Latvijas Interneta Banku Petijums 2009

Latvijas Interneta Banku pētījums (2009.gada aprīlis)

Pasūtītājs:

Izpildītājs:

Latvijas Interneta asociācija

SIA „EURO DATA”

www.lia.lv

www.eudata.lv Atbalsta:

Latvijas Komercbanku asociācija www.bankasoc.lv

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Saturs

Vispārīgā daļa................................................................................... ...........3 Pētījuma mērķis..................................................................................... ...3 Izmantotās metodes.................................................................................3 Projekta termiņi........................................................................................3 Ievads ............................................................................................... ..................4 Interneta Banku lietotāji..............................................................................6 Iepirkšanās internetā un 3D drošības sistēma...........................................10 Elektroniskais paraksts un I-banka............................................................11 Elektroniskās transakcijas.........................................................................12

2

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Vispārīgā daļa Pētījuma mērķis Apkopot, izpētīt un noskaidrot Interneta banku (turpmāk I-banku) lietotāju skaitu, 3D drošības un E-paraksta1 esamību un Elektronisko transakciju īpatsvaru Latvijas bankās. Iegūtos datus salīdzināt ar 2005. un 2007.gadā veikto pētījumu datiem. Pētījumā apkopota informācija par: -

I-banku lietotāju skaitu

-

I-banku piedāvāto e-iepirkumu 3D drošības sistēmu (Verified by Visa un MasterCard SecureCode) pieejamību un prognozi

-

Elektroniskā paraksta izmantošanas iespējas I-bankās (pieejamība 2009. gada 1. cet. beigās), plānotā ieviešanas prognoze

-

Banku transakciju elektronizācijas pakāpe.

Izmantotās metodes -

Banku aptauja (aptaujātas 24 Latvijas komercbankas2 un iegūti dati par 13 no tām, t.sk., par 9 lielākajām Bankām pēc banku aktīviem3 uz 2007.gada 31.martu);

-

Sekundāro datu analīze;

-

Citu pētījumu izmantošana datu atspoguļošanai un salīdzināšanai;

-

Salīdzinošie dati: Latvijas Interneta asociācijas I-banku pētījums - 2005.gada sākums un 2007.gada vidus.

Projekta termiņi -

Datu vākšana: 2009. gada marta/aprīlis;

-

Datu apkopošana un analīze: 2009. gada aprīlis.

1

Ar Elektronisko parakstu jāsaprot Latvijas pasta izsniegtais E-paraksts. www.eme.lv Komercbanku skaits uz 2008. gada beigām, http://www.bankasoc.lv/lka/statistika/ratios/index2.php Avots: Latvijas Banka un banku sniegtā informācija 3 http://www.bankasoc.lv/lka/statistika/bankas/article.php?id=2837 2

3

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Ievads Latvijas Interneta asociācija datus par Interneta banku lietotājiem un banku elektronisko pakalpojumu pieejamību un drošību apkopo jau trešo reizi. Pārskats par Interneta banku lietotāju aktivitātēm iepriekš ir veikts 2005.gada sākumā un 2007.gada vidū. Pēc Latvijas komercbanku asociācijas datiem 2008.gada beigās Latvijā darbojās 21 banka un 6 ārvalstu banku filiāles4. Visām bankām ir savas Interneta bankas. Šajā pētījumā ir apkopota informācija par 14 bankām, tajā skaitā par 8 no 10 lielākajām bankām5. Pētījumā iekļauti dati par sekojošām bankām: • • • • • • • • • • • • • •

Swedbank; SEB banka; Nordea Bank Finland Latvijas filiāle DnB NORD Banka; Aizkraukles Banka; Latvijas Hipotēku un zemes banka; UniCredit Bank; Latvijas Krājbanka; Latvijas tirdzniecības banka; Danske Bank filiāle Latvijā; GE Money Bank; Trasta Komercbanka; PrivatBank; Latvijas Biznesa Banka.

