Admin Sloga Novertejums Partikas Drosibas Joma

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts

RSEBAA Ekonomikas un biznesa institūts

Pētījuma

Administratīvā sloga un izmaksu izvērtējums pārtikas drošības normatīvajā regulējumā (1. posms) atskaite

2008. gada oktobris

Kopsavilkums Pētījums ir veikts, lai novērtētu administratīvo slogu pārtikas drošības jomā un sniegtu priekšlikumus sloga samazināšanai. Jautājums par administratīvā sloga mazināšanu ir aktuāls gan sakarā ar ES Rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai, kur ir noteikts mērķis – līdz 2012. gadam to samazināt par vismaz 25%, gan valsts politiskajiem mērķiem. Pētījums ir divu posmu projekts, un šī atskaite ir par pirmo pētījuma posmu. Šī posma ietvaros ir veikts administratīvā sloga novērtējums aptuveni pusei no visiem normatīvajiem aktiem pārtikas drošības jomā ar uzsvaru uz produkcijas ražošanas posmu (otrā posma ietvaros akcents tiks likts uz pārstrādi un mazumtirdzniecību). Administratīvā sloga novērtējuma veikšanai tika izmantots Standarta izmaksu modelis. Noskaidrots, ka administratīvais slogs, kas izriet no analizējamajiem normatīvajiem aktiem veido 4,362 milj. LVL gadā. Vērtējot datu prasību izcelsmi, lielākā daļa izriet no ES likumdošanas, savukārt, nacionālā līmeņa prasības veido aptuveni 23%. Pētījumā 1. posma ietvaros ir piedāvāti 60 priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai, kuru ieviešana ļautu samazināt slogu par 37,8%, vai 1,651 milj. LVL. Pētījumā ir iesaistītas trīs zinātniskās institūcijas: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Ekonomikas un biznesa institūts (EBI). Projekta vadītāja – Dr.oec. Irina Pilvere.

2

Satura rādītājs Saīsinājumi ..........................................................................................................................6 1. Pētījuma apraksts...........................................................................................................7 1.1. Pētījuma mērķi un uzdevumi................................................................................7 1.2. Pētījuma aktualitāte ..............................................................................................8 1.3. Pētījuma objekts ...................................................................................................9 1.3.1. Administratīvais slogs ..............................................................................9 1.3.2. Pārtikas drošības joma ............................................................................12 1.3.3. Analizējamie normatīvie akti..................................................................13 1.4. Pētījumā iesaistītās personas un institūcijas .......................................................14 2. Veikto administratīvā sloga novērtējumu apskats .......................................................15 2.1. Administratīvais slogs dažādās ES valstīs..........................................................15 2.2. ES dalībvalstu pieredze administratīvā sloga samazināšanā ..............................16 2.2.1. Apvienotā Karaliste ................................................................................16 2.2.2. Nīderlande ..............................................................................................19 2.2.3. Beļģija.....................................................................................................20 2.2.4. Vācija......................................................................................................20 2.2.5. Itālija.......................................................................................................21 2.2.6. Jaunās dalībvalstis ..................................................................................21 2.3. ES mēroga informācijas sniegšanas pienākumu novērtēšana.............................23 2.4. Latvijā veiktie administratīvā sloga novērtējumi ...............................................25 3. Administratīvā sloga novērtējums pārtikas drošības jomā Latvijā..............................27 3.1. Pētījuma metodika ..............................................................................................27 3.1.1. Standarta izmaksu modelis .....................................................................27 3.1.2. Normatīvo aktu identificēšana................................................................29 3.1.3. Informācijas sniegšanas pienākumu, datu prasību un aktivitāšu identificēšana .......................................................................................32 3.1.4. Datu prasību un aktivitāšu sadalījums pēc izcelsmes.............................34 3.1.5. Saistīto prasību identificēšana un demarkācija.......................................34 3.1.6. Segmentu identificēšana .........................................................................35 3.1.7. Kopu, daļu un biežuma identificēšana....................................................36 3.1.8. Laika un finanšu resursu patēriņa novērtējuma metodika ......................37 3.1.9. Biznesa intervijas....................................................................................38 3.1.10. Izmaksu parametru noteikšana ...............................................................39 3.1.11. Administratīvā sloga samazināšanas pamatprincipi ...............................42 3.2. Normatīvo aktu analīze.......................................................................................45 3.3. Rezultāti..............................................................................................................59 4. Priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai .......................................................62 4.1. Priekšlikumu kopējā ietekme .............................................................................62 4.2. Konkrētie priekšlikumi sloga samazināšanai .....................................................63 4.2.1. MK 2003. gada 16. decembra noteikumi Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" ................................................................................................63 4.2.2. MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība”...........................................................................66

3

4.2.3. MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 „Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”............................................68 4.2.4. MK 2008. gada 20. maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei” .......................................68 4.2.5. MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486 „Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”.......................................................................................69 4.2.6. MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība” .........................................70 4.2.7. MK 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 "Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība" .................72 4.2.8. MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība”...........................................................................74 4.2.9. MK 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus”.................76 4.2.10. MK 2008. gada 13. maija noteikumi Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība” ...........................................................................76 4.2.11. MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”................................................................................................76 4.2.12. MK 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 287 „Cūku pārraudzības kārtība” ................................................................................................77 4.2.13. MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā” ...........78 4.2.14. MK 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai” .................................................................78 4.2.15. MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi” ..............................78 4.2.16. MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība” ................................................................................................79 4.2.17. MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība”...........................................................................80 4.2.18. MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”..........................................................81 4.2.19. MK 2006. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”............................................................................82 4.2.20. MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei” .............................................................82 4.2.21. MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”...................................................................83

4

4.2.22. MK 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 842 „Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību” ................................................................................................83 4.2.23. MK 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 102 „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”............................................................................84 4.2.24. MK 2006. gada 14. novembra noteikumi Nr. 931 „Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas, un kvalitātes atbilstības novērtēšanu” ........................................................................................84 5. Literatūras un dokumentu saraksts ..............................................................................85

1. Pielikums: Latvijas Republikas normatīvo aktu saraksts pārtikas drošības jomā 2. Pielikums: ISP, datu prasības, aktivitātes, kopas, resursu uzskaitījums, izmantojamā metode, sloga lielums 3. Pielikums: ISP, datu prasības, aktivitātes, prasību izcelsme

5

Saīsinājumi AK

–

Apvienotā Karaliste

CSP

–

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

CVI

–

Ciltsdarba valsts inspekcija

Eiropadome

–

Eiropas Savienības Padome

EK

–

Eiropas Komisija

EM

–

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

ES

–

Eiropas Savienība

ISP

–

Informācijas sniegšanas prasības

Komisija

–

Eiropas Komisija

LAD

–

Lauku atbalsta dienests

LDC

–

Valsts aģentūra Lauksaimniecības datu centrs

LR

–

Latvijas Republika

MK

–

Latvijas Republikas Ministru kabinets

MVU

–

Mazie un vidējie uzņēmumi

OECD

–

Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija

PVD

–

Pārtikas un veterinārais dienests

SIM

–

Standarta izmaksu modelis

SUDAT

–

Lauku saimniecību uzskaites datu tīkls

Uzņēmējs

–

Persona, kas nodarbojas ar komercdarbību (ieskaitot lauksaimniekus)

VAAD

–

Valsts augu aizsardzības dienests

VID

–

Valsts ieņēmumu dienests

VZD

–

Valsts zemes dienests

ZM

–

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija

ZVA

–

Zāļu valsts aģentūra

6

1. Pētījuma apraksts 1.1. Pētījuma mērķi un uzdevumi No sabiedrības viedokļa uzņēmējdarbības regulēšanai ir svarīga loma. Tā palīdz nodrošināt godīgāku konkurenci starp uzņēmumiem, izslēdzot vai mazinot varbūtību, ka konkurence notiek, piemēram, uz apkārtējās vides, pārtikas drošības, sabiedrības veselības vai dzīvnieku labturības rēķina. Taču uzņēmējdarbības regulēšana no publiskā sektora puses bieži vien ir saistīta ar tiešiem vai netiešiem izdevumiem gan valstij, gan uzņēmējiem un patērētājiem. Daļa no šiem izdevumiem ir saistīta ar administratīvām procedūrām, kuras ir jāpilda uzņēmējiem – piemēram, saņemot atļaujas vai sertifikātus, rakstot atskaites, tērējot finanšu un laika resursus dažādām inspekcijām. Šī iemesla dēļ administratīvā sloga mazināšana uzskatāma par vienu no uzņēmējdarbības veicināšanas elementiem, jo ļauj uzņēmējiem koncentrēt savus resursus pamatdarbībai, tādējādi arī uzlabojot savu konkurētspēju. Līdz ar to veidojas situācija, kad no vienas puses uzņēmējdarbības regulēšanai ir pozitīva, bet no otras puses tai ir negatīva ietekme. Šajā situācijā ir svarīgi atrast veidus, kā samazināt šo slogu, nemazinot pozitīvo ietekmi no uzņēmējdarbības regulēšanas. Pastāv virkne iespēju kā to izdarīt – piemēram, svītrojot prasības, kuras nesasniedz savu mērķi vai nav pietiekami efektīvas mērķa sasniegšanā, atsakoties no nevajadzīgām procedūrām, ieviešot jaunas tehnoloģijas un pilnveidojot procesus. Šim pētījumam ir divi galvenie savstarpēji saistīti mērķi. Pirmkārt, novērtēt administratīvo slogu pārtikas drošības jomā, kas veidojas uzņēmējiem izpildot valsts noteiktas administratīvās prasības. Otrkārt, izstrādāt konkrētus priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai uzņēmējiem. Administratīvā sloga novērtējuma veikšanai tiek izmantots Standarta izmaksu modelis (SIM). Metodika paredz, ka administratīvais slogs tiek vērtēts, analizējot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Slogs tiek noteikts naudas izteiksmē un arī ietekme no slogu mazinošo priekšlikumu ieviešanas ir finansiāli novērtējama. Pētījums ir sadalīts divos posmos, ko plānots veikt attiecīgi 2008. un 2009. gadā. Darba uzdevumi 1. pētījuma posmam ir: 1. Visu Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu identificēšana pārtikas drošības jomā. 2. Normatīvo aktu noteikšana administratīvā sloga vērtēšanai 2008. gadā, izmantojot šādus kritērijus: -

veido aptuveni pusi no visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas drošības jomā Latvijā;

-

veido slogu, galvenokārt, produkcijas ražošanas posmā;

-

atrodas ES Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai (ES COM (2007) 23) sarakstā.

3. Administratīvā sloga novērtējums, ko veido šajos normatīvajos aktos definētās prasības.

7

4. Citu ES dalībvalstu veikto pasākumu izvērtējums, ietverot Latvijas situācijai piemērotākos ieteikumus administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem. 5. Pārskata sagatavošana, kurā sniegti konkrēti priekšlikumi par grozījumiem normatīvajos aktos ar mērķi samazināt administratīvo slogu. Darba uzdevumi 2. pētījuma posmam: 1. Normatīvo aktu noteikšana administratīvā sloga novērtēšanai 2008. gadā, izmantojot šādus kritērijus: -

tie normatīvie akti, kuri tika identificēti, bet netika izanalizēti 1. darba posma ietvaros (tie, kas ir spēkā, ņemot vērā izmaiņas);

-

normatīvie akti, kuri ir stājušies spēkā nesen un līdz ar to nebija identificēti pētījuma 1. darba posma ietvaros.

2. Administratīvā sloga novērtējums, ko veido šajos normatīvajos aktos definētās prasības. 3. Citu ES dalībvalstu veikto pasākumu izvērtējums, ietverot Latvijas situācijai piemērotākos ieteikumus administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem. 4. Pārskata sagatavošana, kurā sniegti konkrēti priekšlikumi par grozījumiem normatīvajos aktos ar mērķi samazināt administratīvo slogu. 5. Secinājumu sagatavošana visam pētījumam. Šī atskaite ir par pētījuma 1. posmu.

1.2. Pētījuma aktualitāte Pētījuma aktualitāte un nozīmība ir saistīta ar nepieciešamību veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pārtikas nozarē, samazinot administratīvos šķēršļus produkcijas ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Tas ir īpaši nozīmīgi pašreizējā situācijā, kad no vienas puses dažādu resursu straujš sadārdzinājums un inflācija samazina valsts ekonomikas konkurētspēju, bet no otras puses – ES reformu rezultātā mazinās iespējas tiešā veidā finansiāli atbalstīt lauksaimniekus, atbalstu arvien vairāk atdalot no ražošanas. Līdz ar to administratīvo izdevumu samazināšana ir viena no iespējām vietējo ražotāju konkurētspējas palielināšanai. Pētījums ir aktuāls arī ES plānotā mērķa kontekstā – panākt, lai uzņēmējdarbības regulēšanas vide būtu vienkārša un kvalitatīva. Šo vispārējo mērķi ES noteikusi atjaunotajā Lisabonas stratēģijas dokumentā par vienu no prioritātēm1. Eiropas Komisija 2006. gada novembrī ierosināja sākt vērienīgu rīcības programmu, lai samazinātu ES spēkā esošā regulējuma administratīvo slogu. Ņemot vērā to, ka administratīvo slogu rada gan ES, gan valstu tiesību akti, pēc Eiropas Komisija ierosinājuma Eiropadome 2007. gada pavasara sanāksmē noteikusi kopīgu administratīvā sloga samazināšanas mērķi 25% apmērā, kas ir jāsasniedz līdz 2012. gadam. Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā mērķi ir2:

1

EK mājas lapa, http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/better_regulation/index_en.htm (19.10.2008.) Eiropas Komisija (2007b) „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”, COM(2007)23 2

8

-

uzņēmumu administratīvo izmaksu mērīšana, kuras veido izdevumi, sniedzot informāciju ES saskaņā ar ES un dalībvalstu tiesību aktiem;

-

informācijas sniegšanas pienākumu identificēšana un priekšlikumu izstrādāšana nevajadzīga sloga samazināšanai.

Šī iniciatīva tiek uzskatīta par īpaši svarīgu Eiropas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas veido 99% no visiem uzņēmumiem un sastāda divas trešdaļas no nodarbinātības. Tā kā šie uzņēmumi ir nelieli, tos īpaši ietekmē nesamērīgs likumdošanas un administratīvais slogs, jo MVU ir ierobežoti līdzekļi un zināšanas, lai tiktu galā ar komplicētiem likumiem un noteikumiem3. Šī Eiropas iniciatīva dod iespēju arī Latvijai produktīvāk diskutēt ar ES institūcijām par normatīvo aktu mainīšanu ES līmenī. Arī Latvijā administratīvā sloga mazināšana uzņēmējiem atsevišķos dokumentos tiek definēta par vienu no valdības prioritātēm4. LR Zemkopības ministrija (ZM) 2007. gadā ir veikusi pirmo pilotprojektu administratīvā sloga mazināšanai, vērtējot iespējas samazināt administratīvo slogu saistībā ar tiešiem un platību maksājumiem5. Savukārt, LR Ekonomikas ministrija (EM) 2007. gadā ir veikusi pilotprojektus administratīvo izmaksu mērījumiem 5 jomās – nodokļu administrēšana, būvniecība, administratīvās prasības degvielas apritē un darījumos ar nekustamo īpašumu, administratīvās prasības, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām6. 2008. gadā šis ir vienīgais administratīvā sloga novērtējuma projekts. Kaut arī 2008. gada sākumā EM bija plānojusi veikt administratīvā sloga novērtējumu muitas procedūru izpildē, pārtikas apritē, statistikas informācijas pieprasījuma jomā un uzņēmējdarbības uzsākšanā, šis darbs 2008. gadā netika veikts. Jāatzīmē, ka paralēli šim pētījumam, Eiropas Komisija veic novērtējumu par administratīvo slogu pārtikas drošības jomā. Darba izpildītāji ir trīs starptautiskās kompānijas: Capgemini, Deloitte un Ramboll Management.

1.3. Pētījuma objekts Šī pētījuma ietvaros tiek veikts administratīvā sloga novērtējums pārtikas drošības jomā. Tāpēc definējot pētījuma objektu, ir svarīgi precīzi noteikt, kas šī pētījuma kontekstā tiek uzskatīts par administratīvo slogu un cik plaši tiek definēta pārtikas drošības joma. Svarīgi ir arī konceptuāli definēt, kādas normatīvo aktu grupas administratīvo slogu ir plānots analizēt. 1.3.1. Administratīvais slogs Ja normatīvajos aktos nosaka dažādas prasības uzņēmējiem, tad tas bieži vien nozīmē arī papildu izmaksas, lai minētās prasības izpildītu. Visas izmaksas var nosacīti sadalīt trijās grupās (1. attēls). 3

Eiropas Komisija (2005) „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija” 4 EM pozīcija Nr. 12 „Otrais stratēģiskais pārskats par labāku regulējumu Eiropas Savienībā”, ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes 2008. gada 12. februāra sanāksme 5 Atskaite internetā: http://www.zm.gov.lv/doc_upl/administrativa_sloga_novertejums.pdf (18.10.2008.) 6 Atskaites publiski nav pieejamas 9

Pirmkārt, normatīvajos aktos varētu būt iekļautas prasības, kuru izpilde uzņēmējiem ir saistīta ar tiešām finansiālām izmaksām. Piemērs ir dažāda veida nodevas, kas uzņēmējam jāmaksā par atļauju vai sertifikātu saņemšanu. Otrkārt, normatīvajos dokumentos varētu būt noteiktas prasības, kas uzņēmējam jāievēro. Tas nozīmē, ka viņam nav jāveic maksājumi valsts budžetā vai kādai citai institūcijai, tomēr prasību ievērošana saistīta ar papildus atbilstības izmaksām. Atbilstības izmaksas nosacīti var sadalīt divās grupās – finanšu izdevumi atbilstības prasību ievērošanai (piemēram, ūdens attīrīšanas iekārtas iegāde, lai ievērotu noteiktas vides prasības) un administratīvās izmaksas (piemēram, grāmatvedības dokumentācijas kārtošana, dažādu iesniegumu un atskaišu gatavošana un sniegšana, utt.).

1. attēls. Administratīvās izmaksas7

Treškārt, ES un valsts prasību ievērošanas rezultātā, uzņēmējam varētu rasties izdevumi sakarā ar strukturālām pārmaiņām kādā no ekonomikas sektoriem vai ekonomikā kopumā. Ja valsts vai ES politikas dēļ kāds no uzņēmējdarbības veidiem kļūst mazāk pievilcīgs (piemēram, tiek aplikts ar lielākiem nodokļiem vai konkurentiem tiek piešķirtas subsīdijas), tas uzskatāms par strukturālām izmaksām šim uzņēmējdarbības veidam. Tādējādi redzams, ka administratīvās izmaksas veido daļu no izmaksām, kas rodas saistībā ar normatīvo aktu prasību ievērošanu. Šī pētījuma kontekstā uzmanība tiek pievērsta tieši šai izmaksu grupai. Saskaņā ar ES ietekmes novērtējuma vadlīnijām8, par administratīvām izmaksām ir uzskatāmas tādas uzņēmumu izmaksas, kuras veidojas pildot likumdošanā noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valsts institūcijām vai privātpersonām par veicamajām darbībām, ražotiem produktiem vai notikumiem. Informācijas sniegšanas prasības šajā kontekstā ir jāuztver plaši, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar marķēšanu, atskaitēm, uzraudzību vai novērtējumu veikšanu, kas ir nepieciešams, lai sniegtu informāciju, vai reģistrētos. Dažos gadījumos informācijai ir jābūt iesniegtai valsts institūcijām, organizācijām vai personām, citos gadījumos tai ir jābūt pieejamai pēc inspektoru pieprasījuma.

7

International SCM Network „Measuring and reducing administrative burdens for business. International Standard Cost Model Manual” 8 EC SEC(2005)719 „Impact Assessment Guidelines”, 10. pielikums „Assessing administrative costs imposed by legislation” 10

Tomēr ne visas administratīvo izmaksu pozīcijas automātiski uzskatāmas par administratīvo slogu. Nosacīti visas administratīvās izmaksas ir sadalāmas trijās grupās atkarībā no darbības motivācijas (2. attēls): 1. Uzņēmējs veic administratīvās aktivitātes, kaut arī normatīvajos aktos tās netiek prasītas. 2. Uzņēmējs veic tādas administratīvās aktivitātes, kuras tiek prasītas no valsts, ES vai kādas citas institūcijas puses: a. bet uzņēmējs šādas aktivitātes veiktu, pat ja tas netiktu prasīts; b. uzņēmējs šādas aktivitātes veic tikai tāpēc, ka tas ir noteikts normatīvajos dokumentos. Par administratīvo slogu tiek uzskatītas tikai tādas administratīvās izmaksas, kuras veidojas sakarā ar darbībām, ko uzņēmējs neveiktu brīvprātīgi (2.b. punkts). Vienlaikus ir jāatzīmē, ka administratīvais slogs nevar būt lielāks par no normatīvajiem aktiem izrietošajām administratīvajām izmaksām.

2. attēls Administratīvās izmaksas un administratīvais slogs

Dažos gadījumos uzņēmumi turpinās vākt un sniegt informāciju pat tad, ja tiks atcelti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi (piemēram, informācija, par to, ko viņi pārdod, par to, ko viņi pērk, informācija akcionāriem u.tml.). Savukārt, citas administratīvās darbības tiek veiktas tikai tādēļ, ka tas ir noteikts normatīvajos aktos. Tomēr ne vienmēr var viennozīmīgi objektīvi teikt kur ir slogs, tādēļ ES vadlīnijas paredz: lai modelis būtu pēc iespējas vienkāršāks un lai minimizētu subjektīvo vērtējumu, nav nepieciešams atdalīt tīro administratīvo slogu un „labas prakses” noteikumus. Pamatā administratīvās izmaksas veido sekojošas darbības: -

informācijas ziņošana;

-

pierakstu uzturēšana un glabāšana;

-

pārbaužu veikšana;

-

ziņošana par uzņēmuma darbībām;

-

reģistra uzturēšana;

-

sadarbība ar kompetento institūciju inspektoriem;

-

pieteikumu aizpildīšana subsīdijām un dotācijām; 11

-

pieteikumu aizpildīšana un iesniegšana atļauju saņemšanai;

-

produkcijas marķēšana;

-

sūdzību un apelāciju iesniegšana kompetentajām institūcijām.

Kaut gan dažas no administratīvajām darbībām nepieciešamas, lai efektīvi sasniegtu normatīvo aktu mērķus, tomēr praksē novērojami daudzi gadījumi, kur administratīvais slogs var tikt ievērojami samazināts vai pat atcelts, neietekmējot normatīvo aktu mērķus. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pamatnostādnēm9 ir šādas tipiskas situācijas, kad veidojas administratīvais slogs: -

informācijas sniegšanas prasības izriet no noteikumiem, kuri ir atcelti vai grozīti (piemēram, informācijas sniegšanas pienākums autotransporta jomā, kuru ieviesa, kad starptautiskajiem pārvadājumiem ES bija vajadzīgas īpašas atļaujas);

-

informācija ir jāsniedz pārāk bieži, ņemot vērā notikumu norisi;

-

informācijas sniegšanas biežums un datums atbilstīgi dažādām prasībām nav saskaņots;

-

vienu un to pašu informāciju pieprasa dažādas iestādes;

-

viena un tā pati informācija ir jāiesniedz dažādos formātos (piemēram, elektroniski un uz papīra);

-

informācijas prasības attiecas uz visiem bez izņēmuma, t.i., pat tiem, kuru nozīme attiecīgajā jomā ir salīdzinoši neliela;

-

juridiskās prasības ir tik sarežģītas, ka nav saprotams, kāda informācija ir jāvāc un/vai kā to nosūtīt.

1.3.2. Pārtikas drošības joma Šī pētījuma ietvaros tiek vērtēts administratīvais slogs uzņēmējiem pārtikas drošības jomā. Pārtikas drošība šajā kontekstā ietver visus jautājumus, kuri ir saistīti ar: -

pārtikas un pārtikas produktu higiēnu un nekaitīgumu;

-

dzīvnieku veselību un labturību;

-

dzīvnieku barību;

-

dzīvnieku reģistrāciju;

-

produktu marķēšanu un iepakošanu;

-

augu veselību;

-

pārtikas piesārņojumu;

-

blakusproduktu utilizāciju.

