 2009, 17.lpp) Visu pasaules biotehnoloģiju kultūraugu platību veido tie paši četri kultūraugi, ko audzēja jau pirms desmit gadiem: soja, kukurūza, kokvilna un rapsis. Pašā biotehnoloģiju industrijas citadelē – ASV – zemnieki sāk pāriet atpakaļ uz ģenētiski nemodificētas sojas audzēšanu. Šogad pirmo reizi kopš 1996.gada raundapu izturīgās ĢM sojas platības varētu samazināties.13

2.f ak ts :

Eirop ā Ģ M ku ltū r au gu a ud zē ša na s am az in ās

Kopējā ĢM kultūraugu platība Eiropas valstīs kopš 2005.gada katru gadu ir samazinājusies. Pēdējo četru gadu laikā tā ir sarukusi par 35%.14 Jau septiņas ES valstis (Austrija, Ungārija, Grieķija, Itālija, Francija, Luksemburga un Vācija), saskatot draudus videi un cilvēku veselībai, ir aizliegušas vienīgās EK kultivēšanai atļautās kukurūzas MON810 audzēšanu. 1

Austrija

2

Grieķija

1999

Aizliegums Monsanto kukurūzas šķirņu MON 810, MON 863 and T25 kultivēšanai Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 810 kultivēšanai Vispārējais aizliegums visiem ĢM kultūraugiem

Apr, 2005 3 Itālija Mar, 2006 4 Ungārija Sept, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 2006 kultivēšanai 5 Francija Feb, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 2008 kultivēšanai 6 Luksembr Mar, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON uga 2009 kultivēšanai 7 Vācija Apr, Aizliegums Monsanto kukurūzas MON 2009 kultivēšanai un pārdošanai Avots: http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/bans.html

810 810 810 810

Kukurūzu MON810 audzē vēl tikai sešas no 27 ES dalībvalstīm (Spānija, Čehija, Slovākija, Polija, Rumānija, Portugāle). Lielākā daļa (74%) no tā jau niecīgās ĢM kukurūzas platības ES atrodas vienā valstī – Spānijā.15 Neviena no Eiropas valstīm ārpus ES (Norvēģija, Šveice, Islande, Serbija, Melnkalne, u.c.) neaudzē ĢMO. Šveicē 2005.gadā ar referendumu tika noteikts piecu gadu moratorijs ĢM kultūraugu un dzīvnieku audzēšanai, šogad valdība to pagarināja līdz 2013.gadam. Neviena no ES kandidātvalstīm (Turcija, Horvātija, Maķedonija) neaudzē ĢMO. 3.f ak ts :

Eirop ā p ie au g no Ģ MO b rīv o r eģi on u sk ai ts

Eiropā pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaudzis no ĢMO brīvo teritoriju skaits. Šobrīd par ĢMO brīvām teritorijām sevi pasludinājuši jau 196 reģioni, 93 starpreģioni un 30 370 zemes īpašnieku un zemnieku 38 Eiropas valstīs16. Lai gan daudzos gadījumos, no ĢMO brīvo teritoriju deklarācijai nav juridiska statusa, tā ir būtisks signāls valstu valdībām un EK, ka Eiropas zemnieki un patērētāji aktīvi iestājas pret ĢMO. Eiropas ĢMO-brīvo regions/list.html.

Mīts

reģionu

saraksts:

http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-

Nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi 6

#4:

uz cilvēku veselību

1.f ak ts :

ĢMO ris ka novēr tē ju mu s veic vai pas ūt a pa ša s bio te hn ol oģ ij u kom pā ni ja s

Līdz šim brīdim lielāko daļu ĢM pārtikas pārbaužu ir veikušas biotehnoloģiju kompānijas vai to algotie zinātnieki. Neatkarīgie zinātnieki, vērtējot pieejamos biotehnoloģiju kompāniju riska novērtējumu datus, secina, ka ĢM pārtikas drošības pārbaudes ir nepietiekamas. 17 Lai pārliecinātos par ĢM pārtikas nekaitīgumu, ir nepieciešamas daudz plašākas neatkarīgas pārbaudes. Biotehnoloģiju kompāniju veiktie veselības riska novērtējumi neuzrāda veselības problēmas no ĢM pārtikas ēšanas, taču neatkarīgie pētījumi atklāj pretēju efektu. Biotehnoloģiju kompānijas izmanto komercnoslēpumu, lai liegtu publisku piekļuvi datiem, kas ir būtiski svarīgi, lai pārliecinātos par ĢMO drošību. Pētījumu dati par kukurūzu MON 863 tika iegūti tikai ar tiesas starpniecību18. 2.f ak ts :