Lai labāk varētu analizēt un izprast pētījumā iegūtos datus, zemāk minēti tādu terminu skaidrojumi, kā I-banka, I-bankas lietotājs, E-iepirkšanās 3D drošības sistēma Verified by Visa un MasterCard, elektroniskā transakcija, Elektroniskais paraksts, kā arī Ibanku lietotāju skaits un tā noteikšanas metodes: I-banka I-banka jeb Interneta banka ir ar elektroniskajiem sakaru līdzekļiem (parasti internets) izmantojama norēķinu sistēma, kas piesaistīta personas bankas kontam un dod iespēju ar IKT palīdzību veikt tādas bankas operācijas kā: apskatīt konta atlikumu, nomaksāt rēķinus, veikt pārskaitījumus, kontaktēties ar savu klientu menedžeri bankā u.c. u.c. operācijas; atkarībā no konkrētās bankas piedāvājumu klāsta. I-bankas lietotājs

4 5

http://www.bankasoc.lv/lka/statistika/ratios/index2.php http://www.bankasoc.lv/lka/statistika/bankas/article.php?id=2837

4

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis I-bankas lietotājs ir persona, kurai pēc pieprasījuma banka ir piešķīrusi piekļuvi kontam ar I-bankas palīdzību. Pētījumā apkopota informācija par tiem banku klientiem, kuriem ir piešķirts I-bankas lietotāja numurs un nepieciešamās paroles. I-bankas lietotāju skaits Tā kā ir sastopami gadījumi, kad vairāku banku klienti ir vienas un tās pašas personas, tad lai noteiktu faktisko I-banku lietotāju skaitu tiek pieņemts, ka vidēji 1/3 no banku klientiem, kas izmanto I-banku, izmanto to vidēji 2 bankās. E-iepirkšanās 3D drošības sistēma Verified by Visa un MasterCard SecureCode Drošs pirkums internetā ir pakalpojums, ar kura palīdzību tiek pasargāta Jūsu karte veicot pirkumus internetā, pat tad, ja kādam ir zināms Jūsu iepirkšanās karšu VISA un MasterCard numurs. Šo drošības sistēmu iespējams izmantot gadījumos, kad tirgotājs nodrošina šādu iespēju, par ko liecina sistēmu Verified by Visa SecureCode

un MasterCard

logo.

Elektroniskās transakcijas Šai pētījumā tiek analizēti dati par transakciju elektronizācijas pakāpi. Transakcija ir naudas pārskaitījums no personas konta uz citu kontu, kas tiek veikta personai dodoties uz banku, kur bankas operators pārskaitījumu veic personas vietā pēc personas pieprasījuma. Taču elektronisko transakciju gadījumā pārskaitījums tiek veikts ar IKT (parasti internets) starpniecību, kur tas notiek jau autorizējoties I-bankā un ievadot nepieciešamo informāciju, lai notiktu pārskaitījums, kā arī iepērkoties internetā ar maksājumu karti, kas atbalsta šādu iespēju. Elektroniskai paraksts Šai pētījumā tika apkopota informācija par Latvijas Pasta izdoto Drošu elektronisko parakstu, kuru iespējams izmantot ar viedkartes palīdzību, kurā tiek glabāts elektroniskais paraksts. Uz 2009.gada sākumu ar elektronisko parakstu ir iespējams autorizēties Latvijas Krājbankā un Nordea bankā. Pašlaik tehnisku iemeslu dēļ ir pārtraukta autorizācija ar elektronisko parakstu Swedbankas I-bankā. Viedkarte, kur tiek glabāts e-paraksts, potenciāli var aizvietot līdzšinējo I-banku izmantošanas drošības kārtību, kas saistīti ar kodu kalkulatoru un kodu kašu izmantošanu. Tas ir būtisks ieguvums no I-bankas

5

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Interneta Banku lietotāji

Interneta banku lietošana pēdējo gadu laikā ir kļuvusi aiz vien populārāka. Pašlaik Ibanku lieto jau katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Tas skaidrojams ar moderno tehnoloģiju ienākšanu iedzīvotāju dzīvē un laika lietderīgu izmantošanu, jo norēķināties I-bankā ir daudz reiz ātrāk un ērtāk, kā doties uz banku.