Šāds pārtikas drošības jomas formulējums balstās uz EK pārtikas drošības definīcijas10, to papildinot, ņemot vērā ZM speciālistu ieteikumus par blakusproduktu utilizācijas jautājumu iekļaušanu. 9

Eiropas Komisija (2008c) „Administratīvās slodzes samazināšana” COM (2007) 23 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”

10

12

Analīze tiks veikta lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē, transportēšanā un pārtikas tirdzniecībā strādājošām fiziskām un juridiskām personām. 1.3.3. Analizējamie normatīvie akti Pārtikas drošības jomu regulējošus dokumentus nosacīti var sadalīt vairākās grupās: -

Nacionālie normatīvie dokumenti (LR likumi un MK noteikumi);

-

ES normatīvie akti (galvenokārt ES Regulas un Direktīvas);

-

Starptautiskie dokumenti (vadlīnijas, līgumi, utt.).

Tomēr ņemot vērā, ka dažāda līmeņa normatīvie akti juridiski ir saistīti, par izejas punktu ir uzskatāmi Latvijas normatīvie akti (3. attēls). Latvijas likumdošanas prakse paredz, ka Latvijas likumdošanā tiek noteikts, kad tiek ieviestas ES Regulas (pamatā MK noteikumos). ES Direktīvu prasības tiek pārņemtas Latvijas likumdošanā (pārtikas drošības jomā pamatā pārņemšana notiek ar MK noteikumiem). Analīzē tiek ņemtas vērā arī dažādu starptautisko dokumentu prasības (kā, piemēram, attiecībā uz dzīvnieku pārraudzību), ja šo dokumentu prasības ir pārņemtas LR likumos vai MK noteikumos.

3. attēls. Analizējamie normatīvie akti

Administratīvais slogs no dažāda veida starptautiskiem dokumentiem, kuri nav pārņemti LR likumdošanas aktos vai netiek ievesti ar LR likumdošanas aktiem, pētījuma ietvaros netiek analizēts. Analīze tiek veikta visiem informācijas sniegšanas pienākumiem, kuri izriet no analizējamajiem normatīvajiem aktiem un nosaka pienākumus lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē, transportēšanā vai pārtikas tirdzniecībā. Tika pieņemts, ka visi lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē, transportēšanā un tirdzniecībā strādājošie ievēro likumdošanas prasības un līdz ar to netiek analizēts, cik liela daļa pilnā apjomā ievēro likumdošanas prasības un cik liela daļa neievēro vai ievēro daļēji. Vienīgais izņēmums ir gadījumi, kad absolūti lielākā daļa personu neievēro kādu konkrētu informācijas sniegšanas pienākumu – šādos gadījumos ir pieņemts, ka administratīvais slogs neveidojas.

13

1.4. Pētījumā iesaistītās personas un institūcijas Pētījums ir veikts, sadarbojoties daudzām ieinteresētām pusēm – lauksaimniekiem, pārtikas pārstrādātājiem, transportēšanas un tirdzniecības jomā strādājošiem, valsts institūcijām un nevalstiskā sektora organizācijām. No valsts puses pētījuma tapšanā ir piedalījušies Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta, Veterinārā departamenta un Pārtikas departamenta speciālisti. Diskusijas par administratīvā sloga samazināšanas iespējām tika veiktas ar Uzņēmumu reģistra, Valsts kases, Zāļu valsts aģentūras speciālistiem. Autoru kolektīvs izsaka lielu pateicību Lauksaimniecības datu centra speciālistiem un īpaši direktora vietniecei Ernai Galvanovskai, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram Marekam Samohvalovam, ģenerāldirektora vietniekam Gintam Majoram, departamentu direktoriem Ernestam Zavadskim un Kristīnei Lambergai, bet īpaši dienesta speciālistiem (Dacei Grinhofai, Ivetai Kociņai, Vijai Ķepītei, Edvīnam Oļševskim, Ērikai Pauliņai, Ilzei Plīkšai, Aivaram Rolsteinam, Mārtiņam Seržantam, Ingrīdai Sproģei, Unai Statkus, Velgai Tomai, Zandai Turkai, Rudītei Vārnai, Mārītei Vītolai, Vitai Zalcmanei, Mārim Balodim), kā arī Ciltsdarba Valsts inspekcijas vadītājai Valentīnai Horoškejevai, ciltsdarba daļas vadītāja Maijai Brunovskai par atsaucību, pacietību un atbalstu. Pētījuma ietvaros vērtīgu informāciju ir sniegušas 68 lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes un transportēšanas un tirdzniecība sektorā strādājošas personas, kas palīdzēja gan labāk identificēt notiekošos procesus, gan noteikt finanšu un laika resursu izlietojumu administratīvo prasību izpildei, gan kvalitatīvāk izstrādāt priekšlikumus sloga samazināšanai. No nevalstiskā sektora ļoti vērtīgu informāciju ir sniegušas dzīvnieku audzētāju organizācijas, bet īpaši lielu pateicību autoru kolektīvs izsaka Zemnieku Saeimas, Cūku ciltsdarba centra un Latvijas biškopības biedrības speciālistiem. Pētījuma izpildes grupa: Irina Pilvere, vadošā pētniece, Dr.oec. LLU. Vulfs Kozlinskis, vadošais pētnieks, Dr.habil.oec. LLU Ligita Melece, vadošā pētniece, Dr.oec., LVAEI. Aleksejs Nipers, pētnieks, Mg.oec., doktorants, EBI. Aina Dobele, pētniece, Dr.oec., LLU. Dina Romanova, pētniece, Mg.biol., doktorante, LVAEI. Ilze Šēna, asistente, LVAEI. Sergejs Borisovs, asistents, M.oec., EBI. Diāna Kampāne, asistente, LVAEI.

14

2. Veikto administratīvā sloga novērtējumu apskats 2.1. Administratīvais slogs dažādās ES valstīs EK norāda, ka administratīvās prasības ir svarīgs uzņēmējdarbības vides raksturlielums, jo uzņēmumiem visā ES jāpatērē daudz laika, aizpildot veidlapas, rakstot atskaites un sniedzot ziņojumus par dažādiem jautājumiem. Saskaņā ar EK aplēsēm šīs izmaksas pašlaik veido 3,5% no Eiropas Savienības IKP11. Viens no mēģinājumiem novērtēt administratīvā sloga lielumu dažādās valstīs ir Nīderlandes Centrālā plānošanas biroja veiktais pētījums. Pētījumā secināts, ka 2005. gadā ES dalībvalstīs administratīvais slogs veidoja sākot no 1,5% no IKP Lielbritānijā, Somijā un Zviedrijā līdz pat 6,8% no IKP Grieķijā, Ungārijā un Baltijas valstīs, kuras tika vērtētas kopā ar Matu un Kipru (1. tabula).

ES-25

Zviedrija

Slovēnija

Slovākija

Baltija, Malta, Kipra

Portugāle

Polija

Nīderlande

Itālija

Īrija

Ungārija

Grieķija

Apvienotā Karaliste

Francija

Somija

Spānija

Dānija

Vācija

Čehija

Beļģija, Luksemburga

Austrija

1. tabula. Administratīvais slogs dažādās ES valstīs12

Administratīvā sloga īpatsvars 4,6 2,8 3,3 3,7 1,9 4,6 1,5 3,7 1,5 6,8 6,8 2,4 4,6 3,7 5,0 4,6 6,8 4,6 4,1 1,5 3,5 IKP (%)

Autori prognozē, ka administratīvā sloga samazināšana pozitīvi ietekmēs produktivitāti, konkurētspēju, nodarbinātību un ekonomikas pieaugumu. Piemēram, samazinot administratīvo slogu Nīderlandē par 25%, ilgtermiņā IKP pieaugs par 1,5% un darbaspēka produktivitāte palielināsies par 1,7%. Arī Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD) atzīmē, ka administratīvais slogs samazina produktivitāti13. Tādēļ, samazinot nevajadzīgo ziņojumu sniegšanas apmēru, uzņēmuma darbinieki vairāk laika veltītu uzņēmējdarbībai, kas samazinātu ražošanas izmaksas un sniegtu iespējas radīt papildu ieguldījumus un jauninājumus, kas, savukārt, uzlabotu darba ražīgumu un vispārējo konkurētspēju. Turklāt administratīvais slogs ietekmē ne tikai uzņēmējdarbību, bet arī valsts sektoru un sabiedrību kopumā. Lai uzturētu birokrātiju, t.i., nodrošinātu kontroli, reģistru uzturēšanu u.tml., tiek izlietoti valsts līdzekļi, kurus varētu lietderīgāk izmantot citiem mērķiem14. Ja uzņēmumi tiek pakļauti papildu izmaksām, kas rodas, ievērojot normatīvo aktu prasības,

11

Eiropas Komisija (2007b) „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”, COM(2007)23 12 European Commission (2007) „Action Programme for Reducing Administrative Burdens in the European Union. Impact Assessment”, SEC92007)84 13 OECD (2007c) „Cutting Red Tape: National Strategies” 14 Jacobs, S. (2008) „Cutting red tape: How to make it work?” 15

no kurām varētu izvairīties, tad rodas jautājums par šo prasību lietderību un nevajadzīgu sabiedrības līdzekļu izšķērdēšanu.

2.2. ES dalībvalstu pieredze administratīvā sloga samazināšanā Attiecībā uz labāku tiesisko regulējumu Eiropas Savienības mērķis ir veicināt tādu normatīvo vidi, kas aizsargā pilsoņus, tajā pašā laikā atbalstot Eiropas uzņēmējdarbību, lai tā varētu efektīvāk konkurēt un būtu novatoriskāka sīvas globālās konkurences apstākļos15. Tiesiskās vides uzlabošana Eiropā lielā mērā atkarīga no dalībvalstu ieguldījuma, jo tas ietekmē ES normatīvo aktu ieviešanu, kā arī nacionālo normatīvo aktu kvalitāti16. Sekojot Eiropadomes aicinājumam dalībvalstīm „līdz 2008. gadam nospraust līdzvērtīgi vērienīgus mērķus savās kompetences jomās”, 2007. gada decembrī 12 valstis (Austrija, Čehija, Dānija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Nīderlande, Slovākija, Spānija un Zviedrija) no 27 ES dalībvalstīm bija noteikušas līdzīgus administratīvā sloga samazināšanas mērķus, kādi ir noteikti ES, t.i., par 25% veikt administratīvā sloga samazinājumu. Sešas ES dalībvalstis bija pabeigušas informācijas sniegšanas pienākumu sākotnējo novērtēšanu (Austrija, Čehija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste), bet pārējās dalībvalstis (Beļģija, Igaunija, Somija, Francija, Ungārija, Īrija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Lietuva un Latvija) bija veikušas daļēju novērtēšanu un/vai plāno uzsākt pilnīgu vai daļēju novērtēšanu17. Turpmāk tekstā sniegts ES dalībvalstu pieredzes detalizētāks izklāsts, akcentējot arī to, ir vai nav veikti pasākumi vai pētījumi pārtikas nekaitīguma jomā. Izvērtējot ES dalībvalstu pieredzi administratīvā sloga samazināšanā konstatēts, ka pārtikas nekaitīguma jomas regulējumam nav lielākā ietekme uz uzņēmējdarbību. Tādēļ tikai atsevišķas dalībvalstis ir veikušas administratīvā sloga samazināšanas pasākumus pārtikas nekaitīguma jomā, kur vislielākā pieredze ir Apvienotajai Karalistei. 2.2.1. Apvienotā Karaliste Apvienotās Karalistes (AK) valdība 2006. gada rudenī paziņoja par vienošanos samazināt administratīvo slogu privātajam un nevalstiskajam sektoram par 25% jeb 13,4 miljardiem GBP gadā, šo mērķi īstenojot līdz 2010. gadam. Īstenoto pasākumu rezultāti 2007. gadā liecina, ka AK valdībai šo izvirzīto mērķi izdosies sasniegt, jo jau 2007. gadā tika īstenoti vairāk kā 280 pasākumi administratīvā sloga samazināšanai, ietaupot 800 miljonus mārciņu gadā. Administratīvo izmaksu ietaupījumi realizēti visās politikas jomās, īstenojot gan plaša mēroga pasākumus, kas ietekmēja daudzus uzņēmumus, gan sektoram specifiskus neliela mēroga pasākumus18. Nozīmīgākie pasākumi, kas nodrošināja administratīvā sloga un līdz ar to arī administratīvo izmaksu samazināšanos, bija sekojoši: -

veidlapu vienkāršošana un ziņošanas prasību samazināšana;

15

Eiropas Komisija (2006) „Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats”, COM(2006)689 European Commission (2008) „Better regulation Member States' action” 17 Eiropas Komisija (2008b) „Administratīvā sloga samazināšana Eiropas Savienībā 2007. gada progresa ziņojums un prognoze 2008. gadam”, COM(2008)35 18 Her Majesty's Government (2007) „Delivering Simplification Plans: A Summary” 16

16

-

izņēmumu izveidošana normatīvo aktu prasībās;

-

konkrētu mērķa grupu atbrīvošana no noteiktām normatīvo aktu prasībām;

-

normatīvo aktu atcelšana;

-

normatīvo aktu apvienošana.

AK tika īstenoti arī vairāki būtiski pasākumi, kas ievērojami samazināja administratīvo slogu pārtikas un lauksaimniecības sektoros. Lai konkrētāk raksturotu AK progresu administratīvā sloga samazināšanā, turpmāk tekstā sniegts atsevišķu veikto pasākumu sīkāks skaidrojums19. Vadlīniju izstrādāšana mazajiem uzņēmumiem attiecībā uz ES Regulas 852/2004 prasību ievērošanu Viens no lielākajiem administratīvajiem slogiem pārtikas nekaitīgumā jomā ir prasības, kas izriet no ES Regulas 852/2004 par pārtikas higiēnu 5. panta. Šīs prasības uzliek par pienākumu uzņēmumiem ieviest un glabāt pierakstus par pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmu. Šīs prasības balstās uz kritisko punktu identificēšanu tajos posmos, kur kontrole ir būtiska, un efektīvu uzraudzības procedūru noteikšanu un īstenošanu. Lai palīdzētu mazajiem uzņēmumiem izpildīt šīs prasības efektīvā un samērīgā veidā, AK tika izstrādātas vadlīnijas (angliski: Safer Food, Better Business). 2005. gadā tika izstrādātas vadlīnijas ēdināšanas uzņēmumiem, 2006. gadā – maziem un vidējiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, 2007. gadā – vadlīnijas specifiskiem ēdināšanas uzņēmumiem (Ķīniešu, Indiešu u.c. virtuves). 2008. gadā vadlīnijas tiks izdotas DVD formātā 16 dažādās valodās. Tiek prognozēts, ka īstenojot šo pasākumu, tiks ietaupīti 48 miljoni GBP. Vadlīniju izstrāde ES regulas 178/2002 prasību ievērošanai Veicot administratīvā sloga mērīšanu, tika aprēķināts, ka ievērojams slogs – 16 miljonu GBP apmērā rodas no ES Regulas 178/2002 prasību ievērošanas attiecībā uz izsekojamību. Saskaņā ar šo regulu pārtikas uzņēmumiem jāglabā pieraksti, kuros reģistrēta informācija par pārtikas produktu piegādātāju un informācija par to, kur produkti tiek izplatīti tālāk. Lai samazinātu šo slogu, AK 2007. gadā tika izdotas skaidrākas, vienkāršākas un AK uzņēmumiem piemērotākas vadlīnijas, kurās norādītas konkrētas prasības, kas ir jāievēro. Līdz ar šo vadlīniju ieviešanu un ES labas prakses ieteikumu atcelšanu AK valdība prognozē, ka administratīvais slogs tiks samazināts līdz minimumam, t.i., par 16 miljoniem GBP. Prasību vienkāršošana attiecībā uz pārtikas marķēšanu AK prasība marķēt pārtikas produktus, norādot nepieciešamo informāciju, parādās vairāk nekā 30 normatīvajos aktos. Tādēļ AK norāda, ka nepieciešams izstrādāt ieteikumus marķēšanas sloga un specifisko prasību samazināšanai. Pašlaik AK notiek darbs pie tā, lai tiktu samazināts administratīvais slogs, veicot gaļas produktu marķēšanu. Notiek arī aktīvas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm par prasību atcelšanu vai samazināšanu attiecībā uz partiju marķēšanu. Veterināro kontroļu samazināšana medījumam un no medījuma iegūtai gaļai Līdz 2006. gada janvārim AK veterinārā kontrole bija nepieciešama tikai tam medījumam un no medījuma iegūtai gaļai, kas tika ražota eksportam. Stājoties spēkā jaunajai ES 19

Food Standards Agency (2007) „Simplification Plan 2007” 17

pārtikas higiēnas likumdošanai, tika noteikta prasība visiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar medījuma gaļas pārstrādi, ievērot vienādus standartus un veikt oficiālas veterinārās post mortem pārbaudes. Tā kā šī prasība uzliek papildu slogu mazajiem uzņēmumiem, AK valdība ierosināja samazināt veterinārās kontroles mazajiem uzņēmumiem, kuru maksimālā jauda ir 500 kg/nedēļā un produkcija tiek piegādāta tikai vietējam tirgum. Šis pasākums paredz to, ka veterinārās pārbaudes veiks speciāli apmācītas personas uzreiz pēc medījuma nomedīšanas. Oficiālo kontroļu samazināšana pārtikas uzņēmumiem AK oficiālo kontroļu biežums tiek noteikts, pamatojoties uz riska novērtējumu. Uzņēmumiem, kuri ir atzītu savienību vai asociāciju biedri, noteikts mazāks higiēnas kontroļu skaits. Īstenojot šo pasākumu, administratīvie ietaupījumi ir 300 000 GBP/gadā. Pārējie administratīvā sloga samazināšanas pasākumi pārtikas drošības jomā: -

mājas lapas izveidošana, kas nodrošina lauksaimniekiem ātru un efektīvu jaunākās informācijas saņemšanu no AK Vides, pārtikas un lauku vides departamenta (DEFRA) – administratīvie ietaupījumi 2,9 miljoni GBP/gadā;

-

miesnieka licences atcelšana: miesniekiem vairs nav nepieciešama speciālas licences saņemšana – administratīvie ietaupījumi 1,3 miljoni GBP/gadā

-

jauna reģistrācijas režīma izveidošana lauksaimniecības uzņēmumiem: reģistrācijas atcelšana ~170 000 saimniecību – administratīvie ietaupījumi 1,5 miljoni GBP;

-

centrālās datu bāzes izveidošana: datubāze, kurā vienkopus pieejami jaunākie normatīvie akti un vadlīnijas par AK pārtikas importu un tā kontroli – administratīvie ietaupījumi 18 000 GBP/gadā;

-

piena kvotu uzskaites žurnāla uzturēšana un pārbaudes: piena iepircēja apmācība sekot līdzi jaunumiem likumdošanā; inspektoru apmācība – administratīvie ietaupījumi 200 000 GBP/gadā;

-

normatīvo aktu apvienošana, kas regulē piena un piena produktu eksporta licenču un eksporta kompensāciju piešķiršanu – administratīvie ietaupījumi 200 000 GBP/gadā;

-

noteikumu pieņemšana par dzīvnieku labturību transportēšanas laikā: nodrošina Kopienas kontroļu vadīšanu un ieviešanu – administratīvie ietaupījumi 3,25 miljoni GBP/gadā;

-

noteikumu pieņemšana par liellopu identifikāciju: apvieno vairākus normatīvos aktus; atceļ prasību par pagaidu teļu pasēm; atļauj vēlāku jaundzimušo liellopu reģistrēšanu – administratīvie ietaupījumi 13 miljoni GBP/gadā;

-

normatīvo aktu apvienošana un aktualizēšana par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE): atceļ prasību par uzskaites žurnāla kārtošanu administratīvie ietaupījumi 44,6 miljoni GBP/gadā.

AK valdība norāda, ka, lai sasniegtu reālas izmaiņas likumdošanā, līdzās administratīvā sloga samazināšanai nepieciešams veikt tādas papildus darbības kā: -

oficiālo kontroļu un normatīvo aktu ieviešanas uzlabošana;

-

izstrādājamo normatīvo aktu kvalitātes uzlabošana;

18

-

normatīvo aktu caurskatāmības uzlabošana.

Lai uzlabotu normatīvo aktu ieviešanas procesu, AK valdība izstrādājusi prakses kodeksu nacionālajiem un vietējo pašvaldību regulatoriem. Saskaņā ar to regulatoriem ir likumīgas saistības nodrošināt efektīvu oficiālo kontroli un normatīvo aktu ieviešanu. Lai uzlabotu izstrādājamo normatīvo aktu kvalitāti, AK valdībā notiek darbs pie vienotas koncepcijas izstrādes, kuras mērķis ir maksimāli nodrošināt visu ieinteresēto pušu aktīvu līdzdalību normatīvo aktu izstrādē. Lai uzlabot normatīvo aktu caurskatāmību, sākot ar 2008. gada aprīli AK valdība nolēmusi publicēt jauno normatīvo aktu kopējās izmaksas un ieguvumus, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi20. No visām ES dalībvalstīm tieši Apvienotā Karaliste ir virzījusies vistālāk, un šajā valstī sasniegts ievērojams progress administratīvā sloga samazināšanas jomā. Tādēļ daudzas dalībvalstis, veicot administratīvā sloga samazināšanas pasākumus, izmanto AK pieredzi. 2.2.2. Nīderlande Nīderlandes valdība, līdzīgi kā Apvienotās Karalistes valdība, aktīvi strādā pie administratīvā sloga samazināšanas un no 2003. līdz 2007. gadam īstenoja Administratīvā sloga samazināšanas programmu. Līdz 2007. gadam Nīderlandes valdība panāca administratīvā sloga samazinājumu 4 miljardu EUR apmērā21. Nīderlandes Sabiedrības veselības ministrijas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka pārtikas likumdošanas administratīvais slogs sastāda 939 miljonus EUR, no kuriem 404 miljoni EUR izrietēja no ES normatīvo aktu prasību ieviešanas nacionālajā likumdošanā. Galvenās jomas, kurās veidojas administratīvais slogs, ir pārtikas higiēna un marķēšana22. Administratīvā sloga samazināšanai pārtikas nekaitīguma jomā tika īstenoti vairāki pasākumi, no kuriem nozīmīgākie bija sekojoši23: -

pārtikas uzņēmumu reģistrācijas vienkāršošana – ietaupījumi 1 miljons EUR;

-

higiēnas prakses kodeksu diferencēšana;

-

obligātās prasības par transportlīdzekļu, kas pārvadā pārnadžus, dezinficēšanu ik pēc četrām pārvadājuma reizēm atcelšana – ietaupījumi 100 000 EUR;

-

reģistra, kurā reģistrē visus saimniecības apmeklētājus, atcelšana – ietaupījumi 14,9 miljoni EUR;

-

vienota identifikācijas 12 miljoni EUR;

-

govju reģistrācijas žurnāla atcelšana, ja īpašniekam ir pieejams internets (tiek izmantota centrālā datu bāze) – ietaupījumi 13,1 miljons EUR;

-

viena digitāla transportēšanas dokumenta izmantošana, transportējot cūkas (datu plūsma tiek nodrošināta caur internetu) – ietaupījumi 8 miljoni EUR;

koda

ieviešana

20

lauksaimniekiem

Her Majesty's Government (2007) „Delivering Simplification Plans: A Summary” Dutch Cabinet (2006) „Reduction of the administrative burden for businesses” 22 ElAmin, A. (2007) „Simpler food legislation needed says EU report” 23 Dutch Cabinet (2006) „Reduction of the administrative burden for businesses” 21

19

–

ietaupījumi

-

fitosanitāro inspekciju pilnveidošana (uzlabota kontroles sistēmas efektivitāte un caurredzamība) – ietaupījumi 800 000 EUR;

-

pārtikas produktu marķēšanas prasību vienkāršošana (uz iepakojuma tiks norādīta informācija tikai par produkta sastāvdaļām un alergēniem, bet papildu informācija par produktu būs pieejama informācijas portālos vai internetā) – ietaupījumi 85 miljoni EUR.