Bio te hn ol oģ ij as i nd us tr ij a ne ļa uj v eik t ne atka rī gu s pē tī ju mu s

Neatkarīgiem pētījumiem ĢM sēklu materiāli nav pieejami. Lai iegādātos ĢM sēklas ir jāvēršas pie licencēta sēklu tirgotāja un jāparaksta līgums, kas aizliedz veikt jebkādus agronomiskus, veselības vai vides pētījumus.19

3.f ak ts :

Zin āt ni ek i un ār sti vi sā pa sa ul ē brī di na pa r ĢMO bī sta mī bu un aic in a ai zl ie gt ĢM pā r tik u

Jau 2000.gadā 828 zinātnieki no 84 valstīm daudzu pasaules valstu valdībām un starptautiskajiem forumiem nosūtīja atklātu vēstuli20, kurā brīdināja par ĢMO bīstamību un aicināja apturēt ģenētiski modificēto kultūraugu un attiecīgo produktu izplatīšanu tiklab komerciālos, kā arī eksperimentālos nolūkos, atsaukt un aizliegt patentus uz dzīvības procesiem, organismiem, sēklām, šūnu kolonijām un gēniem. Šā gada maijā arī Amerikas vides medicīnas akadēmija (The American Academy Of Environmental Medicine)iv nāca klajā ar aicinājumu nekavējoties ieviest moratoriju ĢM pārtikai21. „ĢM pārtika rada nopietnu risku veselībai tādās jomās kā toksikoloģija, alerģijas, imūnā sistēma, reproduktīvā veselība, vielmaiņa, fizioloģija un ģenētika”22. Aicinājumu jau ir atbalstījusi Īrijas ārstu vides asociācija23. Arī Indijas dakteri šā gada sākumā nāca klajā ar aicinājumu nekavējoties ieviest moratoriju ĢM pārtikai .24 4.f ak ts :

Dau dz i ne atka rī gi e zin āt ni sk ie pēt īj um i pi er ād a ĢMO g r au jo šo iet ek mi u z dz īv ie m or ga ni sm ie m

Par spīti biotehnoloģiju industrijas pretestībai neatkarīgu pētījumu veikšanai, daudzi neatkarīgi pētniecības institūti un zinātnieki dažādās valstīs ir uzdrošinājušies riskēt ar savu karjeru. Būtiskākie neatkarīgo pētījumu atklājumi, barojot dzīvniekus ar ĢM kultūraugiem, ir šādi: 1. ĢM kukurūza mazina peļu auglību un boja imūnsistēmu; 2. žurku barošana ar kukurūzu MON810 rada nieru un aknu bojājumus; 3. aitu barošana ar kukurūzu Bt176 rada aizkuņģa dziedzera un aknu bojājumus; 4. ĢM soja pelēm samazina vielmaiņu, paātrina novecošanu un rada izmaiņas sēkliniekos; 5. trušu barošana ar ĢM soju rada izmaiņas sirdī un nierēs; iv

AAEM ir starptautiska ārstu un citu profesionāļu asociācija, kas nodarbojas ar vides veselības jautājumiem.

7

6. ģenētiski modificētu augu DNS atrasti cūku un aitu audos; 7. raundapa atlikumi barībā ietekmē peļu šūnu vielmaiņu. Pielikumā skatīt zinātnisko pētījumu sarakstu.

Mīts #5:

ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam attīstības valstīs

1.f ak ts :