6

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Vislielākā banka gan pēc I-bankas lietotāju skaita šobrīd Latvijā ir Swedbank. Stabilu otro vietu ar vairāk kā 500 tūkst. klientu ieņem SEB Banka. Šogad pētijumā nav iekļautā Parex banka, bet pēc iepriekšējā pētijuma datiem viņa ieņēma trešo vietu ar vairāk kā 200’tūkst. I-bankas lietotāju

7

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

*Pieaugums % pret 2007.gada vidus.

8

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis Apskatot I-bankas lietotāju skaita pieaugumu salīdzinājumā ar 2007.gada vidus, var redzēt, ka vislielākais pieaugums vērojams Aizkraukles bankai, kuras I-bankas lietotāju skaits ir pieaudzis par 79%. Kopumā vērojams straujš visu banku lietotāju skaita pieaugums, kas skaidrojams ar banku pakalpojumu elektronizācijas attīstību un I-banku modernizāciju pēdējo gadu laikā.

9

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Iepirkšanās internetā un 3D drošības sistēma Iepērkoties internetā ir svarīgi zināt, ka informācija, kas tiek nodota konkrētam Interneta veikalam ir aizsargāta un nevar tikt izmantota tālākos norēķinos. Šobrīd jau vairākas bankas kā papildus drošības risinājums ir ieviesušas 3D drošības sistēmu.

2007. gada vidus Izmanto:

2009. gada aprīlis Izmanto:

2010. gada beigas* Izmanto:

2011. gada beigas* Izmanto:

- DnB Nord banka, - Latvijas Hipotēku un zemes banka, - Latvijas Krājbanka, - SEB Latvijas Unibanka

- DnB NORD Banka - Latvijas Hipotēku un zemes banka - Latvijas Krājbanka - SEB banka - Trasta Komercbanka

- DnB NORD Banka - Latvijas Hipotēku un zemes banka - Latvijas Krājbanka - SEB banka - Trasta Komercbanka - Aizkraukles Banka - Danske Bank Latvijas filiāle - GE Money Bank

- DnB NORD Banka - Latvijas Hipotēku un zemes banka - Latvijas Krājbanka - SEB banka - Trasta Komercbanka - Aizkraukles Banka - Danske Bank Latvijas filiāle - GE Money Bank - Latvijas Biznesa banka

*Prognoze

10

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Elektroniskais paraksts un I-banka

* Prognoze

2007. gada vidus Izmanto:

2009. gada aprīlis Izmanto:

2010. gada beigas* Izmanto:

2011. gada beigas* Izmanto:

- Hansabanka

- Latvijas - Krājbanka - Nordea Bank - Finland Plc - Latvijas filiāle - Reģionālā investīciju banka

- Latvijas Krājbanka - Nordea Bank Finland - Plc Latvijas filiāle - Reģionālā investīciju banka - Swedbank - DnB NORD Banka - PrivatBank

- Latvijas Krājbanka - Nordea Bank Finland Plc - Latvijas filiāle - Reģionālā investīciju banka - Swedbank - DnB NORD Banka - PrivatBank - Latvijas Biznesa banka - SEB banka

*2007.gada vidū šādu pakalpojumu piedāvāja arī tagadējā Swedbanka, taču tehnisku iemeslu dēļ pakalpojums tika pārtraukts. Plānots atkal, šoreiz uzlabotā veidā, ieviest ar 2010.gadu.

11

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Elektroniskās transakcijas

Lielākajās bankās elektronisko transakciju skaits sasniedz virs 90% no kopējā transakciju skaita. Lielākoties Interneta bankas un to piedāvāto pakalpojumu izmantošana ir atkarīga no katras bankas izveidotās I-bankas lietošanas ērtuma un ātruma. Ja tas ir ērti un ātri, klients netērēs laiku iešanai uz bankas filiāli. Pēc pētījuma datiem vērojama augsta klientu bankas elektronisko pakalpojumu lietošanas aktivitāte.

12

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

Elektronisko transakciju pieauguma tempi salīdzinot ar 2007.gada vidu ir vērtējami kā apmierinoši. Lielākoties pieaugums vērojams tajās bankās, kuras dažādus elektroniskos pakalpoijumus ir ieviesušas no jauna vai veikušas būtiskus uzlabojumus tās lietošanā.

13

„Latvijas Interneta Banku pētījums”, Latvijas Interneta asociācija, 2009. gada aprīlis

www.lia.lv

14