2.2.3. Beļģija Beļģijā notiek aktīvs darbs pie administratīvā sloga samazināšanas. Šim mērķim izveidots tiešsaistes kontaktpunkts, kurā iedzīvotāji un uzņēmumi var iesniegt priekšlikumus par to, kā uzlabot esošo likumdošanu. Saskaņā ar Beļģijas valdības apkopoto informāciju lielākais administratīvais slogs veidojas 10 jomās, taču pārtikas nekaitīgums šo jomu sarakstā neietilpst. Piecu gadu laikā (2003.-2007.) no 200 uzlabojumiem, kas veikti, lai samazinātu administratīvo slogu Beļģijā, tikai 2,5% attiecas uz pārtikas uzņēmumiem un 1,5% saistīti ar pārtikas drošību24. Piemēram, lai samazinātu administratīvo slogu pārtikas nekaitīguma jomā, tika īstenoti sekojoši pasākumi: -

kontroles žurnāla atcelšana miesniekiem;

-

kontroles žurnāla atcelšana gaļas vairumtirgotājiem;

-

transporta un mazo pārtikas uzņēmumu pārbaužu samazināšana.

Netieši ar pārtikas uzņēmumu dibināšanu ir saistīti atvieglojumi uzņēmumu dibināšanas procedūrām. Bez tam, ieviešot vienas pieturas aģentūru uzņēmumu darbības uzsākšanai, reģistrēšanas un visu formalitāšu kārtošanas laiks Beļģijā ir samazinājies no 56 dienām 2003. gadā līdz 3 dienām 2006. gadā, un tas ir īsākais ES. 2005. gadā, kad reģistrācija aizņēma 26 dienas, tika nodibināti par 30% vairāk uzņēmumu nekā 2003. gadā. 2.2.4. Vācija 2004. gadā Vācijas pētnieki aprēķināja, ka administratīvais slogs Vācijas uzņēmumiem sastāda 46 miljardus EUR, no kuriem 84% vai 39 miljardi EUR tieši attiecināmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tādēļ 2005. gadā Vācija sāka īstenot programmu administratīvā sloga samazināšanai, izmantojot SIM metodiku25. Veicot administratīvā sloga mērīšanu, tika analizēti 4500 nacionālie normatīvie akti, kuros tika identificēti 10 900 informācijas sniegšanas pienākumi uzņēmumiem. Tiek norādīts, ka tiek ievērotas vispārējās pamatnostādnes administratīvā sloga samazināšanai, kur ietilpst sekojoši galvenie pasākumi26: -

esošo ISP atcelšana vai jauno ISP aizliegšana;

-

ISP vienkāršošana (piemēram, laiks, mērķa grupas un biežums);

-

normatīvo aktu saskaņotības optimizēšana;

24

Belgium Secretariat of Administrative reform, http://www.kafka.be/doc/1173428435-2183.pdf Röhl K.H. (2008) „Public Administration Reform in Germany. Measurement and Reduction of Bureaucracy” 26 Böllhoff D. (2007) „Better Regulation through Systematic and Standardised Measurement of Administrative Costs in Germany” 25

20

-

e-valdības izveidošana.

Atsevišķi pasākumi vai pētījumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas drošības jomā netiek veikti. 2.2.5. Itālija Itālija, līdzīgi kā citas ES dalībvalstis, ir apņēmusies līdz 2012. gadam administratīvo slogu samazināt par 25%. Laika posmā no 2005. gada jūnija līdz 2006. gada novembrim Itālijā tika īstenots pilotprojekts, kura laikā tika pārbaudīts Nīderlandes Standarta izmaksu modelis. Savukārt 2007. gada sākumā Itālijas valdība izstrādāja rīcības plānu 2007.- 2010. gadam, kura mērķis ir administratīvā sloga mērīšana un administratīvā sloga samazināšana uzņēmumiem. Itālijas valdība noteikusi prioritāro jomu sarakstu, kur par vienu no prioritātēm izvirzīta administratīvā sloga samazināšana nodokļu jomā. Pārtikas nekaitīgums šo jomu sarakstā neietilpst27. Atsevišķi pasākumi vai pētījumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas drošības jomā netiek veikti. 2.2.6. Jaunās dalībvalstis Balstoties uz OECD pārskatu28, sagatavots apskats par situāciju administratīvā sloga samazināšanā jaunajās ES dalībvalstīs. Čehija Čehijas valdība 2005. gada aprīlī pieņēma rīcības plānu administratīvā sloga samazināšanai uzņēmumiem, kā arī administratīvā sloga mērīšanas metodoloģiju, kas balstīta uz Holandes Standarta izmaksu modeli. 2008. gada pavasarī Čehijas valdība apstiprināja plānu administratīvā sloga samazināšanai uzņēmumiem, kur izvirzītais mērķis ir administratīvo slogu samazināt par 20% līdz 2010. gadam, salīdzinot ar 2005. gada līmeni29. Atsevišķi pasākumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas drošības jomā pašlaik Čehijā netiek veikti. Kipra Viens no efektīvākajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai Kiprā bija vienas pieturas aģentūras izveidošana 2005. gadā. Līdz ar šīs aģentūras izveidošanu tika nodrošināta labāka pieeja noteikta veida informācijai un pakalpojumiem. Tā kā šāda veida aģentūra ievērojami atvieglo administratīvo procedūru uzņēmumiem, vēl divas aģentūras tika izveidotas 2006. un 2007. gadā. Pašlaik atsevišķi pasākumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas drošības jomā Kiprā netiek veikti.

27

Cavallo L., Coco G., Martelli M. (2008) „Evaluating administrative burdens through SCM: some indications from the Italian experience” 28 OECD (2007a) „Regulatory Management Capacities of Member States of the European Union that Joined the Union on 1 May 2004”, Sigma Paper No. 42 29 Ministry of Industry and Trade of the Czech Republic (2008) „Government of the Czech Republic approved Plan to Reduce the Administrative Burden for Entrepreneurs by 2010” 21

Igaunija Lai uzlabotu sabiedrības līdzdalību likumdošanas izstrādē, Igaunijā tika izveidota e-valdība. Igaunijā ir arī uzlabota uzņēmumu reģistrācijas sistēma, kur uzņēmumu var izveidot mazāk nekā 2 mēnešu laikā. Igaunijā tiek īstenoti Standarta izmaksu modeļa projekti transporta un strukturālo fondu jomā, bet pasākumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas drošības jomā pašlaik Igaunijā vēl netiek veikti. Ungārija Ungārijā 2004. gadā tika uzsākta ierēdņu apmācība, kuras mērķis bija sagatavot un nodrošināt pietiekamu zināšanu kapacitāti administratīvā sloga mērīšanas projektu īstenošanai. Pašlaik atsevišķi pasākumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas drošības jomā Ungārijā netiek veikti. Lietuva Konkrēti pasākumi administratīvā sloga samazināšanai Lietuvā pagaidām vēl nav īstenoti, tomēr ir veikti sagatavošanās darbi labāka regulējuma politikas ieviešanai. Atsevišķi pasākumi vai pētījumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas nekaitīguma jomā netiek veikti. Malta Maltas valdība izveidojusi speciālu struktūrvienību, kas atbild par labāka regulējuma politikas īstenošanu, tomēr pasākumi vai pētījumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas nekaitīguma jomā līdz šim nav veikti. Polija Kopš 2006. gada Polijā tiek īstenota labāka regulējuma stratēģija. Administratīvā sloga mērīšana un administratīvā sloga samazināšanas pasākumu izstrādāšana tiek realizēta trīs pilotprojektu ietvaros. Tomēr neviens no šiem projektiem neskar pārtikas nekaitīguma jomu. Slovākija Slovākijas valdībā notiek darbs pie līdz šim izveidotās administratīvā sloga novērtēšanas sistēmas pārskatīšanas un jaunas metodoloģijas izstrādāšanas. Slovākijā, izstrādājot jaunus normatīvos aktus, tiek novērtēta to ietekme uz mājsaimniecībām. Atsevišķi pasākumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas nekaitīguma jomā pašlaik Slovākijā netiek īstenoti. Slovēnija Slovēnijā ir izveidota programma administratīvā sloga samazināšanai, kuras mērķi ir samazināt administratīvo slogu, nodrošināt, lai administratīvās procedūras ir sabiedrībai labvēlīgas, atvērtas un caurredzamas, nodrošināt e-valdības izveidošanu un efektīvu darbību. Visas Slovēnijas ministrijas bija sagatavojušas darba plānus 2007.- 2008. gadam administratīvā sloga samazināšanai. Atsevišķi pasākumi vai pētījumi administratīvā sloga samazināšanai pārtikas nekaitīguma jomā netiek veikti.

22

2.3. ES mēroga informācijas sniegšanas pienākumu novērtēšana Komisija 2007. gada jūlijā izveidoja plašu konsultantu konsorciju, lai palīdzētu apzināt un novērtēt informācijas sniegšanas pienākumus. Tiek pārskatīti vairāk nekā 40 ES tiesību akti 13 prioritārās jomās30. Pārtikas nekaitīguma jomā šo darbu veic kompānijas Capgemini, Ramboll management un Deloitte, kas izvērtē sekojošas ES regulas un direktīvas: -

Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un ar to saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97;

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētu organismu ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK;

-

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97;

-

Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK;

-

Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā;

-

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas;

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu.

Sākotnējie projekta rezultāti rāda, ka no iepriekšminētajām ES regulām un direktīvām izriet 38 informācijas sniegšanas pienākumi. Katram no identificētajiem informācijas sniegšanas pienākumiem tika noteikta prioritāte, pamatojoties uz iesaistīto uzņēmumu skaitu, izmaksu līmeni un komplicētību. No ES regulām un direktīvām izrietošie ISP un to prioritātes līmenis apkopoti 2. tabulā. 2. tabula. No atsevišķām ES regulām un direktīvām izrietošie ISP un to prioritātes līmenis31 Informācijas sniegšanas pienākums

Prioritātes līmenis *

Regula (EK) 1/2005 – dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā Sadarbība ar kompetentās iestādes inspektoriem, kas pirms tāliem pārvadājumiem pārbauda pārvadājuma žurnālu

30

+++

Eiropas Komisija (2007b) „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”, COM(2007)23 31 Eiropas Komisija (2008a) „Priority Area Food Safety” 23

Sadarbība ar pilnvarotiem veterinārārstiem, kas veic pārbaudes dzīvnieku izvešanas punktos un robežkontroles punktos Transportlīdzekļa tīrīšanas un dezinfekcijas reģistra izveidošana un uzturēšana Pārvadājuma žurnāla iesniegšana Sadarbība ar kompetentās iestādes inspektoriem, kas veic transportlīdzekļu pārbaudi Pārvadātājam jāsaņem pārvadāšanas atļauja no kompetentās iestādes Pieteikuma un dokumentu iesniegšana transportlīdzekļa pārbaudīšanai, lai saņemtu atbilstības sertifikātu Navigācijas sistēmā fiksētās informācijas glabāšana Sadarbība ar kompetentās iestādes inspektoriem, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku pārbaudes

+++ +++ +++ ++ + + + +

Regula (EK) 1830/2003 – no ĢMO ražotas pārtikas vai barības izsekojamība un marķēšana Informācijas nodrošināšana par ĢMO klātbūtni produktos Informācijas glabāšana par produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un par piegādātāju un saņēmēju identitāti Iepakotu un neiepakotu produktu marķēšana

+++ +++ ++

Regula (EK) 1760/2000 – liellopu identifikācija un reģistrācija, liellopu gaļas marķēšana Ziņošana par jebkuru liellopu pārvietošanu no / uz saimniecību Liellopu reģistrācijas žurnāla uzturēšana un glabāšana Liellopu pases aizpildīšana Liellopu identifikācija Ziņošana par liellopu piedzimšanas gadījumiem Liellopu gaļas marķēšana Liellopu gaļas speciāla marķēšana Sadarbība ar inspektoriem, veicot liellopu gaļas speciālo marķēšanu

+++ +++ +++ ++ ++ ++ ++ +

Regula (EK) 21/2004 - aitu un kazu identifikācija un reģistrācija Aitu un kazu reģistrācijas žurnāla uzturēšana un glabāšana Dokumenta izveidošana, kurā reģistrē jebkuru dzīvnieku pārvietošanu Nepieciešamās informācijas nodrošināšana nacionālajam reģistram Dokumenta, kurā reģistrē jebkuru dzīvnieku pārvietošanu, kopijas nodrošināšana Aitu un kazu identificēšana

+++ +++ +++ ++ +

Direktīva 2000/29/EK – aizsardzības pasākumi augiem vai augu produktiem Ziņošana par neparastiem gadījumiem Importētāju un ražotāju reģistrēšana oficiālajā reģistrā Sadarbība ar inspektoriem oficiālās kontroles laikā Atzīmes veikšana augu pasē Sadarbība ar inspektoriem augu un augu produktu oficiālās pārbaudes laikā Augu pases aizpildīšana (noteiktiem augiem) Citrusaugļu marķēšana

++ ++ ++ ++ + + +

Direktīva 98/6/EK – patērētāju aizsardzība, norādot piedāvāto produktu cenas Produktu pārdošanas cenas un vienības cenas norādīšana

+

Direktīva 2000/13/EK – pārtikas produktu marķēšana, noformēšana un reklāma Pārtikas produktu marķēšana

+

* +++ - augsta prioritāte ++ - vidēja prioritāte + - zema prioritāte

24

2.4. Latvijā veiktie administratīvā sloga novērtējumi LR Zemkopības ministrija 2007. gadā ir veikusi administratīvā sloga novērtējuma pilotprojektu saistībā ar tiešiem un platību maksājumiem lauksaimniecībā. Šī projekta ietvaros ir arī veikta analīze par dažādu administratīvo darbību salīdzinošo novērtējumu no lauksaimnieku puses (3. tabula). 3. tabula. Administratīvo jomu „birokrātisma” līmenis32 Joma Būvniecība

Statistika Īpašuma lietas

Prasības lopkopībā un augkopībā

Nodokļi un uzskaite

Atbalsta maksājumi

Citi

*

Darbības Atļaujas un saskaņojumi Projektēšana Būvniecība, rekonstrukcija u.c. Centrālās statistikas pārvaldei (CSP) Citām institūcijām un organizācijām Valsts zemes dienestā Notariālie pakalpojumi Pašvaldībās Veterinārās prasības (zāļu lietošanas, glabāšana u.c.) Piena kvotu uzskaite Dzīvnieku labturības prasības Vides aizsardzības prasību ievērošana lopkopībā Pārraudzības nosacījumu ievērošana Augu aizsardzības prasību ievērošana Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija Vides aizsardzības prasību ievērošana augkopībā Divkāršā ieraksta sistēmā PVN Vienkāršā ieraksta sistēmā Iedzīvotāju ienākumu nodoklis Akcīzes nodokļa kompensācija Sociālās apdrošināšanas maksājumi Dabas resursu nodoklis Nekustamā īpašuma nodoklis Investīciju pasākumi Agrovides pasākumi Papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM) Vienotais platības maksājums (VPM) Valsts subsīdijas Traktortehnikas reģistrācija Automašīnu reģistrācija Mežsaimniecība

Sloga novērtējums* 3,4 3,3 3,3 2,9 2,5 3,1 2,7 2,2 2,9 2,8 2,5 2,5 2,4 2,4 2,3 2,3 2,8 2,7 2,4 2,4 2,4 2,3 2,3 1,9 3,3 2,3 2,1 1,9 1,8 1,6 1,6 1,6

Sloga novērtējuma skala no 0 (nesagādā nekādas grūtības) līdz 4 (ļoti sarežģīti)

32

Avots: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (2007) „Administratīvā sloga un izmaksu izvērtējums lauksaimniekiem” 25

Analīzes ietvaros secināts, ka ar pārtikas drošību saistītās prasības (kā, piemēram, dzīvnieku identifikācija un reģistrācija, labturība, veterinārās prasības, utt.) kopumā ir novērtētas kā administratīvi vidēji sarežģītas. Par administratīvi visvairāk apgrūtinošām ir uzskatāmas prasības būvniecībā, īpašuma lietu kārtošanā un statistikas sniegšanā. Pētījuma ietvaros ir aprēķināts, ka 2007. gadā administratīvais slogs, ko rada tiešie un platību maksājumi (ieskaitot Agrovides maksājumus), veidoja 1,07 miljonus LVL. Pētījuma rezultātā ir izstrādāta virkne priekšlikumu administratīvā sloga samazināšanai par 45,1%. Vienlaikus LR Ekonomikas ministrija ir veikusi pilotprojektu administratīvā sloga novērtēšanai un samazināšanai nodokļu administrēšanā, būvniecībā, degvielas apritē, darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī administratīvajās prasībās, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām. Visas šīs jomas skar arī lauksaimniekus, turklāt būvniecība un darījumi ar nekustamo īpašumu atrodas visvairāk apgrūtinošo administratīvo prasību grupā. Ņemot vērā, ka šo pētījumu atskaites nav pieejamas publiski, ir grūtības ieskatīties piedāvāto priekšlikumu detaļās.

26

3. Administratīvā sloga novērtējums pārtikas drošības jomā Latvijā 3.1. Pētījuma metodika 3.1.1. Standarta izmaksu modelis Administratīvā sloga novērtējuma veikšanai pārtikas drošības normatīvajā regulējumā ir izmantots Standarta izmaksu modelis (SIM), ko ir izstrādājusi SCM Network33 ekspertu grupa. Vienlaikus tiek ņemtas vērā arī Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas ietekmes novērtējumu veikšanai34, kuras lielā mērā atkārto SIM metodiku. SIM ir arī viena no visplašāk izmantotajām metodēm administratīvo izmaksu un sloga novērtēšanai uzņēmējdarbībā. Modeļa teorētiskais pamatojums ir salīdzinoši vienkāršs, tomēr tajā pat laikā orientēts uz problēmas būtību – ar tā palīdzību tiek novērtēts administratīvais slogs saistībā ar normatīvajos dokumentos noteikto prasību izpildi. Šajā metodē uzmanība netiek koncentrēta uz politikas mērķiem un uzņēmēju finansiālajām saistībām, bet tikai uz administratīvajām darbībām, vai, precīzāk sakot, informācijas sniegšanas pienākumiem (angliski: informational obligation). Informācijas sniegšanas pienākumi izriet no likumdošanas dokumentiem – nepieciešamība nodrošināt publisko sektoru un trešās puses ar informāciju. Vienā likumdošanas dokumentā varētu būt vairāki informācijas sniegšanas pienākumi, bet var arī nebūt neviena. Saskaņā ar SIM metodi, informācijas sniegšanas pienākumi nozīmē ne tikai informācijas sniegšanu, bet arī tās apkopošanu un glabāšanu. Modelī pieņemts, ka katru atsevišķu informācijas sniegšanas pienākumu veido viena vai vairākas datu prasības (angliski: data requirements). Savukārt, lai sagatavotu informāciju saskaņā ar katru datu prasību, nepieciešams veikt vienu vai vairākas administratīvās aktivitātes (angliski: activities). Informācijas sniegšanas saistību, datu prasību un aktivitāšu savstarpējā saikne redzama 4. attēlā.

4. attēls. Administratīvā sloga novērtējuma shēma

Sloga novērtējums tiek veikts naudas izteiksmē, vērtējot laika un finanšu resursu patēriņu dažādu prasību izpildei. 33 34

Organizācijas mājas lapa: www.administrative-burdens.com „Impact Assessment Guidelines”, EC SEC(2005)791 27

Saskaņā ar SIM, administratīvā sloga novērtēšanai nepieciešams veikt izmaksu novērtējumu katrai atsevišķai aktivitātei, tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai visas administratīvās darbības tiktu korekti uzskaitītas un lai kāda no darbībām netiktu uzskaitīta vairākas reizes. Līdz ar to rezultātā jāizveidojas modelim, kas atspoguļo reālo situāciju, nevis balstīts tikai uz teorētiskiem pieņēmumiem. SIM paredz administratīvo izmaksu sadalīšanu divās grupās – vienreizējās izmaksas sakarā ar biznesa pierašanu pie jaunām administratīvajām prasībām un periodiskās izmaksas, veicot administratīvās aktivitātes. Gan vienreizējās, gan periodiskās izmaksas parasti tiek iekļautas, veicot iepriekšēju (ex-ante) novērtējumu, savukārt paveiktā novērtējuma (ex-post) shēmā parasti tiek vērtētas tikai periodiskās izmaksas. No praktiskā viedokļa atšķirība starp ex-ante un ex-post ir tāda, ka ex-ante gadījumā tiek novērtēts dokumentu iespējamais administratīvais slogs, nākotnē to ieviešot, savukārt ex-post gadījumā tiek vērtēta spēkā esošu dokumentu faktiskā administratīvā sloga ietekme. Šī pētījuma ietvaros novērtējums tika veikts pēc ex-post shēmas, vērtējot tos noteikumus un piemērojot tādas izmaksas, kuras ir aktuālas pētījuma veikšanas laikā, tomēr atsevišķas pozīcijas tiks novērtētas arī pēc ex-ante sistēmas (atsevišķi neiekļaujot vienreizējās izmaksas), jo dažas informācijas sniegšanas saistības vēl tikai tiek plānots uzsākt, un uzņēmēji tās vēl nevar novērtēt, balstoties uz savu pieredzi. Pētījuma ietvaros pamatā tiek vērtēts „vidējais” uzņēmums ar vidējo resursu izmantošanas efektivitāti. Šāds „vidējais” uzņēmums noteikts, veicot speciālās un detalizētās intervijas ar uzņēmējiem un analītiski vērtējot katras darbības efektivitāti, kārtojot administratīvās saistības. Konkrēti ir analizēts, cik liels katram no uzņēmumiem ir dažādu resursu patēriņš, veicot noteiktu administratīvu aktivitāti, un tad iegūtie rezultāti ir savstarpēji salīdzināti. Gadījumā, ja kādam no uzņēmumiem rezultāti ir izteikti zemāki vai izteikti augstāki par vidējiem grupas rezultātiem, tie nav iekļauti aprēķinos, pamatojoties uz to, ka šie uzņēmumi darbojas efektīvāk vai – gluži otrādi – neefektīvi, salīdzinot ar „vidējo” uzņēmēju grupu. Ja šādu gadījumu nav, tiek aprēķināts vidējais aritmētiskais skaitlis. Vairākos gadījumos aprēķinos izmantots arī ekspertu vērtējums „vidējam” uzņēmumam vai laika novērtējums līdzīgu aktivitāšu novērtējumam. Lai definētu administratīvo prasību izcelsmi, SIM metodika paredz visu datu prasību sadalīšanu trijās kategoriju grupās: -

«A» grupa;

-

«B» grupa;

-

«C» grupa.