ĢM ku lt ūr aug u kom er cia li zē ša na s tur pin āj a pa li el in āt ie s

la ik ā

naba dz īb a

un

bad s

Kamēr biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka ĢM kultūraugi ir būtiski nepieciešami, lai atrisinātu pārtikas problēmu, jo īpaši attīstības valstīs, tikmēr nabadzība un bads palielinās. Pasaules nabadzīgo iedzīvotāju un bada cietēju skaits 2008.gadā jau ir sasniedzis 1 miljardu25. Tikmēr „Monsanto”, kas ir lielākais un ietekmīgākais biotehnoloģiju koncerns (kā arī lielākais sēklu un viens no vadošajiem lauksaimniecības ķīmijas ražotājiem), ienākumi un peļņa turpina pieaugt. Saskaņā ar „Goldman Sachs” aplēsēm 2010.gada beigās „Monsanto” ienākumi varētu sasniegt jau 14,9 miljardus ASV dolāru (par 74% vairāk nekā 2007.gadā) un peļņa pat trīskāršoties salīdzinot ar 2007.gadu līdz 2,96 miljardiem ASV dolāru26. „Monsanto” gūst trīskāršu peļņu no katras pārdotās ĢM sēklas ar noturību pet raundapu: pirmkārt, no sēklas uzcenojuma par noturību pret raundapu; otrkārt, no pārdošanas apjomu palielināšanās raundapam, kas jālieto sējumu apstrādei; un, treškārt, no raundapa cenu kāpuma (par 134% nepilnu divu gadu laikā (2006.-2007.). Tas izskaidro „Monsanto” agresīvo stratēģiju iestrādāt noturību pret raundapu pārdotajā ĢM sēklā (FOEI, 2009). Arī 828 zinātnieki no 84 valstīm atkātajā vēstulē iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu izplatīšanu, jo „tās rezultātā pastiprināsies uzņēmumu monopols, padziļināsies nevienlīdzība un aizkavēsies tik būtiskā pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecību”27

2.f ak ts :

Lie lā ko daļ u ĢM kul tū r aug u iz li et o lo pb ar īb ā, bio de gv ie lā , un rūp ni ec is ki r až ot os pā r tik as prod uk to s pa sa ul es attī st īt aj ās val st īs

Lielākā daļa GM kultūraugu ražas, ko izaudzē nelielā skaitā valstu ar augsti industrializētu un uz eksportu orientētu lauksaimniecību, nenonāk pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju galdiem, bet tiek eksportēta uz pasaules attīstītajām valstīm, kur to izmanto lopbarības, biodegvielas, un pārtikas produktu rūpnieciskā ražošanā (FoEI ziņojums, 2009). Soju un kukurūzu galvenokārt izmanto attīstītajās valstīs dzīvnieku barībai vai biodegvielai. Argentīna, Brazīlija un Paragvaja lielāko daļu sojas pupiņu eksportē kā dzīvnieku barību, galvenokārt uz Eiropu un Japānu Savukārt vairāk nekā trīs ceturtdaļas ASV kukurūzas izbaro dzīvniekiem vai izlietota etanola ražošanai. (FoEI ziņojums, 2009, 10.pp). 3.f ak ts :

ĢM kul tū r au gu au dz ēš an as pār ti ka s apg ād i

papl aš in āš an a pas li kti na

vi et ēj o

ĢM sojas pupiņu monokultūru paplašināšana Dienvidamerikā vēl vairāk pasliktina pārtikas nodrošinājumu, jo izspiež mazos zemniekus, kuri audzē pārtikas kultūraugus vietējam patēriņam (FoEI, 2009). Argentīnā, līdz ar ĢM sojas audzēšanas paplašināšanos, kritās kartupeļu, pupu, liellopu, cūku, mājputnu un piena ražošana, un pieauga bads un nabadzība. Paragvajā no 2000.2005.gadam, kad sojas pupiņu plantācijas (tagad 90% no tām ĢM) paplašinājās līdz vairāk nekā pusei no valsts kopējās aramzemes, nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieauga no 33% līdz 39%. (FOEI, 2008). 4.f ak ts :

Glo bā la is lau ks ai mn ie cī ba s no vē r tēj um s ies ak a atte ik ti es no

8

ĢM ku lt ūr aug ie m ANO, Pasaules Banka un Pasaules Veselības organizācija tikko publicēja pirmo zinātnisko globālās lauksaimniecības novērtējumuv, kurā norāda, ka labākais veids, kā cīnīties ar badu visā pasaulē, ir atgiešanās pie daudzveidīgām bioloģiskām lauksaimniecības metodēm, nevis ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšana. Vairākas biotehnoloģiju kompānijas, neapmierinātas ar biotehnoloģiju zemo novērtējumu, izstājās no novērtējuma darba grupas dažus mēnešus pirms četru gadu ilgušā novērtējuma pabeigšanas.

