Latvijas Cds++ed

Latvijas CDS piecenojumi turpina samazināties Latvijas CDS spredi samazinājās salīdzinājumā ar periodu, kad tie bija visaugstākajā līmenī – ar šī gada martu, kad tie sastādīja virs 1000 bāzes punktu. Pie tam joprojām nav sasniegts zemākais līmenis kopš tā laikā, kas bija maijā. Zemākais Latvijas kredītsprēdu līmenis ir bijis maijā pateicoties tajā laikā notikušajai stabilizācijai starptautiskajos tirgos, lai gan Latvijas ekonomikas tālākās perspektīvas izskatījās iepriekš visai neskaidras. Latvijas CDS piecenojumu ietekme divi faktori – pirmkārt, tas ir Latvijas ekonomiskais situācija un tās izmaiņu perspektīvas, otrkārt tas ir pasaules finanšu tirgus stāvoklis un tajā esošo investoru apetīte pret risku.

Zemākais punkts akciju tirgos bija sasniegts marta sākumā, kas vadošie akciju indeksi sasniedza savu zemāko punktu, Kops tā laika vadošie akciju tirgus indeksi pieaug, un Latvijas CDS spredi arī samazinājās. Pie tam samazinājums notika aprīlī – maijā, kad Latvijas ekonomiskais stāvoklis turpināja pasliktināties. Dinamiku ne pārāk stipri ietekmēja arī tas, ka aprīlī notika Latvijas kredītreitingu samazināšana – 8. aprīlī Latvijas reitingu līdz BB+ samazināja Fitch, 23. aprīlī Moody’s samazināja Latvijas reitingu līdz Baa3. Jūnija sākumā notika jauns Latvijas CDS spredu pieaugums, kas bija saistīts ar specifiskajām Latvijas problēmām – devalvācijas draudiem un budžeta problēmām. Kopš tā laika tika panākta skaidrība ar SVF un Eiro Komisijas aizdevumu līdzekļiem, līdz ar ko CDS spredi samazinājās – un turpina samazināties joprojām. Spriežot pēc CDS līknes, vislielākos draudus Latvijas ekonomikai investori redz īstermiņa – līdz 1 gadam (1 gada CDS spredi ir visaugstākie EUR, USD visaugstākie ir 3 gadu spredi).

Latvijas eiro obligāciju dinamika ir diezgan līdzīga CDS dinamikai. Latvijas CDS tirgus ir diezgan maz likvīds, tāpēc CDS līknes grafikiem tiek iegūtas sintētiski atbilstoši REUTERS izmantotiem modeļiem. Līdzīga aina vēroja pārējās Baltijas valstīs, tomēr Lietuvā un Igaunijā vērojami CDS ir zemāks. Līdzīgo CDS dinamiku varētu paskaidrot ar to, ka, pirmkārt Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ekonomikas ir diezgan līdzīgas struktūras ziņā un pēdējo gadu laiku attīstījās līdzīgā veidā, rezultātā tagad cieš no līdzīgām problēmām. Otrkārt, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas ir cieši saistītās, un problēmas vienā no valstīm nozīmē nosacījumu pasliktināšanos arī citā valstī. Latvijas kredītspredi tomēr ir vislielākie, jo Latvijā visvairāk cieš no problēmām ar budžetu, līdz ar to maksātnespējas varbūtība Latvijā ir augstākā.

CDS (Credit Default Swap) ir darījums starp divām pusēm, kurā būtība ir parāda maksājumu apdrošināšana. Darījuma ietvaros viena puse garantē otrai pusei maksājumus, kas veido naudas plūsmu no apdrošināmā parāda instrumenta (piem. obligācijas vai kredīta – pie tam šis parāda instruments var arī nepiederēt nevienai no darījumā iesaistītajām pusēm), bet otrā puse par šo apdrošināšanu maksā noteiktu procentu – piecenojumu virs parāda instrumenta likmes. Piecenojuma apjoms ir atkarīgs no apdrošināmā instrumenta kredītriska pakāpes, līdz ar to CDS piecenojums jeb spreds ir mēraukla, kas parāda noteikta parāda instrumenta un tā emitenta maksātnespējas varbūtību – kā to novērtē tirgus.

Aleksejs Marčenko Hipo Fondu analītiķis [email protected]