«A» grupas prasības ir tādas prasības, kas nacionālajos normatīvajos aktos ir tieši iekļautas no ES direktīvas, regulas vai starptautiskajām saistībām un precīzi nosaka kāda informācija ir jānorāda uzņēmumiem. «B» grupas prasības izriet no ES direktīvas, regulas vai starptautisko saistību prasībām. Šādu prasību mērķis ir formulēts ES normatīvajos aktos, bet to ieviešana, t. sk. specifiskas datu prasības, atstāta dalībvalstu pārziņā. Piemēram, ES Regulas 183/2005/EK 9. pantā, kas paredz barības uzņēmumu reģistrācijas un apstiprināšanas nosacījumus un kārtību, noteikts, ka paziņošanas formu saistībā ar uzņēmuma reģistrāciju nosaka dalībvalsts kompetentā iestāde. Tātad ES regula tieši nepasaka, kāda informācija uzņēmumiem ir jāsniedz, bet to nosaka pati dalībvalsts. Latvijā minētās regulas prasības iekļautas MK

28

2007. gada 14. augusta noteikumos Nr. 557 „Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”. «C» grupas prasības ir tādas prasības, kas noteiktas vienīgi nacionālajos normatīvajos aktos. Piemēram, ļoti daudz «C» izcelsmes prasību tika identificētas MK noteikumos, kas skar dažādu dzīvnieku izcelsmes produktu apriti nelielā apjomā. Tas ir tādēļ, ka ES Regulu 853/2004/EK un 852/2004/EK darbības joma neattiecas uz tiešu piegādi, ja ražotājs nelielā daudzumā piegādā pamatproduktus galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri tieši apgādā galapatērētāju. Līdz ar to bija nepieciešami tādi nacionālie normatīvie akti, kas regulē šo jomu. SIM metodikā noteikts, ka prasību sadalījums trijās kategorijās ir ērts rīks, lai noteiktu, cik lielā mērā administratīvā sloga veidošana ir nacionālās politikas un cik lielā mērā starptautiskās politikas rezultāts. Nacionālā līmeņa normatīvo dokumentu mainīšana prasa mazāk laika un resursu, un valdībai to ir vieglāk izdarīt salīdzinājumā ar izmaiņām starptautiskajos dokumentos. Līdz ar to nacionālā līmenī izveidoto administratīvo slogu īstermiņā ir vieglāk samazināt. SIM metode paredz plašu dažādu pušu iesaisti novērtēšanas procesā – uzņēmējus, profesionālās organizācijas, ekspertus, nevalstisko sektoru un valsts institūcijas35. Šī pētījuma ietvaros no loģikas un pētījuma precizitātes viedokļa ne vienmēr iespējams strikti ievērot SIM metodiku arī citos jautājumos. SIM metodika ir vispārējā bāze administratīvā sloga novērtējumiem, un tajā nav atrunātas dažādas nianses, kuras izriet no dažādu analizējamo jautājumu specifikas. Līdz ar to no mūsu puses vairākās vietās šī metodika tiks nedaudz papildināta (attiecīgi atzīmējot kur). Slogs tiek vērtēts 2008. gadā. Kaut arī daudzi dati par 2008. gadu vēl nav pieejami un teorētiski būtu korektāk veikt administratīvā sloga novērtējumu 2007. gadā, tomēr izvēle par labu 2008.gada ir izdarīta divu faktoru dēļ. Pirmkārt, šis ir divu gadu pētījums un līdz ar to būtu loģiski abu posmu ietvaros veikt novērtējumu vienā gadā – lai iegūtie rezultāti būtu savstarpēji salīdzināmi. Veicot novērtējumu 2009. gadā un izmantojot 2007. gada datus, varētu būt diezgan liela laika nobīde, un tāpēc tika nolemts par bāzes gadu novērtējuma aprēķinu veikšanai izmantot 2008. gadu. Otrkārt, daudzas prasības ļoti bieži mainās, un ir virkne prasību, kuras 2008. gadā vai nu ir atceltas vai ir nākušas klāt. Turklāt, ja prasība ir stājusies spēkā 2007. gadā, tad tik un tā bieži vien tā ir spēkā nepilnu gadu, un līdz ar to šo gadu par bāzi bez korekcijām nevar izmantot. 3.1.2. Normatīvo aktu identificēšana SIM metodika paredz, ka viens no pirmajiem uzdevumiem šāda veida pētījumos ir to normatīvo aktu identificēšana, kuros noteiktās prasības veido administratīvo slogu lauksaimniekiem saistībā ar tiešo atbalsta maksājumu un platību maksājumu saņemšanu. Pētījuma ietvaros vispirms tika identificēti visi normatīvie akti pārtikas drošības jomā, par pamatu ņemot sekojošus normatīvo aktu blokus: − pārtikas un pārtikas produktu higiēna un nekaitīgums; − dzīvnieku veselība un labturība;

35

SCM Network (2005) „International Standard Costs Manual; measuring and reducing administrative burdens for businesses”, http://www.administrativeburdens.com/filesystem/2005/11/international_scm_manual_final_178.doc (skatīts 20.10.2008.) 29

− dzīvnieku barība; − dzīvnieku reģistrācija; − produktu marķēšana un iepakošana; − augu veselība; − piesārņojums; − blakusprodukti. Kopā nacionālo likumdošanas bāzi šajā jautājumā veido normatīvie akti, kuri ir atspoguļoti 1. pielikumā. Pamatojoties uz šo pielikumu un konsultējoties ar Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta, Veterinārā departamenta un Pārtikas departamenta speciālistiem, tika izvēlēti normatīvie akti analīzes veikšanai 2008. gadā. Normatīvo aktu atlasei projekta 1. posmam, tika izmantoti šādi kritēriji: 1. Veido aptuveni pusi no visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas drošības jomā Latvijā. 2. Veido slogu, galvenokārt, produkcijas ražošanas posmā. 3. Atrodas ES Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai (ES COM (2007) 23) sarakstā. Rezultātā administratīvā sloga mērījumiem tika izvēlēti šādi LR normatīvie akti: -

MK 2008. gada 20. maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”;

-

MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”;

-

MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”;

-

MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei”;

-

MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi”;

-

MK 2006. gada 14. novembra noteikumi Nr. 931 „Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas, un kvalitātes atbilstības novērtēšanu”;

-

MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”;

-

MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”;

-

MK 2006. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”;

30

-

MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”;

-

MK 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 „Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”;

-

MK 2003. gada 4. novembra noteikumi Nr. 626 „Dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprites kārtība”;

-

Veterinārmedicīnas likums (26.04.2001.);

-

Dzīvnieku aizsardzības likums (09.12.1999.);

-

MK 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai”;

-

MK 2008. gada 13. maija noteikumi Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība”;

-

MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 „Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”;

-

MK 2007. gada 11. decembra noteikumi Nr. 862 „Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”;

-

MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam”;

-

MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 405 „Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība;

-

MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”;

-

MK 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus”;

-

MK 2008. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 582 „Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”;

-

MK 2004. gada 30. novembra noteiktumi Nr. 991 „Klasiskā cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”;

-

MK 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 102 „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”;

-

MK 2003. gada 1. decembra noteikumi Nr. 712 „Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”;

-

MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība”;

-

MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība”;

31

-

MK 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 842 „Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību”;

-

MK 2005. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 246 „Medus bišu pārraudzības kārtība”;

-

MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība”;

-

MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība”;

-

MK 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 287 „Cūku pārraudzības kārtība”;

-

MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486 „Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”;

-

MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 742 „Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai”.

Viens no jautājumiem, ko sākotnēji bija plānots iekļaut pētījuma 1. posmā, ir jautājums par dzīvnieku transportēšanu, taču, ņemot vērā, ka pētījuma veikšanas brīdī Eiropas Komisija ir strādājusi pie dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu izmaiņām, tika pieņemts lēmums šo jautājumu atlikt līdz 2009. gadam. Šajā sakarā pēc PVD speciālistu ieteikuma no sākotnējā saraksta tika svītroti arī MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 301 „Veterinārās prasības govju un cūku apritei” un MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei”, kuri ir cieši saistīti ar dzīvnieku transportēšanas jautājumiem. 3.1.3. Informācijas sniegšanas pienākumu, datu prasību un aktivitāšu identificēšana Šī darba posma ietvaros visos analizējamajos MK noteikumos vispirms identificēti un izdalīti informācijas sniegšanas pienākumi un tad arī datu prasības un nepieciešamās aktivitātes. Kaut arī saskaņā ar SIM metodiku teorētiski iespējamas ļoti dažādas informācijas sniegšanas pienākumu grupas, mūsu analīzes pamatā ir nodalāmas sešas: -

informācijas reģistrēšana;

-

informācijas ziņošana;

-

iesniegumu sagatavošana un iesniegšana;

-

ziņošana par izmaiņām;

-

atļauju un sertifikātu saņemšana;

-

sadarbība ar kontrolējošām institūcijām.

Ievērojami vairāk ir tā saucamo datu prasību. Vienā iesniegumā parasti ir vairākas datu prasības – kā, piemēram, iesnieguma iesniegšana, novietnes apsekošana no kontrolējošo institūciju puses, atļaujas saņemšana, kārtējās inspekcijas, informācijas uzskaite žurnālā, utt. Tā kā gan informācijas sniegšanas prasību un datu prasību saraksts šajā gadījumā ir garš, pilnā apjomā to iespējams aplūkot šī pētījuma 2. un 3. pielikumā vai pētījumam pievienotajā elektroniskajā datubāzē. 32

Lai labāk saprastu, kā tiek noteikti informācijas sniegšanas pienākumi, datu prasības un aktivitātes, izskatīsim vienu piemēru. MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” paredz, ka tieši piegādāt pienu nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecībai drīkst piena ražotājs, kurš dienesta teritoriālajā struktūrvienībā ir saņēmis piena realizācijas atļauju. Lai saņemtu šo atļauju, piena ražotājam ir jāiesniedz iesniegums piena realizācijas atļaujas saņemšanai. Faktiski tas notiek sekojoši – vispirms piena ražotājs saņem veidlapu, tad šo veidlapu aizpilda (ierakstot veidlapas formā pieprasīto informāciju – kur katra pozīcija ir uzskatāma par atsevišķu datu prasību), tad iesniedz un saņem atļauju (4. tabula). 4. tabula. Informācijas sniegšanas saistības, datu prasību un aktivitāšu piemērs Informācijas sniegšanas pienākumi Iesniegums piena realizācijas atļaujas saņemšanai

Datu prasības

Aktivitātes Veidlapas saņemšana Veidlapas aizpildīšana

Novietnes nosaukums Novietnes numurs Tālrunis E-pasts Fakss Novietnes adrese Pasts indekss Tiešās tirdzniecības kvotas numurs Pārbaudes veikšanas vieta Vēlamais pārbaudes laiks Iesnieguma sastādīšanas datums Vārds, uzvārds, paraksts Iesniegšana Atļaujas saņemšana PVD teritoriālajā struktūrvinībā

Atsevišķos gadījumos vienā pozīcijā ir apvienotas vairākas datu prasības. Piemēram, 4. tabulā datu prasībā „Vārds, uzvārds, paraksts” teorētiski ir vairākas datu prasības, tomēr šajā gadījumā tās tiek analizētas kopā, jo pēc būtības ir viena grupa – paraksts ar atšifrējumu. Datu prasību sniegšanai veicamas konkrētas aktivitātes. Šajā gadījumā personai vispirms ir jāsaņem veidlapa – atsevišķos gadījumos tas varētu prasīt laiku, atsevišķos – nē. Taču bez šīs aktivitātes nevar iztikt, jo, nesaņemot veidlapu, to nevar aizpildīt. Kad cilvēks ir saņēmis veidlapu un ir gatavs sākt tās aizpildīšanu, mēs pārejam pie nākamās aktivitāšu grupas – „veidlapas aizpildīšana”. Lai nesarežģītu datubāzi, mēs neierakstām, ka datu prasības „Novietnes numurs” sniegšanai nepieciešams veikt aktivitāti – ierakstīt šo numuru. Jāatzīmē, ka atsevišķos gadījumos, lai ierakstītu kādu informāciju (kaut vai to pašu novietnes numuru), teorētiski ir jāveic vairākas aktivitātes – piemēram, jāatrod dokuments, kur šis numurs ir pierakstīts un tikai tad tas jāieraksta atbalsta saņemšanas iesniegumā. Bet mūsu gadījumā tas nozīmē, ka, uzskaitot visas nelielās aktivitātes 33

datubāzē, tā būtu ļoti liela un necaurskatāma, tāpēc tika nolemts neveikt tik detalizētu visu salīdzinoši nelielo aktivitāšu ierakstīšanu datubāze. Tomēr jāuzsver – vērtējot, cik laika nepieciešams novietnes numura ierakstīšanas aktivitātes veikšanai, tas tiek ņemts vērā. SIM metodika paredz 16 standarta administratīvās aktivitātes. Tomēr, mūsuprāt, šajā sarakstā nepieciešams iekļaut vēl dažas pozīcijas. Svarīgākā no tām – „Veidlapas iesniegšana”, jo vismaz atsevišķos gadījumos fiziskā braukšana informācijas iesniegšanai varētu prasīt salīdzinoši daudz laika, ko lauksaimnieks tērē sakarā ar informācijas sniegšanas saistību izpildi. 3.1.4. Datu prasību un aktivitāšu sadalījums pēc izcelsmes Kā jau bija teikts 3.1.1. sadaļā, lai sniegtu pārskatu par administratīvā sloga izcelsmi, datu prasības sadalāmas trijās grupās («A», «B», vai «C») atkarībā no tā, vai šīs pozīcijas izcelsme meklējama ES vai valsts normatīvajos aktos. Jāpiebilst, ka šajā darba posmā darba grupa secinājusi – kaut arī loģika un lietderība šādai sistematizēšanai ir, tomēr SIM ietvaros piedāvātā metodika šajā jautājumā noteikti ir pilnveidojama. Piemēram, SIM metodika paredz, ka datu prasības sadalāmas «A», «B» un «C» grupās, lai secinātu, kāda ir administratīvā sloga izcelsme. Taču, ja visas datu prasības kāda konkrēta informācijas sniegšanas pienākuma ietvaros ir «A» grupā, tas nozīmē, ka šo informācijas sniegšanas pienākumu administratīvais slogs ir ES veidots un valsts nacionālā līmenī to nevar ietekmēt. Ja valsts nolemj, ka visu šo ES pieprasīto informāciju lauksaimnieks tagad var nosūtīt pa internetu un viņam nav jābrauc pašam, kā tas bija agrāk, tad faktiski valsts var ietekmēt «A» grupas izcelsmes prasības un to radīto administratīvo slogu. Tas šķietami ir pretrunā ar «A» izcelsmes prasību definīciju. Ņemot vērā šāda veida neskaidrības, tika nolemts veikt šī jautājuma analīzi divos griezumos. Pirmais – aprēķinu veikšana saskaņā ar SIM metodiku, kas ļautu secināt, cik liela daļa no pieprasītās informācijas izriet no ES («A» grupa), cik – no valsts («C» grupa) un cik – no ES, bet ar valsts interpretāciju («B» grupa). Savukārt, otrs šī jautājuma analīzes griezums ļautu atbildēt, cik lielu daļu no administratīvā sloga valsts teorētiski var ietekmēt nacionālā līmenī. 3.1.5. Saistīto prasību identificēšana un demarkācija Pētījuma ietvaros ir vērtēti tādi informācijas sniegšanas pienākumi, kuri izriet no analizējamajiem normatīvajiem aktiem. Vienīgais izņēmums ir MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi”, kur izanalizēti tikai tie informācijas sniegšanas pienākumi, kuri ir noteikti vetārstiem (bet netiek analizēta zāļu aprite plašā kontekstā). Atsevišķos normatīvajos aktos veidojas informācijas sniegšanas pienākumu pārklājums un dublēšanās. Piemēram, tas ir aktuāli gadījumā ar MK 2008. gada 13. maija noteikumiem Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība” un MK 2005. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus”, kur notiek daļēja informācijas sniegšanas pienākumu dublēšanās. Līdzīgi ir arī ar Veterinārmedicīnas un Dzīvnieku aizsardzības likumu, kur atsevišķi informācijas sniegšanas pienākumi izriet ne tikai no šiem likumiem, bet arī no MK noteikumiem.

34

3.1.6. Segmentu identificēšana Saskaņā ar SIM metodiku, pirms aprēķinu veikšanas nepieciešams identificēt grupas, uz kurām prasības attiecas atkarībā no resursiem, kuri tiek prasīti informācijas sniegšanas pienākumu un datu prasību izpildei. Jāatzīmē, ka lielākajai daļai informācijas sniegšanas pienākumu sniedzamās informācijas apjoms nav atkarīgs no uzņēmuma vai saimniecības lieluma vai reģiona. Līdz ar to šiem informācijas sniegšanas pienākumiem netika veikta segmentēšana. Attiecībā uz tiem informācijas sniegšanas pienākumiem, kur teorētiski ir atšķirības finanšu un laika resursu izlietojumā atkarībā no saimniecību lieluma, tika izmantoti vidējie rādītāji. Veicot analīzi, konstatēts, ka no segmentēšanas viedokļa liela atšķirība rodas no veida, kā tiek sniegta informācija – vai personīgi aizvedot un iesniedzot valsts iestādē, nosūtot pa pastu vai pa faksu. Šī pētījuma ietvaros katrs no šiem segmentiem netika analizēts atsevišķi. Piemēram, apmeklējot LDC teritoriālo nodaļu, veicot tur aprēķinus un konsultējoties ar LDC speciālistiem, tika secināts, ka aptuveni 20% no ienākošajām veidlapām tiek nosūtītas pa pastu. Savukārt, pārēja daļa veidlapu tiek iesniegta, fiziski ierodoties LDC nodaļā. Turklāt aptaujājot dažādus lauksaimniekus, tika secināts, ka 30% gadījumu lauksaimnieks speciāli brauc uz pilsētu, kur atrodas LDC nodaļa, lai šo veidlapu iesniegtu. Ņemot vērā šo informāciju, vidējais laiks un finanšu resursi, kas ir nepieciešami apmeklējot LDC nodaļu ir aprēķināti, ņemot vērā šo īpatsvaru. Līdz ar to visas personas netiek sadalītas segmentos atkarībā no tā, vai viņi iesniedz veidlapas pa pastu un vai braucot uz LDC viņi šo braucienu pielāgo citām darbībām, bet ir viena „vidējā” persona. Jāatzīmē, ka šīs analīzes ietvaros ir ļoti daudz dažādu mērķa grupu, uz kurām attiecas viens vai cits likumdošanas akts. Turklāt bieži šīs grupas ir nelielas. Piemēram, MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” attiecas uz saimniecībām, kuras ražo un tirgo pienu nelielā apjomā, kā arī tirgotājiem, kas šo pienu iepērk. MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā” ir mērķētas uz saimniecībām, kuras ražo un tirgo olas nelielā apjomā, un tirgotājiem, kas šo produkciju iepērk. MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei” ir aktuālas medniekiem, kuri piegādā produkciju mazos daudzumos. Ņemot vērā, ka ir izanalizēti 35 normatīvie akti, kuros ir informācijas sniegšanas pienākumi, kopējais segmentu skaits, kas izriet no šiem normatīviem aktiem, ir liels. Attiecībā uz saimniecības grupām pēc lieluma, jāatzīmē divas lietas. Pirmkārt, attiecībā uz nelielām saimniecībām ir ļoti atšķirīgi dati par laika patēriņu dažādu prasību izpildei, kas ir ļoti atkarīgs no saimniecības īpašnieka, un šeit ir ļoti grūti noteikt vidēji efektīvi funkcionējošo saimniecību grupu. Tāpēc tika izmantota nedaudz cita pieeja – tika aprēķināta „vidēja saimniecība”, kura tiek veidota ņemot vērā datus no dažādās saimniecību grupām. Tā kā pārtikas drošībā uzmanība pamatā tiek pievērsta dzīvnieku izcelsmes produkcijai, saimniecības ir sadalītas trijās grupās atkarībā no liellopu skaita. Mazā saimniecība ir saimniecība, kurā ir 1-5 liellopi, vidējā saimniecībā ir 6-49 liellopi un lielā saimniecība ir tad, kad tajā ir 50 un vairāk liellopi. Attiecībā uz cūkkopību, dalījums ir attiecīgi 1-9, 10-199 un sākot ar 200 cūkām. Citiem dzīvniekiem dalījums 35

grupās netiek veikts, izņemot, kad tas ir noteikts normatīvajos aktos. Piemēram, MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā” ir mērķēti uz saimniecībām līdz 50 vistām, kurās ražo olas. Līdz ar to šajā gadījumā laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika intervētas saimniecības, kuras atbilst šim kritērijam. 3.1.7. Kopu, daļu un biežuma identificēšana SIM metodika nosaka, ka ir nepieciešams: •

identificēt tās kopas, uz kurām attiecināmas informācijas sniegšanas saistības;

•

noteikt likmes datu prasībām;

•

noteikt datu sniegšanas saistību biežumu.

Identificēt kopas nozīmē noteikt to lauksaimnieku skaitu, uz kuriem attiecināma konkrētā informācijas sniegšanas saistība. Piemēram, 2007. gadā tika reģistrētas 933 novietnes un 1 929 ganāmpulki. Tā ir kopa, uz kuru attiecas konkrētas prasības par novietnes reģistrēšanu un ganāmpulka reģistrēšanu. Analizējamajos likumdošanas aktos ir identificēti 189 informācijas sniegšanas pienākumi. Šī iemesla dēļ šeit netiks detalizēti aprakstīts, kādā veidā tiek noteikta kopa katram no šiem pienākumiem. Konceptuāli katras atsevišķas kopas noteikšanai tika izmantotas vairākas pieejas. Kaut arī šis ir administratīvā sloga novērtējums 2008. gadā, tomēr vairākos rādītājos 2008. gada dati vēl nav pieejami, jo gads vēl nav beidzies. Viena no iespējām kopas noteikšanai ir 2007. gada datu izmantošana. Šajā gadījumā ir pieņemts: ja nav veiktas kādas pārmaiņas likumdošanā, kuru dēļ kopa var palielināties vai samazināties, tad tika izmantoti 2007. gada dati. Gadījumā, ja ir prognozējams kopas palielinājums vai samazinājums, tika izmantoti tie 2008. gada dati, kuri ir pieejami, tos ekstrapolējot uz visu gadu. Attiecībā uz datu prasībām tiek piemērotas nevis kopas, bet daļas – tas nozīmē daļu no kopas, uz kuru attiecināma konkrētā datu prasība. Piemēram, MK 2003. gada 18. marta noteikumos Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība” ir informācijas sniegšanas pienākums „PVD informēšana par izmaiņām uzņēmuma darbībā” – kas nozīmē veidlapas aizpildīšanu un iesniegšanu gadījumā, ja mainās informācija, kura bija iesniegta pirms pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas. Saskaņā ar PVD datiem, 2007.gadā bija 580 šādi iesniegumi (ko var uzskatīt par kopu šim informācijas sniegšanas pienākumam). Tomēr no analītiskā viedokļa visa šī kopa tika sadalīta trijās daļās – 280 gadījumos informācija tika sniegta sakarā ar darbības veida maiņu, 200 gadījumos sakarā ar adreses, telpu platības un darbinieku skaita izmaiņām un 100 gadījumos sakarā ar īpašnieku vai juridiskās adreses maiņu. Šāds sadalījums ļauj precīzāk noteikt administratīvo slogu veidojošās komponentes un līdz ar to precīzāk noteikt efektu, atsakoties no kāda informācijas sniegšanas pienākuma, datu prasības, vai mainot mērķa kopu. Piemēram, šeit ir redzams, ka gadījumā, ja no uzņēmēja netiks prasīts sniegt informāciju par īpašnieku vai juridiskas adreses maiņu (jo PVD var saņemt šo informāciju tieši no LR Uzņēmumu reģistra), kopa samazināsies par 100 personām. Absolūti lielākajai daļai datu prasību piemērojams daļas koeficients, kas vienāds ar viens. Tas nozīmē, ka konkrētās informācijas sniegšanas saistības ietvaros šī datu prasība attiecināma uz visiem. Līdz ar to datubāzē atsevišķi netiek izdalītas kopas pirms koeficentiem un koeficenti atsevišķi. Datubāzē iekļautajās laika un finanšu resursu