Mīts #6:

Latvijas lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem nav pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā

Šobrīd par ģenētiski modificēto (ĢM) produktu atļaušanu Latvijā visvairāk iestājas lielie putnu un cūku audzētāji, kas dzīvnieku barībā jau šobrīd izmanto ĢM soju. Tādējādi dzīvnieku barība faktiski nosaka to, ka arī Latvijas veikalu plauktos atrodamā pārtika nebūs brīva no ĢMO. 1.f ak ts :

Eirop ai ir p ie ej am a se r tif ic ēt a lo pb ar īb a be z ĢM O

Latvijas lielie putnu un cūkas gaļas ražotāji, kas dzīvnieku barībā izmanto ĢM soju, apgalvo, ka nemodificētā soja esot grūtāk pieejama, tādēļ viņi esot spiesti lietot ĢM soju. Lai gan soja ir populārākais ģenētiski modificētais kultūraugs, tomēr 40% pasaulē izaudzētās sojas nav modificēta28. Nemodificēto soju lielos apjomos ražo Brazīlija, Indija un Ķīna. No tām lielākā eksportētāja uz Eiropu ir Brazīlija, kas 2008.gadā izaudzēja 32 miljonus tonnu nemodificētās sojas, kas ir 50% no kopējās sojas ražas29. Tādējādi Brazīlija viena pati spēj apmierināt praktiski visu Eiropas pieprasījumu pēc sojas dzīvnieku barībai, kas ir 31-35 milj.tonnuvi. Pagaidām gan tikai aptuveni trešdaļa (10 milj. t.) no nemodificētās sojas Brazīlijā nonāk identitātes saglabāšanas sistēmāvii, (no tām 6,3 miljonus tonnu sertificē), bet pārējo pieprasījuma trūkuma dēļ drīz pēc ražas novakšanas sajauc kopā ar ģenētiski modificēto soju. Lielāks savlaicīgs pieprasījums no Eiropas, kas ir lielākā sojas importētāja, veicinās lielākas daļas nemodificētās sojas nonākšanu identitātes saglabāšanas sistēmā un sertificēšanas sistēmā. Sertificēšanas kompānijas Cert ID pieredze rāda, ka savlaicīgs lielāks pieprasījums no Eiropas pircējiem rada Bazīlijā tūlītēju pieaugumu sertificētās sojas apjomā. Sojas audzētāji Brazīlijā jau pērn reaģēja uz lielāku Eiropas tirgus pieprasījumu pēc nemodificētas sojas un palielināja tās lauku platību. Sēklu tirgotāji Brazīlijas Paranas apgabalā, kas ir lielākais sojas audzētājs valstī, 2008.-09.g. sezonai piedāvāja vairāk konvencionālās nekā ĢM sojas sēklu. Paranas apgabalā zemnieki jau iepriekšējā (2007.2008.g.g) sezonā audzēja vairāk nemodificēto soju, jo tai ir zemākas ražošanas izmaksas 30. 2.f ak ts :

Lai gan pa gai dā m nem od if ic ēt ās soj as lop ba rī ba ir dār gā ka , gal a pr odu kt u tā s ad ār dz in āt u n ebūt is ki

Brazīlijas nemodificētās sojas lopbarības cena ir par 15-20% lielāka nekā ĢM sojas lopbarībai, taču soja veido tikai 20% no putnu barības 31, un pieņemot, ka dzīvnieku barība neveido vairāk par 80% no kopējām izmaksām, gala produktu tā sadārdzinātu tikai par 23%. Attiecīgi broilera cena, kas tagad ir aptuveni divi lati kilogramā, palielinātos par 4-6 santīmiem. Saskaņā ar pasaules vadošās ĢMO testēšanas kompānijas Genetic ID un ĢMO nesaturošo produktu sertifikācijas kompānijas Cert ID pārstāvja Augusto Freire sniegto informāciju 2.Starptautiskajā ģenētiski nemodificētās sojas konferencē (Brisee, 2008.g. okt.), atbilstoši 2008.gada sojas cenai, nemodificētās sojas izmantošana lopbarībā sadārdzinātu vistas v

Globālais lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģiju attīstības novērtējums (International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development (IAASTD) vi Dzīvnieku barībā tiek izmantoti ap 90% no importētās sojas ( http://www.gmocompass.org/eng/database/plants/67.soybean.html) vii identity preserving (IP) system

9

gaļas izmaksas tikai par 0,023 ASV dolāriem kilogramā un cūkgaļas sadārdzinājums būtu tikai 0,03 ASV dolāri kilogramā.32 3.f ak ts :