36

patēriņa summās jau ņemts vērā tas, uz kādu daļu no informācijas saistību pildošām personām konkrētā datu prasība attiecināma. Arī informācijas sniegšanas pienākumu biežums netiek izdalīts atsevišķi, jo jau sākotnēji ir savākti dati (kopas), kurām laika periods ir viens gads. Tas tika darīts, jo tas ievērojami vienkāršo aprēķinus, neietekmējot rezultātu kvalitāti. Piemēram, normatīvajos aktos ir noteikts, ka informācija ir jāsniedz katru mēnesi (piemēram, attiecībā uz kontroles lapām, veicot slaucamo govju pārraudzību). Ņemot vērā, ka vidēji 2007. gadā slaucamo govju pārraudzību ir veikušas 10 699 saimniecības, un, ja katra saimniecība katru mēnesi aizpilda un nosūta kontroles lapu, kopā sanāk 128 388 veidlapas. Tomēr, no LDC ir iespējams dabūt precīzu iesniegto kontroles lapu skaitu, kurš ir 124 420 (skaitļi nesakrīt tāpēc, ka vienu mēnesi saimniecība var nenosūtīt lapu, un tāpēc, ka saimniecību skaits gada laikā mainās nelineāri). Šajā gadījumā aprēķinos ir izmantots precīzs kontroles lapu skaits, neizmantojot teorētiski iespējamo lielumu. Tomēr atsevišķās vietās tik precīzi dati nav pieejami – tur kopa ir noteikta, arī ņemot vērā informācijas sniegšanas pienākuma biežumu. 3.1.8. Laika un finanšu resursu patēriņa novērtējuma metodika Saskaņā ar SIM, aprēķinu veikšanai nepieciešams novērtēt, cik daudz laika un finanšu resursu prasa katra atsevišķa informācijas sniegšanas pienākuma un datu prasības izpilde. Saskaņā ar SIM metodiku, faktiskās informācijas ieguvei izmantojamas biznesa intervijas vai ekspertu novērtējumi. Pamatā administratīvo izmaksu un sloga novērtējumam tiek rekomendēts izmantot biznesa intervijas, kuras ir speciāli veicamas katra atsevišķa informācijas sniegšanas pienākuma novērtējumam. Tomēr administratīvā sloga novērtējumam var izmantot arī datus no biznesa intervijām par citiem līdzīgiem informācijas sniegšanas pienākumiem. Vēl viena metode ir ekspertu novērtējumi – šajā gadījumā eksperti, balstoties uz savu pieredzi un zināšanām, paši novērtē, cik lielu administratīvo slogu viens vai cits informācijas sniegšanas pienākums veido. Taču gadījumos, kad izmaksu novērtējumam netiek izmantotas biznesa intervijas, nepieciešams pamatojums. SIM metodikas paredz izstrādāt kritērijus vienas vai citas metodes izmantošanai – kad ir veicamas tiešās intervijas, kad ir izmantojami dati no citām intervijām un kad – ekspertu vērtējumi. Jāsaka, ka SIM metodikā nav definēti konkrētie kritēriji, pēc kuriem jāvadās, pieņemot lēmumu par to, kad veicama biznesa intervija un kad izmantojami ekspertu vērtējumi, bet tam ir visnotaļ loģisks izskaidrojums – vispārējā metodikā noteikt konkrētus kritērijus ir ļoti sarežģīti un laikam nav arī pareizi. Šī novērtējuma veikšanai tika izmantoti šādi kritēriji vienas vai citas metodes izmantošanai: m1 –

Biznesa intervijas. Šī ir pamatmetode informācijas saņemšanai par laika un finanšu resursu izlietojumu, pildot informācijas sniegšanas pienākumus.

m2 –

Informācijas no līdzīgām ISP izmantošana. Ja kopas lielums nepārsniedz 2000 personas, ir iespējams izmantot datus par laika un finanšu resursu patēriņu, pildot līdzīgus informācijas sniegšanas pienākumus. Izņēmums varētu būt attiecībā uz absolūti identiskām veidlapām 37

– piemēram, informācijas precizēšana par novietni. m3 –

Ekspertu metode. Ja kopas lielums nepārsniedz 500 personas, ir iespējams izmantot ekspertu metodi. Tas nozīmē, ka vai nu tiek aptaujāti nozarē strādājošie eksperti, vai ir izdarīti analītiski pieņēmumi. Viens no piemēriem ir laika un finanšu resursu identificēšana administratīvo prasību izpildei, veicot medus bišu pārraudzību. Šajā gadījumā tika izmantoti Latvijas biškopības biedrības dati, kurus, savukārt, šī organizācija ir sagatavojusi, konsultējoties ar saviem biedriem.

m4 –

Informācijas saņemšana no valsts iestādēm. Izmantojama, ja ļauj saņemt informāciju, kas ir precīzāka par biznesa interviju ietvaros saņemto. Piemēram, no CVI ir iespējams saņemt ļoti precīzu informāciju par vidējo inspekcijas ilgumu, jo protokolā inspektors atzīmē laiku, kad ir uzsākta un kad ir beigusies inspekcija. Šajā gadījumā, piemēram, vērtējot VCI kontroles laiku saimniecībās, kuras veic slaucamo govju pārraudzību, izlases veidā tika aplūkoti 29 pārbaudes protokoli. Katrā pārbaudes protokolā ir atzīmēts laiks, kad ir uzsākta un kad ir pabeigta pārbaude. Sarēķinot pārbaudes laiku katrā no šiem 29 protokoliem, tika aprēķināta mediāna, tai piesummējot 20 minūtes, kuras saskaņā ar lauksaimnieku aptauju vidēji ir nepieciešams veltīt pirms inspekcijas uzsākšanas (ieplānot laiku, satikt inspektoru, sasveicināties, utt.).

Šī pētījuma 2. pielikumā un pētījumam pievienotajā datubāzē katram informācijas sniegšanas pienākumam ir atzīmēta laika un finanšu resursu izlietojuma noteikšanas metode. 3.1.9. Biznesa intervijas Biznesa interviju mērķis ir noskaidrot, kā personas organizē procesus, kā arī, cik laika un finanšu resursu prasa dažādu informācijas sniegšanas pienākumu izpilde. Biznesa interviju veikšanas metodika balstīta uz SIM vadlīnijās aprakstīto. Intervijas tika veiktas, gan tiekoties ar intervējamām personām, gan veicot telefoniskās aptaujas. Pamatā katra persona tika aptaujāta par vairākiem informācijas sniegšanas pienākumiem. Kur vien iespējams, intervijas tika organizētas tādā veidā, lai par katru informācijas sniegšanas pienākumu tiktu aptaujāta vismaz viena mazā, viena vidējā un viena lielā saimniecība36. SIM metodika paredz ļoti nelielu ģenerālkopas daļas intervēšanu un iegūto datu vispārināšanu uz visu kopu. Tas nozīmē, ka aprēķinos izmantojami lieli pieņēmumi. Tomēr arī tas ir pietiekami labs atskaites punkts administratīvā sloga indikatīvai novērtēšanai un administratīvā sloga mazināšanas monitoringam. Pētījuma ietvaros tika veiktas 68 intervijas ar lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādes, tirdzniecības un transportēšanas jomā strādājošajām personām. Lauksaimniecībā visas intervējamās saimniecības orientētas uz tirgu, t.i., katrā saimniecībā ir ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas.

36

Kritēriji saimniecību dalījumam pēc lieluma ir aprakstīti šī pētījuma 3.1.6. sadaļā 38

3.1.10. Izmaksu parametru noteikšana Izmaksu parametru identificēšana ir pētījuma posms, kad tiek noteikti pētījuma aprēķinos izmantojamie koeficenti. SIM modeļa vadlīnijās iezīmētas trīs izmaksu pozīcijas: -

uzņēmuma iekšējie izdevumi;

-

izdevumi par ārpakalpojumiem;

-

pirkumi.

Iekšējie izdevumi rodas uzņēmuma iekšējo resursu izmantošanas rezultātā – piemēram, papildu laika patēriņš esošiem darbiniekiem vai jauna darbinieka pieņemšana. SIM metodika paredz, ka aprēķinos ir jāņem vērā: -

cik laika prasa dažādu aktivitāšu veikšana;

-

kāda ir darbaspēka stundas atalgojuma likme;

-

cik lieli ir uzņēmuma infrastruktūras izmantošanas izdevumi.

Izdevumi ārpakalpojumiem parasti nozīmē pakalpojumu pirkšanu no citām fiziskām vai juridiskām personām. Tas nozīmē: ja uzņēmējs pats nevar vai negrib veikt kādas aktivitātes, viņš šo pakalpojumu var nopirkt tirgū. Pozīciju „pirkumi” veido izdevumi, kas nav tiešā veidā saistīti ar darbinieka nodarbināšanu vai ārpakalpojumu pirkšanu. Pie pirkumiem pieder, piemēram, izdevumi degvielai vai biļetei, lai aizbrauktu līdz LDC vai PVD vai dokumentu kopijas sagatavošana, lai to iesniegtu pielikumā, ja to prasa dažādas iestādes. Ja kādas administratīvās aktivitātes veikšanai nepieciešamas 2 darba stundas, darbaspēka izdevumu likme ir 2 lati stundā un uzņēmuma infrastruktūras izmantošana veido vēl 25%, tad kopējie izdevumi šīs aktivitātes veikšanai būtu 5 lati, un tie ir uzņēmuma iekšējie izdevumi. Tomēr, ja šim darbiniekam nepieciešams aizbraukt līdz atbildīgajai institūcijai, iztērējot vēl vienu latu biļetes iegādei (pirkums), tad kopā administratīvie izdevumi šajā gadījumā būtu 6 lati. Tomēr iepriekš ir izklāstīta vispārējā metodika, kas, veicot administratīvā sloga novērtējumu pārtikas drošības normatīvajā regulējumā ir izmantota kā bāze. Veicot aptauju šī pētījuma ietvaros, esam noskaidrojuši, ka absolūti lielāko daļu no administratīvām darbībām analizējamo informācijas sniegšanas pienākumu ietvaros veic paši uzņēmumi. Tas arī daļēji ir saistīts ar to, ka bieži vien likumdošanas aktos ir precīzi noteikts, ka virkne informācijas sniegšanas pienākumu ir jāveic konkrētam uzņēmumam, vai arī ar to, ka šie informācijas sniegšanas pienākumi ir ļoti saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību (piemēram, dažādu žurnālu aizpildīšana), un funkciju deleģēšanai nav ekonomiskā pamatojuma. Interviju un diskusiju laikā noskaidrots, ka no ārpakalpojumiem pamatā pērk tikai vetārstu pakalpojumus. Tomēr ņemot vērā, ka vetārsti arī ir analizējami kā atsevišķa biznesa grupa, aprēķinos nav iekļauti izdevumi ārpakalpojumiem. Darbaspēka izmaksu novērtējumam tika izmantoti CSP dati par vienas stundas vidējām darbaspēka izmaksām 2008. gada pirmajā pusgadā. Vienas stundas darbaspēka izmaksas

39

lauksaimniecībā ir noteiktas 3,04 LVL, rūpniecībā 3,10 LVL, tirdzniecībā 2,98 LVL, bet transportēšanā 3,71 LVL līmenī37 (5. tabula). Papildus darbaspēka izmaksām tiek rēķinātas pieskaitāmās izmaksas (angliski: overhead costs). Pieskaitāmās izmaksas lauksaimniecībā ir noteiktas 20% apmērā, savukārt, citos analizējamajos sektoros 25% apmērā, un tajās ietilpst tādas izmaksas, kā samaksa par tālruni, elektroenerģiju, apkuri, izmaksas sakarā ar darbinieku slimībām, administrācija, utt. Pieskaitāmo izmaksu apmērs ir pieņemts balstoties uz konsultācijām ar uzņēmējiem. Degvielas cena ir pieņemta 0,75 LVL par vienu litru, pieņemot arī, ka vidējais degvielas patēriņš ir 8 litri uz 100 kilometriem un automobiļa vidējais nolietojums ir 0,058 LVL uz katru nobraukto kilometru. Pieņemts, ka vidēji vienas A4 lapas kopijas sagatavošana maksā 0,02 LVL par lapu. Tā tas tika darīts, jo sarežģīti noteikt, cik faktiski tiek maksāts par kopēšanas pakalpojumiem. Interviju laikā secināts, ka daļa dokumentus kopē savā uzņēmumā, daļa – citur un bez maksas, daļa – par maksu, bet ne visi varēja pateikt, cik konkrēti par to maksājuši. 5. tabula. Aprēķinos izmantotie pieņēmumi Parametrs

Lielums

Darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā Darbaspēka izmaksas rūpniecībā Darbaspēka izmaksas tirdzniecībā Darbaspēka izmaksas transportēšanā Pieskaitāmās izmaksas lauksaimniecībā Pieskaitāmās izmaksas rūpniecībā, tirdzniecībā, transportēšanā Degviela Degvielas patēriņa norma Auto nolietojums Kopēšana (A4) Braukšanas laiks lauksaimniekam līdz LDC vai PVD nodaļai un atpakaļ Braukšanas attālums lauksaimniekam līdz LDC vai PVD nodaļai un atpakaļ Braukšanas laiks līdz PVD nodaļai un atpakaļ (ne lauksaimniekiem) Braukšanas attālums līdz PVD nodaļai un atpakaļ (ne lauksaimniekiem) Apvienoto braucienu skaits LDC* Apvienoto braucienu skaits uz PVD* Informācijas nosūtīšana pa pastu uz LDC Informācijas nosūtīšana pa pastu uz PVD Vidējās viena vēstules nosūtīšanas izmaksas Komisijas nauda par naudas pārskaitījumu lauksaimniekiem Burtnīca, mazā (A5, 48 lpp.) Burtnīca, lielā (A4, 96 lpp.) Mape informācijas glabāšanai, mazā Mape informācijas glabāšanai, lielā

3,04 LVL/st. 3,10 LVL/st. 2,98 LVL/st. 3,71 LVL/st. 20% 25% 0,75 LVL/l 8 l/100 km 0,058 LVL/km 0,02 LVL/lpp. 60 min. 60 km 40 min. 30 km 70% pamatā neapvieno 20% pamatā pa pastu nesūta 0,25 LVL 0,8 LVL 0,35 LVL 1,15 LVL 0,40 LVL 0,95 LVL

*

Gadījumā, ja uzņēmējs brauktu līdz vietai, kur atrodas LDC vai PVD nodaļa, neatkarīgi no tā, vai viņam būtu nepieciešams apmeklēt LDC vai PVD, šis brauciens tiek uzskatīts par apvienoto. Ja viņš brauc tikai speciāli uz LDC vai PVD, tad brauciens netiek uzskatīts par apvienoto.

37

Aprēķini tika veikti no kopējām vienas stundas darbaspēka izmaksām atskaitot izmaksas, kuras nav tiešā veidā saistītas ar pakalpojuma sniegšanu (piemēram, samaksa par atvaļinājumu, darba nespējas, atlaišanas pabalsti, brīvprātīgās sociālās iemaksas, utt.). Mērķis tam ir nodalīt tīras darbaspēka izmaksas administratīvo aktivitāšu veikšanai. 40

Intervējot lauksaimniekus, secināts, ka vidējais attālums no saimniecības līdz LDC birojam ir apmēram 30 kilometri, un, lai nobrauktu šo attālumu, vidēji ir nepieciešamas aptuveni 30 minūtes. Aptuveni tikpat liels attālums un tikpat daudz laika prasa lauksaimnieka nokļūšana līdz PVD teritoriālajai struktūrvienībai. Sarunā ar citām pārtikas apritē iesaistītajām personām secināts, ka braukšanas laiks un attālums līdz PVD viņiem prasa vidēji 40 minūtes, un tas atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā. Tas, ka ārpus lauksaimniecības strādājošiem tikšana līdz PVD prasa vairāk laika nekā lauksaimniekiem, ir saistīts ar to, ka liela daļa koncentrējas Rīgā vai ap to. Sakarā ar to, ka pilsētā mašīnas pārvietojas lēnāk, arī veidojas starpība. Uz LDC apvienoto braucienu procents ir daudz lielāks nekā uz PVD. Izskaidrojums tam ir tāds, ka LDC pamatā apmeklē lauksaimnieki, kas dzīvo laukos, savukārt, PVD – uzņēmēji, kas galvenokārt atrodas pilsētās. Interviju laikā secināts, ka braucieni uz PVD netiek apvienoti ar citām darbībām, savukārt, braucieni uz LDC 70% gadījumos tiek apvienoti ar citām darbībām, un lauksaimnieks brauktu līdz pilsētai, kur atrodas LCD struktūrvienība arī tad, ja nebūtu nepieciešamības apmeklēt LCD. LDC nodaļas atrodas pilsētās, un lauksaimnieki cenšas apvienot LDC apmeklēšanu ar citu valsts iestāžu, banku, veikalu apmeklējumu, biznesa tikšanām. Tomēr, ņemot vērā stingrus informācijas sniegšanas LDC termiņus, ne vienmēr šādus braucienus izdodas apvienot, vai arī tieši brauciens uz LDC ir galvenais braukšanas iemesls. Šādā gadījumā LDC apmeklējums ir apvienots ar citām darīšanām, tomēr, ja nebūtu vajadzības braukt uz LDC, tad līdz pilsētai arī nebrauktu. Savukārt, PVD pamatā apmeklē speciāli, šo darbību neapvienojot ar citām. Tas lielā mērā ir saistīts ar no LDC atšķirīgu mērķa auditoriju. Veicot faktisko izmaksu aprēķinus, tika arī pieņemts, ka 20% gadījumos lauksaimnieki informāciju nosūta pa pastu (vidēji vienai vēstules nosūtīšanai tērējot 0,25 LVL). Savukārt, uz PVD informācija pa pastu pamatā netiek sūtīta, tomēr aptuveni 25% gadījumos iesniegumi transporta atļaujas saņemšanai tiek nosūtīti pa faksu. Ir jāatzīmē, ka vienā reizē LDC iesniedz vidēji divas veidlapas (no tām veidlapām, kuras ir definētas MK 712. noteikumos), un līdz ar to laiks, kas ir nepieciešams vienas veidlapas iesniegšanai, tiek samazināts uz pusi. Ņemot vērā šo apvienoto braucienu skaitu, attālumu, degvielas cenu un pieņemto automobiļu nolietojuma likmi un pa pastu un faksu nosūtīto veidlapu daļu, ir aprēķināts vidējais efektīvais braukšanas laiks un izdevumi (6. tabula). 6. tabula. Vidējais efektīvais braukšanas laiks un izdevumi Parametrs

Lielums

Vidējais braukšanas laiks vienas veidlapas iesniegšanai LDC Vidējie izdevumi braukšanai vienas veidlapas iesniegšanai LDC Vidējais braukšanas laiks vienas veidlapas iesniegšanai LDC (712. noteikumi) Vidējie izdevumi braukšanai vienas veidlapas iesniegšanai LDC (712. noteikumi) Vidējais braukšanas laiks vienas veidlapas iesniegšanai PVD Vidējie izdevumi braukšanai vienas veidlapas iesniegšanai PVD Vidējais braukšanas laiks transporta atļaujas iesniegšanai PVD Vidējie izdevumi transporta atļaujas iesniegšanai PVD

41

18 min. 2,17 LVL 9 min. 1,09 LVL 40 min. 5,28 LVL 30 min. 3,99 LVL

Atsevišķas administratīvās prasības paredz dažādu maksājumu veikšanu – par atļaujām, sertifikātiem, nodevas. Kaut arī pati maksājuma summa nav uzskatāma par administratīvo slogu, pati maksājuma veikšana ir administratīvais apgrūtinājums, jo prasa gan laiku, gan finanšu resursus pārskaitījuma vai maksājuma veikšanai. Jāatzīmē, ka komisijas maksa ir ļoti atkarīga no maksājuma veikšanas shēmas – vislētāk pārskaitījumu var veikt internetbankā, vidēji dārgi maksājumu var veikt pasta nodaļā, bet lielākie komisijas maksājumi ir bankās (turklāt katrā bankā ir savs cenrādis). Šī pētījuma ietvaros ir pieņemts, ka samaksa par pārskatījuma veikšanu vidēji ir 0,8 lati, un maksājuma veikšana lauksaimniekiem vidēji prasa 30 minūtes (6. tabula). Savukārt, sektoros ārpus lauksaimniecības tas prasa minimālus laika un finanšu resursus, jo maksājumus veic grāmatvedība. Veicot aprēķinus ir pieņemts, ka žurnāliem tiek izmantotas burtnīcas, bet informācijas glabāšanai mapītes. 3.1.11. Administratīvā sloga samazināšanas pamatprincipi Rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai ES38 norādīts, ka administratīvo prasību novērtēšana ES nav mērķis pats par sevi. Mērķis ir mazināt birokrātiju uzņēmumiem Eiropā. Tādēļ, lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Komisija ierosina par procesa vadlīnijām noteikt šādus principus: -

kur vien iespējams, līdz minimumam samazināt ziņojumu sniegšanas biežumu;

-

pārskatīt, vai netiek prasīts to pašu informāciju sniegt vairākas reizes, izmantojot dažādus kanālus, lai mazinātu pārklāšanos (piemēram, pašlaik vairāk nekā viens tiesību akts nosaka vairākus ISP vides jomā);

-

cik vien iespējams aizstāt informācijas iesniegšanu papīra formātā ar ziņojumiem elektroniski un internetā;

-

ieviest informācijas iesniegšanas prasību robežu, ja tas iespējams, samazinot to MVU vai izmantojot atlasi (MVU administratīvais slogs ir īpaši apgrūtinošs – datu apkopošanai informācijas nolūkā tas jāņem vērā);

-

apsvērt visu nozares uzņēmumu informācijas iesniegšanas prasību aizstāšanu ar riska metodi – noteiktu informācijas prasības tiem uzņēmējdarbības dalībniekiem, kuru darbība saistīta ar vislielāko risku;

-

samazināt vai likvidēt informācijas iesniegšanas prasības jomās, kur tās saistītas ar pamatprasībām, kuras kopš informācijas iesniegšanas prasību pieņemšanas ir samazinātas vai grozītas (piemēram, autopārvadājumu nozarē joprojām ir spēkā ISP, kas apstiprinātas laikā, kad starptautiskajiem autopārvadājumiem bija vajadzīgas atļaujas);

-

sniegtu oficiālus paskaidrojumus par sarežģītiem tiesību aktiem, kas var palēnināt uzņēmējdarbības pasākumus vai prasītu tiesību izpratnes iegūšanu.

Kopumā administratīvā sloga samazināšanas galvenie soļi ir sekojoši: 1. Nacionālo normatīvo aktu analīze un administratīvā sloga novērtējums. 2. Ieteikumu izstrādāšana administratīvā sloga samazināšanai. 38

Eiropas Komisija (2007b) „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”, COM(2007)23 42

3. Ieteikumu novērtēšana (ietekmes aprēķināšana, ieviešanas efektivitāte). Saskaņā ar SIM metodikas principiem pastāv pieci galvenie veidi jeb iespējas administratīvā sloga samazināšanai (7. tabula). 7. tabula. Administratīvā sloga samazināšanas veidi un veicamās darbības39 Veids Samazināt, apvienot vai uzlabot normatīvos aktus

Vienkāršot procesu, lai izpildītu normatīvo aktu prasības

Darbība • • • • • • • • • • •

Nodrošināt datu plūsmu starp valsts institūcijām

• •

Attīstīt IT tehnoloģiju izmantošanu

Nodrošināt labākas vadlīnijas un informācijas pieejamību

• • • • • • • • • •

Atcelt normatīvos aktus Aizstāt normatīvos aktus ar atbilstošiem prakses kodeksiem Atcelt informācijas sniegšanas pienākumus Atbrīvot no prasībām noteiktas grupas vai sektorus, piemēram, mazos uzņēmumus Apvienot sekundārus normatīvos aktus un prasības Vienkāršot normatīvo aktu terminoloģiju un samazināt to sarežģītību Atcelt nevajadzīgas veidlapas, pārbaudes vai datu prasības Samazināt laiku, kas tiek patērēts veidlapu aizpildīšanai, uzlabojot to dizainu un formu Noteikt prioritātes resursiem, piemēram, samazināt pārbaudes uzņēmumiem ar labiem rādītājiem (uz risku balstīta pieeja) Samazināt informācijas sniegšanas biežumu līdz minimālam līmenim Harmonizēt informācijas pieprasījumus ar citām informācijas sniegšanas saistībām Iegūt datus no citām valsts institūcijām, nevis no iesaistītās puses (piemēram, uzņēmuma) Izmantojot IT (informācijas un telekomunikāciju) tehnoloģijas iegūt datus tieši no iesaistītās puses Izveidot vienas pieturas sistēmu iesaistītajām pusēm Izstrādāt standarta definīcijas, kas tiek izmantotas normatīvajos aktos Nodrošināt veidlapu un citu dokumentu pieejamību internetā Veidlapas aizpildīt elektroniski Izstrādāt veidlapas, kur nav nepieciešams sniegt nesvarīgu informāciju Izveidot vienas pieturas elektronisko portālu Izstrādāt vadlīnijas, kuras būtu viegli saprotamas un visiem pieejamas, piemēram, nodrošinot vadlīniju pieejamību internetā Pārrakstīt vadlīnijas vienkāršākā valodā Nošķirt obligātās prasības no izvēles prasībām Padarīt normatīvos aktus pieejamus tiešsaistē

Normatīvo aktu samazināšana, apvienošana vai uzlabošana Likumdošanas jomā izstrādājot ieteikumus, kuru mērķis ir samazināt, apvienot vai uzlabot normatīvos aktus, jākoncentrējas uz ieteikumiem, kas attiecas uz normatīvo aktu izveidi un to ieviešanas procesiem. Šajā gadījumā nepieciešams analizēt, kā var izvairīties no atsevišķiem normatīvajiem aktiem un kādus normatīvo aktu ieviešanas mehānismus var pielietot. Eiropas Komisija atzīmē, ka daudzas problēmas ir saistītas ar neskaidriem vai nepilnīgiem jēdzieniem, definīcijām vai noteikumiem, tāpēc nepieciešams vienkāršot normatīvo aktu terminoloģiju un samazināt to sarežģītību. Divdomību izraisa juridiskā

39

SCM Network (2008) „International Standard Cost Model Network” 43

nenoteiktība un pretrunas, transponējot ES direktīvas dalībvalstu tiesību aktos, kas, savukārt, izraisa konkurences kropļošanu un iekšējā tirgus sadrumstalošanu40. Nacionālo normatīvo aktu vienkāršošana iespējama, ja maksimāli tiek izslēgti informācijas sniegšanas pienākumi vai izmainīti to parametri (informācijas sniegšanas biežums, mērķa grupas u.tml.). Piemēram: -

novecojušo vai dublējošo informācijas sniegšanas prasību atcelšana;

-

konkrētu mērķa grupu, piemēram, mazo uzņēmumu, atbrīvošana no noteiktām prasībām;

-

informācijas ziņošanas biežuma samazināšana.

Izmainot normatīvos aktus, būtiski nemainot to galvenos mērķus, rodas daudzas iespējas administratīvā sloga samazināšanai. Tomēr šeit būtu jāņem vērā, ka noteiktu mērķa grupu atbrīvošana no normatīvo aktu prasībām var izkropļot godīgu un efektīvu konkurenci starp uzņēmumiem. Turklāt, lai veiktu izmaiņas normatīvajos aktos, nepieciešams salīdzinoši ilgs laiks. Lai gan lielākā daļa ES dalībvalstu, samazinot administratīvo slogu, galveno uzsvaru liek uz esošās likumdošanas pārskatīšanu, nevis uz tās reformēšanu, jaunākā tendence liecina, ka uzmanība būtu jāpievērš tieši jaunās likumdošanas vai normatīvo aktu izvērtēšanai pirms to ieviešanas, lai samazinātu jauna administratīvā sloga rašanos41. Normatīvo aktu prasību vienkāršošana Izstrādājot ieteikumus informācijas sniegšanas jomā, jākoncentrējas uz informācijas apmaiņas procesa optimizēšanu starp uzņēmumiem un valsts institūcijām. Piemēram: -

informācijas sniegšanas prasību harmonizēšana, t.i., nodrošināt, lai viena un tā pati vai līdzīga informācija tiktu prasīta tikai vienu reizi;

-

veidlapu, vadlīniju u.tml. dokumentu uzlabošana, padarot tos lietotājiem vieglāk saprotamus.

Datu plūsmas nodrošināšana starp valsts institūcijām Efektīvai administratīvā sloga samazināšanai informācijas sniegšanas jomā svarīgi, lai valsts institūcijas labāk izprastu uzņēmējdarbības procesus, t.i., nepieciešama aktīvāka ieinteresēto pušu iesaistīšana likumdošanas izstrādāšanas procesā. Informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām un uzņēmumiem var nodrošināt efektīvu veidu, kā samazināt administratīvo slogu. Informācijas apmaiņa starp institūcijām bieži vien tiek īstenota, izmantojot IT tehnoloģijas, kas nodrošina efektīvu un drošu datu plūsmu42. Īstenojot šo pasākumu, uzņēmumiem nav jāsniedz informācija, kas jau vienreiz ir sniegta. Informācijas un telekomunikācijas tehnoloģiju izmantošana Izstrādājot ieteikumus e-valdības jomā, jākoncentrējas uz informācijas un telekomunikācijas (IT) tehnoloģiju izmantošanu, atvieglojot informācijas apmaiņu starp 40

Eiropas Komisija (2005) „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija”, COM(2005)535 41 OECD (2007c) „Cutting Red Tape: National Strategies” 42 OECD (2007b) „Cutting Red Tape: Comparing Administrative Burdens Across Countries. Executive summary” 44

valsts institūcijām un uzņēmumiem. Eiropas Komisija norāda, ka droša integrēta elektroniskā pārvaldība var palīdzēt samazināt administratīvo slogu, paātrinot procedūras, samazinot papīra kaudzes, vienveidojot tiesību aktu piemērošanu un samazinot iespējamās kļūdas43. Arī OECD norāda, ka IT tehnoloģiju izmantošana var atvieglot administratīvo darbu, saņemot atļaujas un veicot statistikas datu ziņošanu. Daudzās valstīs jau tagad ir izveidoti nepieciešamie mehānismi, kas nodrošina pieeju veidlapām un nepieciešamās informācijas iegūšanu caur internetu44. Atļauju atjaunošanas sistēmas vienkāršošana Novērtējot administratīvā sloga samazināšanas pasākumus, OECD īpašu uzmanību vērš uz atļauju atjaunošanas sistēmas vienkāršošanu. ES prasības atļauju atjaunošanai pamatā tiek noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos, kur atļauju atjaunošana vidēji jāveic ik pēc 5 gadiem, tomēr daudzās pasaules valstīs, piemēram, Jaunzēlandē, atļauju atjaunošana nerada administratīvo slogu, jo daudzām atļaujām nav nepieciešams veikt atjaunošanu (izņemot gadījumus, kad tiek konstatēti pārkāpumi), tā kā tās tiek piešķirtas uz neierobežotu laiku. Lai samazinātu administratīvo slogu, atsevišķās ES dalībvalstīs veikti attiecīgi pasākumi atļauju atjaunošanas sistēmas vienkāršošanai. Piemēram, Beļģijā atļauju atjaunošana notiek automātiski, bet Vācijā atļaujas jāatjauno tikai vienu reizi, pēc tam tās tiek piešķirtas uz neierobežotu laiku45.

3.2. Normatīvo aktu analīze Šajā sadaļā ir apskatīti analizējamie normatīvie akti, no tiem izrietošie informācijas sniegšanas pienākumi, kopu (personu skaits, uz kurām šie pienākumi attiecas) noteikšanas metodika, kā arī finanšu un laika resursu patēriņa noteikšanas metodika un datu prasību izcelsme. Detalizēta informācija par katru informācijas sniegšanas pienākuma administratīvo slogu šeit netiks atspoguļota, jo to ir iespējams apskatīties 2. un 3. pielikumā, kas ir šī pētījuma neatņemama sastāvdaļa Jāatzīmē, ka ne visiem analizējamajiem normatīvajiem aktiem ir identificēti informācijas sniegšanas pienākumi. Līdz ar to tie neveido administratīvo slogu un šajā sadaļā netiek analizēti. MK 2008. gada 20. maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei” Šie noteikumi nosaka veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības un kontroles kārtību svaigpiena apritē. Noteikumos ir 4 informācijas sniegšanas pienākumi. Noteikumi ir pieņemti 2008. gada maijā (šī pētījuma veikšanas laikā), tāpēc administratīvā sloga novērtējuma veikšanai nav vēsturiskās pieredzes un līdz ar to sloga novērtējuma veikšanai ir izmantota ex-ante pieeja. 43

Eiropas Komisija (2005) „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija”, COM(2005)535 44 OECD (2007b) „Cutting Red Tape: Comparing Administrative Burdens Across Countries. Executive summary” 45 Tas pats 45

Noteikumi paredz, ka tiem, kas no jauna grib sākt realizēt svaigpienu, ir nepieciešams saņemt svaigpiena realizācijas atļauju. Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi (LDC dati), tādu saimniecību skaits, kas grib no jauna sākt realizēt svaigpienu, vidēji gadā varētu būt 73. Šī prasība ir noteikta nacionālajā līmenī un līdz ar to ir «C» grupas informācijas sniegšanas pienākums. Vēsturiskās pieredzes trūkuma dēļ, laika un finanšu resursu izlietojums ir noteikts, par pamatu izmantojot resursu izlietojumu, pildot līdzīgus informācijas sniegšanas pienākumus. Vienlaikus noteikumi paredz, ka novietnes ir jāapseko un kontroles ir jāveic ne retāk kā reizi trijos gados. Ņemot vērā, ka 2008. gada vasarā ir bijušas aptuveni 19,4 tūkst. novietnes, kur tika ražots piens tālākai realizācijai, tika pieņemts, ka gada laikā kontrole tiek veikta trešdaļai no šīm saimniecībām. Šī ir «B» grupas prasība, kas izriet no ES Regulas Nr. 854/2004. Lauksaimnieku laika resursu patēriņš sakarā ar veiktajām kontrolēm ir noteikts konsultējoties ar PVD speciālistiem. Vienlaikus noteikumos ir paredzēts, ka piena iepircējiem (pētījuma veikšanas brīdī PVD datubāzē to skaits ir bijis 102) ir jāveic obligāto svaigpiena paraugu marķēšana un rakstiski jāinformē par svaigpiena testēšanas rezultātiem. Šo datu prasību izcelsme ir ES Regula Nr. 853/2004, un tie ir uzskatāmi par «B» grupas datu prasībām. Finanšu un laika resursu patēriņa noteikšanai ir veiktas telefonintervijas ar vairāku pienotavu pārstāvjiem. MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” Šie noteikumi nosaka prasības govs svaigpiena ieguvei nelielā apjomā, pirmsapstrādei, uzglabāšanai, transportēšanai un realizācijai, ja piens tiek piegādāts galapatērētājam vai mazumtirgotājam. Noteikumos ir identificēti 10 informācijas sniegšanas pienākumi biznesam. Noteikumi paredz, ka vispirms ir nepieciešams pieteikties atļaujas saņemšanai minētās darbības veikšanai. Pirms atļaujas saņemšanas, PVD veic saimniecības apsekojumu, uz kā pamata tiek vai netiek izsniegta atļauja. Saņemot atļauju, saimniecība no PVD puses turpmāk tiek pārbaudīta ne retāk kā reizi gadā. Ir noteikts, ka nepieciešams sagatavot speciālus piena pavaddokumentus, kuri lauksaimniekam ir jāuzglabā 3 gadus, bet mazumtirgotājam 1 gadu. Lauksaimniekam 3 gadus ir jāuzglabā arī piena laboratoriskās testēšanas rezultāti un dzīvnieku izmeklēšanas rezultāti, kā arī jāveic uzskaite par veiktajiem dezinfekcijas, deratizācijas un dezinsekcijas pasākumiem. Savukārt, mazumtirgotājam, saņemot pienu, ir jāreģistrē tā temperatūra un šis žurnāls ir jāsaglabā 1 gadu, kā arī tirdzniecības vietā jānorāda speciālā informācija par pienu. Tā kā šie noteikumi ir stājušies spēkā tikai 2007. gada beigās, vēsturiskie dati neļauj novērtēt to uzņēmēju skaitu, kuriem šie noteikumi ir saistoši. Saskaņā ar PVD informāciju, līdz 2008. gada augustam atļaujas ir saņēmušas 30 saimniecības, un līdz gada beigām atļauju saņēmušo saimniecību skaits varētu būt 50. Ņemot vērā, ka precīzas statistikas nav, pēc speciālistu viedokļa aptuveni tikpat liels varētu būt arī mazumtirdzniecības vietu skaits. Ņemot vērā, ka šiem noteikumiem ir ļoti neliela kopa un salīdzinoši vienkāršas administratīvās prasības, laika un finanšu resursu noteikšanai tika izmantotas kā biznesa intervijas, tā arī ekspertu novērtējumi. Attiecībā uz kontroļu ilgumu, informācija ir saņemta no PVD. 46

Visas informācijas sniegšanas prasības ir «C» jeb nacionālajā līmenī noteiktas. MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā” Noteikumi nosaka higiēnas prasības olu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai un realizācijai nelielā apjomā (līdz 50 vistām), ja olu ražotājs olas piegādā tieši galapatērētājam vai komersantam, kurš nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijas teritorijā. Likumdošanas aktā ir identificēti 12 informācijas sniegšanas pienākumi, tomēr kopējais no noteikumiem veidotais administratīvais slogs uzņēmējiem ir ļoti neliels. Tas ir saistīts ar nelielu mērķa auditoriju – tikai septiņām saimniecībām. Noteikumi paredz, ka ir nepieciešams saņemt atļauju olu realizācijai. Lai to izdarītu, vispirms ir jāiesniedz iesniegums, tad PVD veic saimniecības apsekojumu, kas lauksaimniekam ir maksas pakalpojums, un, ja netiek konstatēti pārkāpumi, lauksaimnieks var saņemt atļauju olu realizācijai nelielā apjomā. Ja olu ražošanā tiek audzētas vairāk par 50 vistām, par to ir jāpaziņo PVD. PVD apseko novietni ne retāk kā reizi gadā. Lauksaimniekam ir nepieciešams reģistrēt informāciju par ganāmpulka laboratoriskiem, putnu saslimšanas gadījumiem un ārstēšanā lietotām veterinārām zālēm. Lauksaimniekam ir nepieciešams reģistrēt arī informāciju par izēdināto barību. Abi žurnāli ir jāglabā 3 gadus. Piegādājot olas mazumtirdzniecībā, ir jāsagatavo atsevišķs pavaddokuments divos eksemplāros, kurš 1 gadu ir jāglabā olu ražotājam un olu saņēmējam. Tirdzniecības vietā ir arī nepieciešams norādīt informāciju par olu izcelsmi un derīguma termiņu. Finanšu un laika resursu noteikšanai tika veiktas intervijas ar olu ražotājiem, uz kuriem šīs prasības attiecas. Informācija par kontroļu ilgumu ir saņemta no PVD. Resursu noteikšana, lai tirdzniecības vietā norādītu informāciju par olām, ir noskaidrota, izmantojot datus par līdzīgu prasību pienam. Visām prasībām ir nacionālā vai «C» grupas izcelsme un līdz ar to administratīvā sloga samazināšanai izmaiņas jāveic tikai Latvijas normatīvajos aktos. MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei” Noteikumi nosaka kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos galapatērētājam vai vietējam mazumtirdzniecības uzņēmumam, kā arī veterinārās prasības medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei. No noteikumiem izriet 3 informācijas sniegšanas pienākumi: mednieka un medījamo dzīvnieku apstrādes vietas reģistrēšana, kā arī pavaddokumenta sagatavošana, piegādājot medījumu galapatērētājam, un tā glabāšana 3 gadus. Ņemot vērā, ka personu grupa, uz kuru šie noteikumi ir attiecināmi ir neliela (saskaņā ar PVD informāciju ir reģistrētas 3 mednieku grupas), arī kopējais administratīvais slogs, ko veido šie noteikumi, ir niecīgs.

47

Laika resursu patēriņa noteikšanai tika veikta intervija ar vienu no mednieku grupām. Izdevumi sakarā ar dokumentu glabāšanu ir aprēķināti, izmantojot ekspertu metodi. Visu datu prasību izcelsme ir nacionālajā līmenī noteiktie pienākumi. MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi” Noteikumi nosaka virkni prasību attiecībā uz veterināro zāļu marķēšanu, izplatīšanu un kontroli. Taču šī pētījuma ietvaros ir izanalizēti tikai pienākumi, kuri skar vetārstus. Ir identificēti 13 šādi informācijas sniegšanas pienākumi. Šie noteikumi veido salīdzinoši nelielu slogu vetārstiem, jo lielā mērā nosaka prasības saimniecībām, kuras pērk zāles no lieltirgotavām un kuru skaits ir neliels. Finanšu un laika resursu patēriņa noteikšanai, tika veikta gan vetārstu intervēšana, gan ekspertu vērtējumi, apkopojot no vetārstiem saņemto informāciju. Kopu noteikšanai ir izmantoti PVD un ZVA sniegtā informācija. Datu prasību izcelsme ir gan nacionāla, gan ES Direktīvā 2004/28 un Direktīvā 2001/82 noteikta. MK 2006. gada 14. novembra noteikumi Nr. 931 „Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas, un kvalitātes atbilstības novērtēšanu” Noteikumi nosaka kvalitātes prasības un kvalitātes atbilstības novērtēšanu svaigpienam, kas tiek izmantots siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku 60 un vairāk dienas. Noteikumos ir tikai divi informācijas sniegšanas pienākumi. Pirmkārt, ir noteikts, ka piena ražotājam ir jāslēdz līgums ar uzņēmumu par svaigpiena iepirkšanu. Otrkārt, piena ražotājam ir jāslēdz līgums ar uzņēmumu par svaigpiena laboratorisko izmeklēšanu. Taču šie pienākumi praktiski neveido administratīvo slogu, jo sarunā ar uzņēmējiem ir secināts, šādi līgumi tiktu slēgti pat tad, ja tas nebūtu noteikts likumdošanā. Abu prasību izcelsmes līmenis ir «C». MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā” Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības neliela apjoma zvejas produktu ieguvei un tiešai piegādei galapatērētājam vai komersantam, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Noteikumos ir 3 informācijas sniegšanas pienākumi – piegādāto zvejas produktu uzskaite žurnālā, žurnāla glabāšana vismaz 1 gadu un pavaddokumenta sagatavošana, piegādājot zivis. Tā kā nav precīzas uzskaites, cik personas piegādā zivis nelielā apjomā, administratīvā sloga novērtējuma veikšanai tika izmantots PVD speciālistu vērtējums – 250 personas. Laika un finanšu resursu izlietojuma noteikšanai tika veiktas telefoniskas sarunas ar vairākām personām, kas nodarbojas ar zvejas produktu piegādi. Jāatzīmē, ka sarunu laikā pētījuma veicējiem ir radies iespaids, ka liela daļa no mērķa grupas neievēro šo MK noteikumu informācijas sniegšanas pienākumus. 48

Visas prasības ir noteiktas nacionālajā – «C» līmenī. MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” Noteikumi nosaka higiēnas prasības kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājam un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējam, kas nodarbojas ar produktu primāro ražošanu, uzglabāšanu un transportēšanu, piegādājot tos galapatērētājam nelielā apjomā. Noteikumos ir identificēti pieci informācijas sniegšanas pienākumi par produkcijas uzskaiti un tās glabāšanu, kā arī kontroļu veikšanu. Saskaņā ar PVD datiem, pētījuma veikšanas brīdī dienesta uzskaitē ir bijušas 339 saimniecības, kas nodarbojas ar kultivēto augu izcelsmes produktu ražošanu un piegādi galapatērētājiem nelielā daudzumā. Savukārt, uzskaites attiecībā uz savvaļas produkciju vācējiem dienestā nav. Laika un finanšu resursu noteikšanai tika veiktas telefonintervijas ar augu izcelsmes produktu ražotājiem un tirgotājiem un sarunas ar augu izcelsmes produktu un savvaļas produkcijas vācējiem un tirgotājiem vietās, kur notiek šīs produkcijas tirdzniecība. Attiecībā uz savvaļas produkcijas vācējiem un tirgotājiem, ir secināts, ka šo noteikumu prasības praktiski netiek pildītas. Visas datu prasības ir klasificējamas «C» grupā, un līdz ar to juridiski izmaiņu veikšanai ir jāmaina tikai nacionālā likumdošana. MK 2006. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos” Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas iegūšanai nelielā daudzumā, uzglabāšanai, transportēšanai un izplatīšanai tieši galapatērētājam vai mazumtirgotājam Latvijā. Noteikumos ir identificēti 5 informācijas sniegšanas pienākumi: ir jāveic kaušanai paredzēto dzīvo mājputnu un zaķveidīgo uzskaite; jāveic mājputnu un zaķveidīgo liemeņu uzskaite; jāveic pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzskaite; ir jābūt blakusproduktu pavaddokumentiem; 3 gadi ir jāglabā informācija par lietotajiem veterinārajiem medikamentiem, par barības veidu un izcelsmi un PVD inspektoru veikto pārbaužu protokoli. Pētījuma veikšanas laikā (2008. gada septembris) valstī bija reģistrētas tikai 8 kautuves, uz kurām attiecas analizējamie MK noteikumi. Finanšu un laika resursu izlietojuma noteikšanai tika veiktas intervijas ar trīs kautuvju pārstāvjiem. Attiecībā uz izmaksām, sakarā ar informācijas glabāšanu, tika pielietota ekspertu metode un analītiska izmaksu noteikšana. Visām informācijas sniegšanas prasībām ir nacionāla izcelsme. MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība” Šie noteikumi nosaka pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtību.

49

Noteikumos ir 6 informācijas sniegšanas pienākumi. Pirms darbības uzsākšanas pārtikas uzņēmumam atkarībā no darbības jomas, ir nepieciešams iziet atzīšanas vai reģistrācijas procedūru. Lai to izdarītu, ir nepieciešams sagatavot iesniegumu uzņēmuma atzīšanai vai reģistrēšanai. Pamatojoties uz šo iesniegumu, PVD inspektori apseko uzņēmumu, sagatavojot slēdzienu, vai objekta stāvoklis ir atbilstošs, lai to atzītu vai reģistrētu PVD. Kad uzņēmums ir atzīts, tam ir nepieciešams uzrādīt savu atzīšanas numuru uz stingrās uzskaites preču pavadzīmēm un pārtikas preču marķējuma. Gadījumā, ja uzņēmuma darbībā ir notikušas izmaiņas, par to ir jāinformē PVD. No kopējā administratīvā sloga viedokļa, šie noteikumi ir salīdzinoši apgrūtinoši. Tas ir saistīts ar salīdzinoši laika ietilpīgu sertifikāta saņemšanas procedūru un salīdzinoši lielu to objektu skaitu, kas tiek reģistrēti vai iziet atzīšanas procedūru. Saskaņā ar PVD datiem 2007. gadā tika atzīti 59 un reģistrēti aptuveni 3400 objekti. Laika un finanšu resursu patēriņa novērtējuma veikšanai tika veikti mērījumi PVD Rīgas pilsētas pārvaldē par laika patēriņu un 6 uzņēmēju intervēšana par to, kādā veidā viņiem notiek vai ir notikusi uzņēmumu/objektu reģistrācija vai atzīšana. Praktiski visas datu prasības (izņemot, atzīšanas numura norādīšana dokumentos) izriet no ES Regulas 852/2004 un ES Regulas 854/2004. Tomēr šīs prasības ir uzskatāmas par «B» grupas prasībām, kuras precīzi nenosaka datu prasības ES likumdošanā. MK 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 "Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība" Šie noteikumi nosaka dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtību. Noteikumos ir identificēti 8 informācijas sniegšanas pienākumi: iesniegumu iesniegšana neprimāro ražotāju atzīšanai, iesniegumu iesniegšana neprimāro ražotāju reģistrācijai, iesniegumu iesniegšana primāro ražotāju reģistrācijai, kā arī gadījumā, kad mainās informācija par uzņēmumu, informācijas sniegšana par izmaiņām. Pirms uzņēmumu atzīšanas vai reģistrācijas ir paredzēta arī neprimāro uzņēmumu fiziskā pārbaude. Kopu noteikšana tika veikta konsultējoties ar PVD un LDC speciālistiem. Ņemot vērā salīdzinoši īsu noteikumu darbības laiku, finanšu un laika resursu patēriņa noteikšanai tika veikta uzņēmēju intervēšana un konsultācijas ar PVD un LDC speciālistiem, kā arī izmantoti dati par laika patēriņu līdzīgu veidlapu aizpildīšanai. Visām datu prasībām ir ES līmeņa izcelsme, un tās izriet no ES Regulas Nr. 882/2004 un ES Regulas Nr. 183/2005. MK 2003. gada 4. novembra noteikumi Nr. 626 „Dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprites kārtība” Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprite. Noteikumos ir tikai divi informācijas sniegšanas pienākumi – dzīvnieku ārstnieciskās barības pieprasījuma sagatavošana un iesniegšana un šī pieprasījuma glabāšana. Saskaņā ar novērtējumu, kas balstās uz PVD sniegtās informācijas par iepriekšējiem gadiem, pieņemts, ka gadā tiek izņemti aptuveni 150 pieprasījumi.