Soj u lo pb ar īb ā va r ai zv ie to t ar ci ti em o lb al tu mv ie lu a voti em

Soja dzīvnieku barībā ir aizvietojama ar citiem olbaltumvielu avotiem. Pieņemot, ka šobrīd Latvijas lielajiem olu, putnu un cūkas gaļas ražotājiem lopbarības tirgū nav pieejama līdzvērtīga olbaltumvielu avota, tas nebūt nenozīmē, ka nepastāv potenciālas iespējas. Kā viena no reālākajām izpētītām alternatīvām broilercāļu ēdināšanai ir termiski apstrādāti rapšu rauši33. Saskaņā ar ZI „Sigra” pētījumu Latvijā strauji palielinās rapšu eļļas ieguve un patēriņš, un rezultātā palielinās arī eļļas ražošanas blakus produktu – rapšu raušu – ražošanas apjoms. Augsts proteīna līmenis un laba aminoskābju sabalansētība padara rapšu pārstrādes produktus par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu putniem. Pasaules tirgū rapšu produkti ir lētāki par sojas spraukumiem. Pētījumā secināts, ka „rapšu rauši daļēji var aizvietot un samazināt dārgo lopbarības proteīna importu, tā samazinot broileru produkcijas izmaksas”. Un rapša raušu izmantošana broileru ēdināšanā „dod iespēju iegūt patērētāju veselībai kvalitatīvu broileru produkciju – gaļu, kas raksturojas ar vēlamo polinepiesātināto taukskābju (linolskābe, linolēnskābe) daudzumu un samazinātu holesterīna līmeni”. Bioloģiskās saimniecības ir labs piemērs sabalansētai un veselīgai lopbarības izvēlei. Bioloģiski sertificētu saimniecību produkcijā nav pieļaujama ĢMO.

1

Neatkarīgo zinātnisko pētījumu saraksts 

Ewen, S.W.B. and Pusztai, A. (1999). Effect of diets containing genetically modified potatoes expressing Galanthus nivalis lectin on rat small intestine. The Lancet 354



Vecchio L, Cisterna B, Malatesta M, Martin TE, Biggiogera M (2004) Ultrastructural analysis of testes from mice fed on genetically modified soybean. Eur J Histochem 48:449–453



Mazza R, Soave M, Morlacchini M, Piva G, Marocco A.(2005) Assessing the transfer of genetically modified DNA from feed to animal tissues. Transgenic Res. 2005 Oct;14(5):775-84.



Tudisco R, Lombardi P, Bovera F, d’Angelo D, Cutrignelli MI, Mastellone V, Terzi V, Avallone L, Infascelli F (2006) Genetically modified soya bean in rabbit feeding: detection of DNA fragments and evaluation of metabolic effects by enzymatic analysis. Anim Sci 82:193–199



Sharma R, Damgaard D, Alexander TW, Dugan ME, Aalhus JL, Stanford K, McAllister TA. (2006) Detection of transgenic and endogenous plant DNA in digesta and tissues of sheep and pigs fed Roundup Ready canola meal. J Agric Food Chem. 2006 Mar 8;54(5):1699-709.



Ermakova, I. (2006). Genetically modified soy leads to the decrease of weight and high mortality of rat pups of the first generation. Preliminary studies. Ecosinform 1 (2006): 4–9.



Cyran, N. Gully, S., Handl, G., Hofstatter, F. Meyer, Skalicky, M., & Steinborn, R. (2008). Biological effects of transgenic maize NK603xMON810 fed in long term reproduction studies in mice. Unpublished report: Institute fur Ernahrung, Austria.



Velimirov A, Binter C and Zentek J. (2008) Biological effects of transgenic maize NK603xMON810 fed in long term reproduction studies in mice. Report, Forschungsberichte der Sektion IV, Band 3. Institut für Ernährung, and Forschungsinttitut für biologischen Landbau



Finamore, A., Roselli, M., Britti, S., Monastra, G., AMbra, R., & Mengheri, E. (2008) (In Press). Intestinal and peripheral immune response to MON810 maize ingestion in weaning and old mice. Journal of Agriculture and Food Chemistry



Kilic, A. and M. T. Akay (2008). A three generation study with genetically modified Bt corn in rats: Biochemical and histopathological investigation. Food Chem. Toxicol. 46(3): 1164-1170