50

Laika patēriņš un process, kādā veidā notiek dzīvnieku ārstnieciskās barības veidlapu saņemšana un aizpildīšana, ir noteikts konsultējoties ar PVD speciālistiem un ņemot vērā laiku līdzīgu datu prasību izpildei. Datu prasībām ir gan nacionālā, gan ES izcelsme (ES Direktīva Nr. 90/167). Veterinārmedicīnas likums No likuma izriet pieci informācijas sniegšanas pienākumi. Divi no šiem pienākumiem ir detalizēti atrunāti MK 2008. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai” un līdz ar to, lai novērstu dublēšanos administratīvā sloga aprēķinos, šie pienākumi ir izanalizēti MK noteikumu ietvaros. Vēl viens no informācijas sniegšanas pienākumiem ir tirgotāja reģistrēšanas prasība, kas arī ir atrunāta MK noteikumos (tā tiks vērtēta šī pētījuma 2. posmā ietvaros). Līdz ar to šī likuma kontekstā tiek novērtēti divi atlikušie informācijas sniegšanas pienākumi: -

līguma slēgšana starp kautuvi (vai nomedīto savvaļas dzīvnieku savākšanas centru) un PVD par veterinārās ekspertīzes veikšanu, pastāvīgo veterināro uzraudzību un to apmaksas kārtību;

-

līguma slēgšana starp komersantu, kas nodarbojas ar gaļas sadalīšanu un PVD par veterinārās uzraudzības veikšanu un tās apmaksas kārtību.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar PVD datiem 2007. gadā tas bija aktuāli tikai 7 personām, administratīvās izmaksas ir noteiktas, konsultējoties ar veterināro dienestu (kas ir viena no līguma slēdzēju pusēm). Abu analizējamo informācijas sniegšanas pienākumu izcelsme ir nacionālā likumdošana – «C» grupas prasības. Dzīvnieku aizsardzības likums Likumā ir divi informācijas sniegšanas pienākumi par dzīvnieku reģistrēšanu un dzīvnieka pārvadātāja reģistrēšanu. Tomēr attiecībā uz abiem pienākumiem ir izstrādāti MK noteikumi, kur detalizēti tas ir atrunāts. Līdz ar to šo pienākumu analīze notiks, analizējot attiecīgos MK noteikumus. MK 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai” Šie noteikumi nosaka veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtajiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai. Šie noteikumi ir stājušies spēkā pētījuma veikšanas brīdī, un tos nebija iespējams vērtēt vēsturiskajā aspektā. Līdz ar to administratīvais slogs šiem noteikumiem tika vērtēts pēc ex-ante metodikas.

51

Kopā noteikumos ir identificēti seši informācijas sniegšanas pienākumi, no kuriem trīs pienākumi ir akvakultūras uzņēmumiem, divi pārstrādes uzņēmumiem, viens pārvadātājiem un viens (kontroles) visiem. Akvakultūras uzņēmumu skaits, kuriem šie noteikumi ir saistoši, ir neliels – pēc PVD speciālistu datiem – aptuveni 160. Turklāt no šīm saimniecībām aptuveni 140 strādā ar akvakultūras dzīvniekiem nelielā apjomā (pašpatēriņam vai dažreiz piedāvājot produkciju kaimiņiem, paziņām, sniedzot makšķerēšanas iespējas lauku tūristiem). Saskaņā ar PVD informāciju, pārstrādātāju skaits ir 110, bet pārvadātāju – 25. Laika un finanšu resursu izlietojums tika veikts, izmantojot ekspertu vērtējumus, jo, kā jau tika minēts, vēsturiskie dati neļauj veikt faktiskā laika un finanšu resursu izlietojuma novērtējumu. Visi informācijas sniegšanas pienākumi tiešā veidā izriet no ES Direktīvas Nr. 88/2006. MK 2008. gada 13. maija noteikumi Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība” Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro vai veselības sertifikātu. Noteikumos ir identificēts viens informācijas sniegšanas pienākums – iesnieguma iesniegšana PVD, lai saņemtu sertifikātu. Baltoties uz PVD datiem, ir pieņemts, ka gadā tiek izsniegti 1389 sertifikāti. Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika izmantota gan uzņēmēju, gan PVD speciālistu intervēšana. Prasības izriet no ES Direktīvas Nr. 96/93 un ir pieskaitāmas pie «B» līmeņa datu prasībām. MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 „Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” Šie noteikumi nosaka vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai un izmantošanai. Noteikumos ir identificēti divi informācijas sniegšanas pienākumi – reģistrēt informāciju par dzīvnieku saslimšanas gadījumiem, dzīvnieku ārstēšanu un informāciju par dzīvnieku nāvi, kā arī šīs informācijas glabāšana 3 gadus. Kaut arī ir tikai divi informācijas sniegšanas pienākumi, kopējais administratīvais slogs no šiem noteikumiem ir vērā ņemams, jo šīs prasības attiecas uz visām lopkopības saimniecībām, kuru skaits pētījuma veikšanas brīdī (2008. gada augustā) bija 57,5 tūkstoši. Laika un finanšu resursi, kas ir nepieciešami minēto pienākumu pildīšanai, ir novērtēti, veicot 12 dažāda lieluma un specializācijas lopkopības saimniecību aptauju. Visas prasības ir «A» līmenī, jo ir tiešā veidā noteiktas ES Direktīvā Nr. 58/1998. Līdz ar to administratīvo slogu varētu samazināt, veicot izmaiņas ES Direktīvā.

52

MK 2007. gada 11. decembra noteikumi Nr. 862 „Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” Šajos noteikumos ir paredzēta cūku vezikulārās eksantēmas slimības uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība. Noteikumos ir identificētas pieci informācijas sniegšanas pienākumi. Tomēr, ņemot vērā, ka šī slimība Latvijā nav bijusi konstatēta, arī administratīvais slogs neveidojas. MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam” Noteikumi nosaka kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamās infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam. Mērķa grupa, kurai šie noteikumi ir saistoši (saskaņā ar 2008.gada augusta datiem), ir tikai 7 saimniecības. Noteikumos ir tikai divi informācijas sniegšanas pienākumi, kas prasa nelielus laika un finanšu resursus. Finanšu un laika resursu noteikšanai tika veikta intervija ar trim no septiņām mērķa grupas saimniecībām. Visām datu prasībām ir «C» grupas izcelsme. MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 405 „Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība Noteikumos ir definēta putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība. Noteikumos ir identificēti seši informācijas sniegšanas pienākumi lauksaimniekiem – visi ir saistīti ar informācijas uzskaiti slimības uzliesmojuma gadījumā. Tomēr, ņemot vērā, ka putnu gripas uzliesmojumi Latvijā līdz šim netika konstatēti, administratīvais slogs no šiem pienākamiem patlaban neveidojas. Visas datu prasības ir «A» līmeņa pienākumi, kas izriet no ES Direktīvas Nr. 2005/94. MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki” Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki. Noteikumos ir identificēti divi informācijas sniegšanas pienākumi: zoonožu laboratorisko izmeklējumu vai ekspertīzes glabāšana lauksaimniekam un šo pašu dokumentu glabāšana laboratorijai. Saskaņā ar PVD speciālistu vērtējumu, aptuvenais šādu saslimšanas gadījumu skaits 2007. gadā ir bijis 215 (lielākā daļa no tiem ir trakumsērgas gadījumi). Ņemot vērā, ka informācijas sniegšanas pienākumi paredz tikai informācijas glabāšanu, un prognozētais laika un finanšu resursu patēriņš uzņēmējiem ir minimāls, sloga noteikšanai tika izmantota ekspertu metode. 53

Visas administratīvās datu prasības ir nacionālā līmeņa prasības. MK 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus” Noteikumi nosaka dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanai paredzēto dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu aprites kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu veterināros (veselības) sertifikātus. Noteikumos ir identificēti trīs informācijas sniegšanas pienākumi. Taču viens no šiem pienākumiem (atļaujas saņemšana) dublējas ar MK 2008. gada 13. maija noteikumiem Nr. 327, bet vēl viens no pienākumiem (gaļas marķēšana) dublējas ar noteikumiem, kuri tiks analizēti šī pētījuma 2. posmā. Līdz ar to analīze tika veikta veterinārā sertifikāta saņemšanai produktu izvešanai no Latvijas. Laika un finanšu resursu patēriņa novērtējums administratīvās prasības izpildei tika veikts, intervējot uzņēmējus un konsultējoties ar PVD speciālistiem. Prasībai ir «B» grupas izcelsme un tā izriet no ES Direktīvas 2002/99. MK 2008. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 582 „Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” Noteikumi nosaka mutes un nagu sērgas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Noteikumos ir pieci informācijas sniegšanas pienākumi – četri no kuriem ir gadījumā, kad slimība ir konstatēta, un viens no informācijas sniegšanas pienākumiem iespējamās saslimšanas gadījumā. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā kopš 1987. gada šī slimība nav konstatēta, no šiem noteikumiem izrietošie informācijas sniegšanas pienākumi faktiski neveido administratīvo slogu. Visas administratīvās prasības tiešā veidā izriet no ES Direktīvas Nr. 85/2003 un ir «A» līmeņa prasības. MK 2004. gada 30. novembra noteiktumi Nr. 991 „Klasiskā cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” Ar šiem noteikumiem tiek sasniegti vairāki mērķi un tie nosaka: -

klasiskā cūku mēra uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus mājas cūku novietnē, kautuvē, transportlīdzeklī un meža cūku populācijā;

-

valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību;

-

kārtību, kādā tiek medītas meža cūkas.

Noteikumos ir divi informācijas sniegšanas pienākumi saistībā ar informācijas reģistrēšanu un glabāšanu. Taču, ņemot vērā, ka pēdējos gados nav bijuši saslimšanas gadījumi ar šo slimību, administratīvais slogs no šiem noteikumiem faktiski neveidojas. Administratīvās prasības izriet no ES Direktīvas 89/2001 un ir «A» un «B» līmeņa prasības.

54

MK 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 102 „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību” Noteikumi nosaka labturības prasības dējējvistu turēšanai un dējējvistu turētāja reģistrācijas kārtību saimniecībās, kurās ir vairāk par 50 vistām. Noteikumos ir trīs informācijas sniegšanas pienākumi: dējējvistu turēšanas uzņēmuma reģistrēšana, PVD informēšana par izmaiņām uzņēmuma darbībā un ziņu sniegšana par dējējvistu novietni. Kopējais slogs no šīm prasībām ir niecīgs, jo mērķa auditorija šiem noteikumiem ir ļoti neliela. Tā, saskaņā ar PVD datiem, 2007. gadā ir reģistrējušies un informāciju par novietni snieguši 3 uzņēmumi, bet par izmaiņām uzņēmuma darbībā PVD tika informēts 4 reizes. Laika un resursu izlietojums tika noteikts par pamatu ņemot līdzīgo veidlapu aizpildīšanas laiku (piemēram, reģistrācijas veidlapa ir praktiski identiska reģistrācijas veidlapai pārtikas uzņēmumiem) un ekspertu vērtējumu par iespējamo laiku citu veidlapu aizpildīšanā. No šiem noteikumiem izrietošo datu prasību izcelsme ir gan nacionālās, gan ES (Direktīva Nr. 2002/4) prasības. MK 2003. gada 1. decembra noteikumi Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" Noteikumi nosaka lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, akvakultūras dzīvnieku audzētavu, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas, kā arī liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu individuālās apzīmēšanas kārtību. No visiem šī pētījuma ietvaros analizējamajiem likumdošanas aktiem, šie noteikumi veido vislielāko administratīvo slogu, kas ir saistīts gan ar lielu informācijas sniegšanas pienākumu skaitu, gan lielu to personu skaitu, uz kurām šīs prasības attiecas. Noteikumos ir 22 informācijas sniegšanas pienākumi, kas paredz tādas procedūras, kā novietņu un ganāmpulku reģistrēšana, reģistru veidošana un uzturēšana, iesniegumu un pārskatu iesniegšana, informācijas sniegšana par dažādiem notikumiem, kontroles, utt. Mērķa grupas ir noteiktas, izmantojot LDC sniegto informāciju par 2007. gadu. Jāatzīmē, ka LDC ir sniedzis izsmeļošu informāciju par to, cik katrs no informācijas sniegšanas pienākumiem tika pildīts gada laikā. Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika intervēti 36 lauksaimnieki tādā veidā, lai, vērtējot laika un finanšu resursu patēriņu, par katru atsevišķu informācijas sniegšanas pienākumu informāciju sniegtu vismaz 3 personas. Vienlaikus tika veikti novērojumi, kā faktiski notiek lauksaimnieku sadarbība ar LDC, apmeklējot LDC nodaļu Ogres rajonā. Atsevišķiem nelieliem informācijas sniegšanas pienākumiem resursu izlietojums tika noteikts, izmantojot datus par līdzīgu vai identisku veidlapu aizpildīšanu. Attiecībā uz PVD kontrolēm, tika veiktas konsultācijas ar PVD speciālistiem, lai precīzi noteiktu kontroļu ilgumu (tā kā uz kontroles lapām tiek atzīmēts kad ir sākusies un kad ir beigusies kontrole, tas ļauj precīzāk novērtēt laiku, nekā intervējot lauksaimniekus). Šajos MK noteikumos datu prasības atrodas gan «A», gan «B», gan «C» grupās. Attiecībā uz «A» un «B» prasībām, tās izriet no ES Direktīvas 92/102, ES Regulas 1760/2000 un ES Direktīvas 90/427. 55

MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība” Šie noteikumi nosaka specializēto gaļas šķirņu liellopu un citu gaļas ražošanai audzējamo liellopu pārraudzības kārtību. Noteikumos ir 9 informācijas sniegšanas pienākumi, bet vēl viens no pienākumiem (informācijas reģistrēšana, veicot vaislas buļļu kontrolizaudzēšanu) ir tikai teorētisks, jo patlaban nenotiek buļļu kontrolizaudzēšana. Ir paredzēts, ka lauksaimniekam vispirms ir jāiesniedz iesniegums par pārraudzības darba uzsākšanu un jānoslēdz līgums ar pārraugu. Gadījumā, ja vēlāk viņam mainās informācija, kas ir bijusi iesniegumā, ir jāsagatavo un jāiesniedz iesniegums ar labojumiem. Ja lauksaimnieks grib atteikties no pārraudzības, ir jāiesniedz iesniegums par pārraudzības pārtraukšanu. Veicot pārraudzību, lauksaimniekam ne retāk, ka reizi četros mēnešos ir jāaizpilda un jāiesniedz kontroles lapa. Ir jāveic informācijas reģistrēšana, realizējot liellopus izsolē, un nepieciešams veikt arī svaru kalibrēšanu. Pārraudzību kontrolē Ciltsdarba valsts inspekcija, veicot inspekcijas. Visus datus kopas noteikšanai ir snieguši LDC speciālisti, kuriem ir precīza dažādu iesniegumu, kontroles lapu un citas informācijas uzskaite. Kontroļu skaita noteikšanai ir izmantota CVI informācija. Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika veiktas intervijas ar četrām saimniecībām, Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociāciju, LDC un CVI speciālistiem. Absolūti lielākā datu prasību daļa izriet no Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) prasībām, taču ir arī atsevišķas nacionālās izcelsmes prasības. MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība” Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic slaucamo govju pārraudzību. Noteikumos ir 12 informācijas sniegšanas pienākumi – līgumu slēgšana (ar piena kvalitātes laboratoriju, ar pārraugu, ar eksterjera vērtēšanas ekspertu), iesniegumu iesniegšana (par pārraudzības uzsākšanu, labojumu veikšanai, pārraudzības pārtraukšanai), informācijas sagatavošana un nosūtīšana (kontroles lapas, eksterjera dati, informācija piena laboratorijai), kā arī jāveic mērierīču kalibrēšana. Kā vēl viens informācijas sniegšanas pienākums ir Ciltsdarba valsts inspekcijas veiktās kontroles. Visus datus kopas noteikšanai ir snieguši LDC speciālisti, kas veic dažādu aktivitāšu uzskaiti. Kontroļu skaita noteikšanai ir izmantoti CVI dati. Finanšu un laika resursu patēriņa noteikšanai tika veiktas intervijas ar lauksaimniekiem (aptaujājot 6 saimniecības), intervējot LDC un CVI speciālistus. Absolūti lielākā datu prasību daļa izriet no Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) prasībām, taču ir arī atsevišķas nacionālās izcelsmes prasības. MK 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 842 „Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību” Noteikumi nosaka šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijus un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas kārtību.

56

Noteikumos ir viens informācijas sniegšanas pienākums – iesnieguma iesniegšana dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa saņemšanai. Ņemot vērā, ka to saimniecību skaits, kas gada laikā aizpilda šo iesniegumu, ir ļoti neliels (2007. gadā to ir aizpildījušas 33 saimniecības), laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika izmantota ekspertu metode, izmantojot datus par to, cik laika lauksaimniekiem prasa līdzīgu veidlapu aizpildīšana un iesniegšana. Visām datu prasībām ir nacionālā līmeņa izcelsme un līdz ar to izmaiņu veikšanai nav nepieciešams mainīt ES vai citus starptautiskus dokumentus. MK 2005. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 246 „Medus bišu pārraudzības kārtība” Noteikumi nosaka medus bišu pārraudzības kārtību. Noteikumos ir identificēti pieci informācijas sniegšanas pienākumi – līguma slēgšana ar pārraugu, bišu mātītes reģistrācijas kartītes aizpildīšana, bišu mātītes reģistrācijas žurnāla aizpildīšana, informācijas sniegšana bišu audzētāju organizācijai par bišu ražības datiem un kontroles, ko veic CVI. Mērķa grupas, laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika izmantoti Latvijas Biškopības biedrības ekspertu dati. Papildus tam, attiecībā uz kontrolēm, tika izmantota CVI informācija. Visām datu prasībām šajos noteikumos ir nacionālā izcelsme, un tie ir ievietojami «C» grupā. MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība” Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veic piena šķirņu kazu pārraudzību. Noteikumos ir 8 informācijas sniegšanas pienākumi – līgumu slēgšana (ar pārraugu un ar piena laboratoriju), iesnieguma iesniegšana (par pārraudzības uzsākšanu, labojumu veikšanai iesniegumā un par pārraudzības pārtraukšanu), kontroles lapu aizpildīšanas, mērierīču verificēšana un CVI inspekcijas. Līdzīgi kā ar citiem pārraudzības jautājumiem (izņemot biškopību un cūkkopību), informācija par mērķa grupām, kuras pilda dažādas informācijas sniegšanas saistības, tika saņemta no LDC speciālistiem. Tā kā kopējais prognozētais administratīvais slogs no šiem noteikumiem ir neliels, finanšu un laika resursu izlietojuma noteikšanai tika izmantota ekspertu metode, konsultējoties ar LDC un CVI speciālistiem, kā arī ņemot par pamatu datus par resursu patēriņu līdzīgo informācijas sniegšanas pienākumu pildīšanai. Lielāka datu prasību daļa izriet no Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) prasībām, taču ir arī atsevišķas nacionālās izcelsmes prasības. MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība” Noteikumi nosaka aitu pārraudzības kārtību. Noteikumos ir 7 informācijas sniegšanas pienākumi – līguma slēgšana ar pārraugu, iesniegumu iesniegšana (pārraudzības uzsākšanai, labojumu veikšanai, pārraudzības pārtraukšanai), ražības datu reģistrēšana, kontroles lapu aizpildīšana un CVI kontroles.

57

Informācija par to personu skaitu, kas pilda dažādas informācijas sniegšanas saistības, tika saņemta no LDC speciālistiem. Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika izmantota ekspertu metode, par pamatu ņemot datus par resursu patēriņu līdzīgu informācijas sniegšanas pienākumu pildīšanai, kā arī veiktas konsultācijas ar LDC un CVI speciālistiem. Datu prasības (izņemot līguma slēgšanu ar pārraugu , un CVI kontroles) vai nu tiešā veidā, vai netiešā veidā izriet no Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) prasībām. MK 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 287 „Cūku pārraudzības kārtība” Šie noteikumi nosaka cūku pārraudzības kārtību. Noteikumos ir identificēti pieci informācijas sniegšanas pienākumi – līguma slēgšana ar pārraugu, ražības datu reģistrēšana, cūku pārraudzības datu sagatavošana un iesniegšana LDC, informācijas sniegšana šķirnes dzīvnieku asociācijai, kā arī CVI inspekcijas. Laika, finanšu resursu, kā arī kopas noteikšanai, tika veiktas diskusijas ar LDC speciālistiem, intervēti Cūku ciltsdarba centra, organizācijas „Agrosels”, LLKC speciālisti un trīs lauksaimnieki. Attiecībā uz kontrolēm, informāciju sniedza CVI speciālisti. Lielāka datu prasību daļa izriet no Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) prasībām, taču ir arī atsevišķas nacionālās izcelsmes prasības. MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486 „Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai” Šie noteikumi nosaka: Latvijā reģistrētu transportlīdzekļu grupas, kam nepieciešama PVD izsniegta atļauja pārtikas pārvadāšanai; kārtību, kādā transportlīdzeklim izsniedz atļauju pārtikas pārvadāšanai; valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim, kas iesaistīts pārtikas pārvadāšanā. Noteikumos ir identificēti 3 informācijas sniegšanas pienākumi – iesnieguma iesniegšana atļaujas saņemšanai, transportlīdzekļa apsekošana pirms atļaujas saņemšanas un transportlīdzekļa ikgadēja apsekošana. Kopējais iesniegumu skaits šim gadam ir noteikts, izmantojot PVD nodevas prognozi 2008. gadam. Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika veikti novērojumi PVD Rīgas pilsētas pārvaldē un diskutēts ar PVD speciālistiem par to, kādā veidā notiek atļaujas saņemšanas process. Tika veiktas intervijas ar trīs komersantiem, kas bija saņēmuši atļauju. Noteikumos ir gan nacionālā līmenī noteiktās datu prasības, gan datu prasības, kas izriet no ES Regulas Nr. 852/2004 un ES Regulas Nr. 853/2004. MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 742 „Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai” Šie noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai un valsts nodevas samaksas kārtību.

58

No informācijas sniegšanas pienākumiem šajos noteikumos ir paredzēta tikai maksājuma uzdevuma par valsts nodevu sagatavošana un maksājuma veikšana. Maksājumu skaits ir noteikts, ņemot vērā PVD prognozi 2008. gadam. Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai ir izmantota septiņu lauksaimnieku sniegtā informācija, kādā veidā tiek veikti maksājumi un eksperta vērtējums par nepieciešamo laiku maksājumu uzdevuma sagatavošanai. Datu prasības izriet no ES Regulas Nr. 1/2005 un ir uzskatāmas par «B» grupas datu prasībām.