Manuela Malatesta, Federica Boraldi, Giulia Annovi, Beatrice Baldelli, Serafina Battistelli, Marco Biggiogera, Daniela Quaglino. (2008) A long-term study on female mice fed on a genetically modified soybean: effects on liver ageing. Histochem Cell Biol. 2008 Jul 22; : 18648843 (P,S,G,E,B,D)



M Malatesta, F Perdoni, G Santin, S Battistelli, S Muller, M Biggiogera (2008). Hepatoma tissue culture (HTC) cells as a model for investigating the effects of low concentrations of herbicide on cell structure and function. Toxicol In Vitro. 2008 Sep 18; : 18835430 (P,S,G,E,B,D)



Trabalza-Marinucci M, Brandi G, Rondini C, Avellini L, Giammarini C, Costarelli S, Acuti G, Orlandi C, Filippini G, Chiaradia E, Malatesta M, Crotti S, Antonini C, Amagliani G, Manuali E, Mastrogiacomo AR, Moscati L, Haouet MN, Gaiti A, Magnani M (2008). A three year longitudinal study on the eVects of a diet containing genetically modiWed Bt176 maize on the health status and performance on sheep. Livestock Sci 113:178–190

11

GALVENIE IZMANTOTIE AVOTI:



International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development (IAASTD): The World Agriculture Report 2008: Results and Recommendations (2008). www.agassessment.org



Friends of the Earth International (FoEI). (2009). Who benefits from gm crops? feeding the biotech giants, not the world’s poor. www.foei.org



Friends of the Earth International (FoEI). (2008). Who benefits from gm crops? the rise in pesticide use. www.foei.org



ETC Group. "Who Owns Nature?" http://www.etcgroup.org/en/materials/publications.html?pub_id=707



Failure to Yield. Evaluating the Performance of Genetically Engineered Crops. Union of Concerned Scientists (USC). March, 2009. http://www.ucsusa.org/food_and_agriculture/science_and_impacts/science/failure-toyield.html



CERT ID LTDA. (Brazil). „Cert ID Certified ‘Non-GMO’sm Soy Meal and Other Soy Products: Volumes Available from South America”. Juy 14, 2008



Augusto Freire prezentācija „An Overview of Supplies and Costs Around the World” konferencē “2nd International non-GMO soy summit” (7-9, Okt, 2008, Brisele). http://www.nongmosoysummit.com/speaker/augusto-freire



Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs), http://www.i-sis.org.uk/list.php



Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN). CRIIGEN answers to European Food Safety Authority critique. (July, 2007). http://www.criigen.org/content/view/186/99/



The American Academy of Environmental Medicine. The AAEM's position paper on Genetically Modified foods (19.05.2009). http://aaemonline.org/gmopost.html



Graham Brookes & Peter Barfoot, PG Economics Ltd.(UK), (2009). GM crops: global socio-economic and environmental impacts 1996-2007.



Dr. J.Vanags, Dr.agr.I.Turka, Dr.I.Geipele, Mg.G.Motte (RTU). (2007) modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā”



The Organic and non-GMO report. Vol. 9, No. 1 December/January 2009. http://www.non-gmoreport.com/free_issue.php



Starpinstitūciju darba grupas „Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un ģenētiski modificētā dzīvnieku barība” sanāksmes Protokols Nr.1. 2009.gada 16.aprīlis. Rīga.



V.Krastiņa, Dr. agr., J.Nudiens, Dr. agr., “Ekstrudēto rapša raušu izmantošana broilercāļu ēdināšanā”. LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas ZI „Sigra”, http://www.saimnieks.lv/Agronomija/Rapsi/1842



ĢMO-brīvo reģionu saraksts http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/list.html



ĢM kultivēšanas aizliegumu noteikušo regions.org/gmo-free-regions/bans.html



The International Service for the Acquisition of AgriBiotech Applications (ISAAA). www.isaaa.org



Zinātnisko pētījumu http://www.gmfreecymru.org/pivotal_papers_introduction.htm



http://www.gmo-compass.org

valstu

saraksts

„Ģenētiski

http://www.gmo-free-

saraksts:

1

1

1

Friends of the Earth International (FoEI). (2008). „Who benefits from GM crop”, 7.lpp. www.foei.org Who Owns Nature? Report from ETC Group. http://www.etcgroup.org/en/materials/publications.html?pub_id=707 3 Friends of the Earth International (FoEI). (2009). „Who benefits from GM crop”. www.foei.org 4 Friends of the Earth International, 2009 „Who benefits from GM crop”. www.foei.org 5 FoEI (2009). Oriģinālie avoti: Valor Economico, 24 April 2007; IDEC, 27 April 2007 6 Dr. J.Vanags, Dr.agr.I.Turka, Dr.I.Geipele, Mg.G.Motte (RTU). (2007) „Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā” 7 Fernandez-Cornejo & Caswell, April 2006. The First Decade of Genetically Engineered Crops in the United States,” U.S. Dept. of Agriculture, Economic Research Service. http://www.ers.usda.gov/publications/EIB11/ 8 ISAAA, 2008 9 PG Economics Ltd.(UK), (2009). GM crops: global socio-economic and environmental impacts 1996-2007. 2

10

International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development (IAASTD): The World Agriculture Report 2008: Results and Recommendations (April, 2008). Synthesis Report summary, p.14. 11 Failure to Yield. Evaluating the Performance of Genetically Engineered Crops. Union of Concerned Scientists (USC). March, 2009. http://www.ucsusa.org/food_and_agriculture/science_and_impacts/science/failure-to-yield.html 12 Latest Research on GM Crop Yields. The Soil Association, 2008. www.soilassociation.org 13 The Organic & Non-GMO Report (March, 2009) http://www.non-gmoreport.com/articles/mar09/farmers_planting_nongmo_soybeans.php 14 http://www.europabio.org/documents/2008%20Cultivation%20chart.pdf 15

http://www.gmo-compass.org/eng/agri_biotechnology/gmo_planting/191.gm_maize_110000_hectares_under_cultivation.html ĢMO-brīvo reģionu saraksts. http://www.gmo-free-regions.org/gmo-free-regions/list.html 17 Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN) (France) „Preliminary report by CRIIGEN on the First publicē investigation of the crude data in MON 863 toxicity test on rats”; CRIIGEN answers to European Food Safety Authority critique.(July, 2007). http://www.criigen.org/content/view/186/99/; Scientist: GM food safety testing is “woefully inadequate” The Organic and non-GMO report. Vol. 9, No. 1 December/January 2009. http://www.non-gmoreport.com/free_issue.php 18 Committee for Independent Research and Information on Genetic Engineering (CRIIGEN) answers to European Food Safety Authority critique. (July, 2007). http://www.criigen.org/content/view/186/99/ 19 The Organic and non-GMO report. Vol. 9, No. 1 December/January 2009. 20 Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs), http://www.isis.org.uk/list.php 21 www.aaemonline.org 22 The American Academy of Environmental Medicine. The AAEM's position paper on Genetically Modified foods (19.05.2009). http://aaemonline.org/gmopost.html 23 The Irish Doctors' Environmental Association (IDEA). Irish Medical Times, 12 June 2009. http://www.imt.ie 24 http://www.indianexpress.com/news/doctors-caution-against-genetically-modified-food/420408/ 25 FAO’s State of Food Insecurity SOFI 2008 26 FOEI report, 2009; Goldman Sachs, 2008 27 Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs)). http://www.isis.org.uk/list.php 28 GMO Compass. http://www.gmo-compass.org/eng/grocery_shopping/crops/19.genetically_modified_soybean.html 16

29

CERT ID LTDA. (Brazil). „Cert ID Certified ‘Non-GMO’sm Soy Meal and Other Soy Products: Volumes Available from South America”. Juy 14, 2008 30 Preses relīze. Parana štata ziņu aģentūra. (18.12.2008). Lauksaimniecības un piegādes valsts sekretārs Valter Bianchini.. 31 Starpinstitūciju darba grupas „Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un ģenētiski modificētā dzīvnieku barība” sanāksmes Protokols Nr.1. 2009.gada 16.aprīlis. Rīga. 32 Augusto Freire prezentācija „An Overview of Supplies and Costs Around the World” konferencē “2nd International non-GMO soy summit” (7-9, Okt, 2008, Brisele). http://www.nongmosoysummit.com/speaker/augusto-freire 33 V.Krastiņa, Dr. agr., J.Nudiens, Dr. agr., “Ekstrudēto rapša raušu izmantošana broilercāļu ēdināšanā”. LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas ZI „Sigra”, http://www.saimnieks.lv/Agronomija/Rapsi/1842