3.3. Rezultāti Pētījuma ietvaros ir novērtēts kopējais administratīvais slogs uzņēmējiem no analizējamajiem normatīvajiem aktiem pārtikas drošības normatīvajā regulējumā. Šis slogs 2008. gadā ir novērtēts 4,362 miljonu LVL apmērā. Administratīvo slogu veido 29 no 45 analizējamajiem likumdošanas aktiem. Jāatzīmē, ka slogs ir novērtēts vienam gadam. Tas nozīmē, ka administratīvās izmaksas nav vienreizējas izmaksas, un tās uzņēmējiem veidosies arī katru nākamo gadu. Vērtējot administratīvo slogu, ko veido atsevišķi normatīvie akti, ir jāatzīmē, ka absolūti lielākā sloga daļa veidojas no MK 2003. gada 1. decembra noteikumiem Nr. 712 „Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”, veidojot aptuveni 71% no visa analizējamo likumdošanas aktu administratīvā sloga (8. tabula). Turklāt trīs visvairāk apgrūtinošie normatīvie akti kopā veido 90% no administratīvā sloga, savukārt, 11 pirmie veido 99% no kopējā aprēķinātā sloga (8. tabula). 8. tabula. Administratīvais slogs no analizējamiem normatīviem aktiem Sloga lielums (LVL)

Normatīvais akts MK 2003. gada 1. decembra noteikumi Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība"

Sloga struktūra (%)

3 081 494

70,92

MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība”

647 790

14,92

MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 „Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”

179 688

4,15

MK 2008. gada 20. maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”

100 394

2,14

MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486 „Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”

86 115

1,93

MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”

83 498

1,90

MK 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 "Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība"

44 432

0,90

MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība”

31 917

0,69

MK 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus”

29 964

0,55

MK 2008. gada 13. maija noteikumi Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība”

23 650

0,55

59

MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”

9 784

0,39

MK 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 287 „Cūku pārraudzības kārtība”

7 497

0,17

MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”

7 435

0,17

MK 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai”

6 587

0,15

MK 2005. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 246 „Medus bišu pārraudzības kārtība”

5 941

0,14

MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi”

5 438

0,13

MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība”

3 215

0,05

MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība”

2 011

0,04

MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”

1 891

0,03

MK 2006. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”

1 261

0,03

MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 742 „Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai”

982

0,02

MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei”

358

0,01

MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”

329

0,01

MK 2003. gada 4. novembra noteikumi Nr. 626 „Dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprites kārtība”

244

0,01

MK 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 842 „Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību”

184

0,00

MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”

172

0,00

MK 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 102 „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”

61

0,00

Veterinārmedicīnas likums, 2001 (26.04.)

26

0,00

9

0,00

4 362 366

100

MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam”

Tas nozīmē, ka, izstrādājot priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai, ir jāpievērš īpaša uzmanība tieši tiem normatīvajiem aktiem, kuri veido lielāku slogu, jo bez būtiskas šo likumdošanas aktu sloga samazināšanas nebūs iespējams sasniegt stratēģisko mērķi – samazināt kopējo administratīvo slogu pārtikas drošības jomā par 25%. Vērtējot datu prasību sadalījumu pēc izcelsmes, secināts, ka aptuveni divas trešdaļas (66%) no kopējā datu prasību sloga veido «B» līmeņa prasības, kuras izriet no ES un starptautiskiem dokumentiem. Turklāt vēl 11% veido «A» grupas datu prasības, kuras tiešā veidā ir noteiktas ES vai citos starptautiskajos dokumentos. Savukārt, nacionālās, vai «C» līmeņa prasības veido 23% no kopējā datu prasību veidotā sloga (5. attēls).

60

100% 90% 80% 66%

70% 60% 50% 40% 30% 20% 10%

23% 11%

0% A

B

C

5. attēls. Datu prasību sadalījums pēc izcelsmes

Tas nozīmē, ka valstij ir iespējas mazināt slogu, mainot datu prasības. Taču ņemot vērā, ka aptuveni trīs ceturtdaļas ir «B» datu prasības, pastāv ierobežojumi. Vēl viena no iespējām administratīvā sloga samazināšanai, ir mainīt procedūras un procesus. Tas ir īpaši aktuāli gadījumā, kad pēc iespējas ātrāk grib sasniegt efektu no sloga samazināšanas, jo tas neprasa mainīt ES vai starptautiskos dokumentus.

61

4. Priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai 4.1. Priekšlikumu kopējā ietekme Pētījuma rezultātā ir izstrādāta virkne priekšlikumu administratīvā sloga samazināšanai. Ja kopējais administratīvais slogs gadā veido 4,362 milj. LVL, tad priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs uzņēmējiem samazinātos par 1,651 milj. LVL, kas veido 37,8%. Līdz ar to tiktu sasniegts ES un Latvijas mērķis samazināt administratīvo slogu vismaz par 25%. 9. tabula. Priekšlikumu ietekme uz administratīvo slogu Sloga samazinājums (%)

Sloga lielums (LVL)

Priekšlikumi (LVL)

3 081 494

1 270 090

41,2

MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība”

647 790

159 007

24,5

MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 „Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”

179 688

69 958

38,9

MK 2008. gada 20. maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”

100 394

29 724

29,6

MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486 „Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”

86 115

21 263

24,7

MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”

83 498

37 011

44,3

MK 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 "Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība"

44 432

29 261

65,9

MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība”

31 917

9 325

29,2

MK 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus”

29 964

-

0,0

MK 2008. gada 13. maija noteikumi Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība”

23 650

180

0,8

MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”

9 784

7 759

79,3

MK 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 287 „Cūku pārraudzības kārtība”

7 497

557

7,4

MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”

7 435

7 435

100,0

MK 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai”

6 587

2 272

34,5

MK 2005. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 246 „Medus bišu pārraudzības kārtība”

5 941

-

0,0

MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi”

5 438

1 767

32,5

MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība”

3 215

1 559

48,5

MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība”

2 011

995

49,5

MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”

1 891

1 490

78,8

MK 2006. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”

1 261

657

52,1

Normatīvais akts

MK 2003. gada 1. decembra noteikumi Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība"

62

MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 742 „Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai”

982

-

0,0

MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei”

358

332

92,8

MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”

329

251

76,2

MK 2003. gada 4. novembra noteikumi Nr. 626 „Dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprites kārtība”

244

-

0,0

MK 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 842 „Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību”

184

55

30,0

MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”

172

-

0,0

MK 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 102 „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”

61

4

7,1

Veterinārmedicīnas likums, 2001 (26.04.)

26

-

0,0

9

-

0,0

4 362 366

1 650 952

37,8

MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam” Kopā

Jāatzīmē, ka priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs no dažādiem administratīvajiem aktiem samazināsies neproporcionāli – vienā gadījumā samazinājums ir par 100%, citā gadījumā - netika atrastas iespējas slogu samazināt (9. tabula). Vislielākā ietekme ir priekšlikumu ieviešanai MK 2003. gada 1. decembra noteikumiem Nr. 712, kuri arī veido lielāko daļu no šogad izpētītā kopējā administratīvā sloga.

4.2. Konkrētie priekšlikumi sloga samazināšanai Šeit ir aprakstīti konkrēti priekšlikumi sloga samazināšanai katrā normatīvā akta kontekstā. Jāatzīmē, ka priekšlikumu ietekme ir ļoti atšķirīga – daži priekšlikumi ļautu samazināt administratīvo slogu par simtiem tūkstošu latu, daži - tikai par dažiem desmitiem latu. Noteikumi ir sarindoti tādā secībā, kāda tā ir 9. tabulā. 4.2.1. MK 2003. gada 16. decembra noteikumi Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 1. Priekšlikums Atcelt obligāto prasību aizpildīt novietnes dzīvnieku reģistru. Visa svarīgākā informācija, ko prasa uzrādīt novietnes dzīvnieku reģistrā, tiek sniegta LDC. Līdz ar to darbs notiek dubulti. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par 344 041 LVL/gadā. Izmaiņu veikšanai ir nepieciešams veikt izmaiņas ES Regulas Nr. 1760/2000 7. pantā, precizējot prasības attiecībā uz aktualizēta reģistra kārtošanu, un pēc tam mainot MK 2003. gada 16. decembra noteikumus Nr. 712. 2. Priekšlikums Atteikties no informācijas sniegšanas par apsēklošanu. Šī ir starpposma operatīvā informācija, kas ievērojami palielina papīra darbu gan lauksaimniecības sektorā 63

strādājošiem, gan LDC speciālistiem. Ir iespējams atteikties no šī procesa kontrolēšanas no valsts puses, jo jebkurā gadījumā valsts atrodas statista lomā. Līdz ar to dzīvnieku apsēklošanas problēmu risināšanu var uzticēt lauksaimniecībā strādājošiem. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par 605 769 LVL/gadā. Tā kā šī ir «C» grupas prasība, t.i. prasība formulēta vienīgi nacionālā līmenī, izmaiņas jāveic tikai šajos MK noteikumos. 3. Priekšlikums Priekšlikums vienkāršot dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju. No veidlapas var svītrot sadaļu „Papildus ziņas par paredzēto jauno novietni”. Tā kā novietnei ir jābūt LDC numuram, tā ir reģistrēta un LDC ir pieejami dati: adrese, telefons, turētājs. Attiecībā uz pārvietojamo dzīvnieku sarakstu atteikties no prasības uzrādīt pārvietojamo dzīvnieku dzīvsvaru un kautsvaru. Ņemot vērā, ka LDC ir pieejama informācija par pārvietojamiem dzīvniekiem un to vecumu, indikatīvi ir iespējams aprēķināt to svaru (ar koeficentu palīdzību var aprēķināt kautsvaru no dzīvsvara). Turklāt attiecībā uz nokautiem dzīvniekiem kautuves patlaban sniedz informāciju statistikai. Priekšlikums svītrot sadaļu „Īpašumtiesību maiņa”. Jau patlaban ir paredzēts, ka šo sadaļu var arī neaizpildīt, tomēr tā padara veidlapu vizuāli „smagāku”, un liela daļa to aizpilda tāpēc, ka šī sadaļa veidlapā ir. Visi šie priekšlikumi ļautu vienkāršot administratīvo slogu par 107 476 LVL/gadā. Tā kā arī šī ir «B» grupas prasība, izmaiņu ieviešanai juridiski ir jāveic izmaiņas šajos MK noteikumos, vienkāršojot un samazinot informācijas sniegšanas prasības. 4. Priekšlikums Paredzēt, ka pieteikties krotāliju iegādei var ne tikai aizpildot veidlapu, bet arī pa telefonu vai e-pastu. Ņemot vērā, ka krotālijas tiek piegādātas tikai tad, kad par tām ir samaksāts, LDC finanšu zaudējumu risks nepalielinās. Sarunā ar lauksaimniekiem ir secināts, ka lielākā daļa labprāt izmantotu iespēju pasūtīt krotālijas pa telefonu vai e-pastu. Pieņemot, ka pusi no krotālijām pasūtīs pa telefonu (vidēji tērējot 3 minūtes laika un 15 santīmus par katru sarunu), tas ļautu samazināt administratīvo slogu par 34 309 LVL/gadā. Juridiski izmaiņas ir jāveic MK 2003. gada 16. decembra noteikumos Nr. 712. 5. Priekšlikums Aizpildot dzīvnieku apzīmēšanas aktu, atteikties no dzīvnieka vārda pieprasīšanas. Īpaši aktuāli tas ir cūkkopībā, kur ir salīdzinoši ātra dzīvnieku aprite. Administratīvo slogu tas samazinātu par 4 879 LVL/gadā, īpaši atvieglojot darbu lielākajos komerciāli orientētajos uzņēmumos. Paredzēt iespēju sniegt informāciju par dzīvnieku apzīmēšanu LDC pa tālruni un e-pastu, aizstājot apzīmēšanas akta aizpildīšanu. Gadījumā, ja trešdaļa no visām saimniecībām izmantos šo iespēju (tērējot aptuveni 6 minūtes laika un 30 santīmus par sarunu), tas administratīvo slogu lauksaimniekiem samazinās par 89 387 LVL/gadā. Tā kā arī šī ir «B» grupas prasība, izmaiņu veikšanai ir jāmaina MK 2003. gada 16. decembra noteikumi Nr. 712, samazinot un vienkāršojot prasības attiecībā uz dzīvnieku apzīmēšanu.

64

6. Priekšlikums Priekšlikums vienkāršot cūku kustības kopsavilkumu. Sarunā ar lauksaimniekiem ir noskaidrots, ka patlaban cūku kustības kopsavilkuma veidlapa ir sarežģīta un, ja liela saimniecībai to precīzi aizpilda, prasa ļoti daudz laika. Tāpēc bieži lielākas saimniecības to aizpilda formāli. Iesakām vienkāršot šo kopsavilkumu, pieprasot sekojošu informāciju: atlikums mēneša sākumā, iepirkti, dzimuši, pārdoti, nokauti, nobeigušies, atlikums mēneša beigās. Savukārt, sadalījumu pa apakšgrupām, ieskaitījumus jaunākajās un vecākajās grupās veikt analītiski, izmantojot koeficentus. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par 50 543 LVL/gadā. Papildus tam piedāvājam atļaut sniegt šo informāciju pa tālruni. Risks, ka kāda trešā persona gribēs sniegt tik specifisku informāciju ar ļaunprātīgu nolūku ir niecīgs. Savukārt administratīvo slogu tas samazinātu vēl par vismaz 28 418 LVL/gadā (pieņemot, ka puse no saimniecībām izmantos šo iespēju, informācijas sniegšanai vidēji tērējot 3 minūtes un par telefonsarunu maksājot vidēji 15 santīmus). Tā kā šī ir «C» grupas prasība, izmaiņu veikšanai ir jāmaina MK 2003. gada 16. decembra noteikumi Nr. 712. 7. Priekšlikums Vienkāršot novietnes reģistrācijas kartītes aizpildīšanu. Priekšlikums no šīs veidlapas svītrot prasību uzrādīt pasta nodaļas nosaukumu, jo no Latvijas pasta darba viedokļa pietiek ar pasta nodaļas indeksu. Priekšlikums arī svītrot prasību norādīt veidlapā Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora kodu. Tā kā neviens no mūsu aptaujātajiem lauksaimniekiem nezināja nosaukt savu administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora kodu, parasti šo pozīciju aizpilda lauksaimnieks kopā ar LDC speciālistu – līdz ar to šo pozīciju var aizpildīt arī bez lauksaimnieka klātbūtnes. Var svītrot arī prasību norādīt nekustamā kadastra numuru. Ņemot vērā, ka ir zināmas precīzas novietnes ģeogrāfiskās koordinātes, nekustamā īpašuma kadastra numuru var atrast, izmantojot VZD un LAD rīcībā esošās ģeogrāfiskās datubāzes. Priekšlikums veidlapā paredzēt izvēles rūtiņas opciju gadījumā, ja īpašnieks ir arī turētājs. Tas nozīmē – ja īpašnieks ir arī turētājs, nebūs nepieciešams pārrakstīt to informāciju, kas ir sadaļā „Īpašnieks” sadaļā „Turētājs”. Visi šie priekšlikumi ļaus samazināt administratīvo slogu par 321 LVL/gadā. Tā kā novietnes reģistrācija ir «B» grupas prasība, t.i. prasība noteikta ES regulā, bet šīs prasības ieviešana, to skaitā specifisku datu prasību formulēšana, ir atstāta dalībvalsts ziņā, juridiski izmaiņu veikšanai ir nepieciešams veikt izmaiņas MK 2003. gada 16. decembra noteikumos Nr. 712. 8. Priekšlikums Līdzīgi kā novietnes kartītes gadījumā, arī ganāmpulka kartītē iesakām atteikties no prasības ganāmpulka kartītē norādīt pasta nodaļas nosaukumu un LR Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora kodu. Tā kā, aizpildot ganāmpulka kartītē informāciju par kontaktpersonu, šī persona nekļūst atbildīga par normatīvo aktu ievērošanu, nav nepieciešams prasīt informāciju par kontaktpersonu. Pietiek ar kontaktinformāciju. Tas nozīmē, ka arī mainoties kontaktpersonai (bet nemainoties kontaktinformācijai), nebūs nepieciešams vēlreiz 65

aizpildīt šo veidlapu izmaiņu veikšanai. Turklāt, ir nepieciešams paredzēt rūtiņas opciju gadījumiem, kad kontaktinformācija sakrīt ar īpašnieka kontaktinformāciju. Šie priekšlikumi ļautu samazināt administratīvo slogu par aptuveni 936 LVL/gadā. Tā kā arī šī ir «B» grupas prasība, juridiski izmaiņu veikšanai ir nepieciešams veikt izmaiņas tikai analizējamajos MK noteikumos. 9. Priekšlikums Mainīt pieeju, kā notiek informācijas precizēšana vai aktualizācija par novietni (novietnes kartītē) vai ganāmpulku (ganāmpulku kartītē). Patlaban, ja mainās informācija, ir nepieciešams vēlreiz aizpildīt kartīti. Priekšlikums, lai lauksaimnieks ieraksta tikai to informāciju, kas mainās, nepārrakstot visu. Tas ļautu par divām trešdaļām samazināt laiku, kas ir nepieciešams informācijas precizēšanai un aktualizēšanai un līdz ar to ļautu samazināt slogu par 4 011 LVL/gadā. Juridiski izmaiņas jāveic tikai šajos – 712. MK noteikumos. Kopsavilkums Visu priekšlikumu ieviešanas rezultātā, administratīvais slogs lauksaimniekiem no analizējamajiem noteikumiem samazināsies par 41,2%, kas veidotu būtisku finanšu ietaupījumu – 1 270 090 LVL/gadā. 4.2.2. MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība” 1. Priekšlikums Lai vienkāršotu lauksaimniekiem administratīvās prasības saistībā ar pārraudzību, varētu atteikties no atsevišķiem iesniegumiem par informācijas precizēšanu vai pārraudzības pārtraukšanu. Tā vietā kontroles lapās varētu paredzēt speciālu vietu, kur informācijas precizēšanas gadījumā vai pārraudzības pārtraukšanas gadījumā to varētu atzīmēt. Vienlaikus iesnieguma veidlapā varētu svītrot pozīciju, kur nepieciešams atzīmēt, vai šis iesniegums ir pārraudzības uzsākšanai, informācijas precizēšanai vai pārraudzības pārtraukšanai. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par aptuveni 67 496 LVL/gadā. Priekšlikuma ieviešanai ir jāveic izmaiņas šajos MK noteikumos. 2. Priekšlikums Atteikties no obligātās prasības pēc mērinstrumentu pārbaudēm. Ir iespējams noteikt, ka lauksaimniekam ir jānodrošina, lai mērierīces strādātu precīzi. Savukārt, kādā veidā tas notiek, atstāt lauksaimnieka ziņā. Sarunā ar lauksaimniekiem ir secināts, ka tas varētu samazināt attiecīgās prasības veidoto administratīvo slogu par trešdaļu – par 74 722 LVL/gadā. Tā kā šī ir «B» grupas prasība, lai samazinātu administratīvo slogu, juridiski ir jāveic izmaiņas šajos MK noteikumos, mainot prasības par mērinstrumentu pārbaudēm. Izmaiņas tikai šajos MK noteikumos.

66

3. Priekšlikums Samazināt CVI kontroļu skaitu. Patlaban CVI gada laikā veic inspekcijas vairāk nekā 20% saimniecību, kas veic piena pārraudzību (salīdzinājumam – saimniecībās, kas veic gaļas liellopu pārraudzību, gada laikā CVI inspicē aptuveni 5% saimniecību). Ņemot vērā ļoti lielu dažādu inspekciju skaitu lauksaimniecībā un zināmu dažādu inspekciju pārklājumu, piedāvājām samazināt inspicējamo saimniecību skaitu gadā līdz 5% no pārraudzībā esošajām saimniecībām. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par 16 517 LVL/gadā. Juridiski priekšlikuma ieviešanai ir jāveic izmaiņas šajos MK noteikumos. 4. Priekšlikums Svītrot obligātu prasību lauksaimniekam slēgt līgumu ar pārraugu un eksterjera vērtētāju. Šajā gadījumā valstij nav svarīgi, vai ar pārraugu ir noslēgts līgums un kādā veidā lauksaimnieks ar pārraugu veidos savas biznesa attiecības. Atbildīgās institūcijas var rekomendēt lauksaimniekam un pārraugam veidot savas attiecības uz līguma pamata, bet tai nevajadzētu būt obligātai prasībai. Ja trešdaļa no saimniecībām neslēgs līgumus rakstiski, administratīvi tas dos atvieglojumu 182 LVL/gadā apmērā. 5. Priekšlikums Iesakām vienkāršot iesniegumu pārraudzības darba uzsākšanai. Pozīciju „Īpašnieks”, kas ir veidlapas augšdaļā var svītrot, pārvietojot šo pozīciju veidlapas apakšdaļā. Tādejādi fiziskās personas gadījumā nebūtu jāraksta savs vārds un uzvārds divas reizes. Tāpat var svītrot prasību uzrādīt personas kodu, uzņēmuma reģistrācijas numuru un adresi. Ņemot vērā, ka vēlāk tiek prasīta informācija par novietnes numuru, ir iespējams identificēt gan personas kodu, gan uzņēmuma reģistrācijas numuru, gan adresi. Nav nepieciešams prasīt gan ganāmpulka, gan novietnes numuru. Zinot novietnes numuru, LDC datubāzē var viegli atrast arī ganāmpulka numuru. Var svītrot aili, kurā ir nepieciešams atzīmēt sugu, tā vietā paredzot rūtiņu opcijas, lai nebūtu jāraksta „govis” vai „kaza”. Var svītrot prasību par laboratoriju, jo nepieciešamības gadījumā daudz precīzāku informāciju būtu iespējams saņemt no pašām laboratorijām. Priekšlikums atteikties no prasības uzrādīt pārraudzības veicēja personas kodu. Ņemot vērā, ka ir zināms personas vārds un uzvārds, kā arī sertifikāta vai apliecības numurs, šo personu ir iespējams identificēt. Svītrot veidlapas bloku „Paraugu noņemšana”. Sarunā ar LDC speciālistiem secināts, ka šī nav primāri svarīga informācija. Priekšlikums atteikties no prasības, lai lauksaimnieks ziņotu par svaru pārbaudes datumu. Precīzāka šī informācija varētu būt, ja to sniedz institūcijas, kuras veic svaru pārbaudi. Turklāt tas samazinātu no lauksaimnieka pieprasāmās informācijas apjomu. Visu priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par aptuveni 90 LVL/gadā. Sloga samazināšanai ir jāveic izmaiņas šajos noteikumos – MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811. 67

Kopsavilkums Realizējot piedāvātos priekšlikumus, administratīvais slogs lauksaimniekiem, ko veido MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība”, samazinātos par 24,5%, nodrošinot ietaupījumu 159 007 LVL. 4.2.3. MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 „Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” 1. Priekšlikums Atcelt nepieciešamību veikt uzskaiti par dzīvnieku saslimšanas gadījumiem, dzīvnieku ārstēšanu un informāciju par dzīvnieku nāvi. Patlaban no lauksaimniekiem prasa veikt, mūsuprāt, pārāk detalizētu uzskaiti – pat par katru dzīvnieka sasitumu. Attiecībā uz dzīvnieku saslimšanu un ārstēšanu (kas ir svarīgi no pārtikas drošības viedokļa) pietiktu ar vetārsta ierakstu glabāšanu. Rezultātā administratīvais slogs lauksaimniekiem samazinātos par 69 958 LVL/gadā. Izmaiņu veikšanai vispirms būtu nepieciešams veikt izmaiņas ES Direktīvā Nr. 58/1998. Kopsavilkums Priekšlikuma ieviešanas rezultātā administratīvais slogs, kas izriet no šiem noteikumiem, samazināsies par 38,9%. 4.2.4. MK 2008. gada 20. maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei” 1. Priekšlikums Noteikumi paredz, ka saimniecībām tiks izsniegtas papīra atļaujas. Priekšlikums atteikties no šādas atļaujas izsniegšanas papīra veidā, vienkārši ievietojot informāciju internetā, kur jebkurš pats (vai, ja ir šaubas, piezvanot uz PVD) varētu pārliecināties par to, vai konkrētam uzņēmumam ir atļauts tirgot svaigpienu. Šī priekšlikuma akceptēšanas gadījumā, administratīvais slogs lauksaimniekiem samazinātos par 563 LVL/gadā. 2. Priekšlikums Atteikties no iesniegumiem svaigpiena realizācijas atļaujas piešķiršanai, saņemot un apkopojot informāciju par saņemtām piena kvotām un reģistrētiem ganāmpulkiem. Savukārt, ja pats lauksaimnieks gribēs pieteikties atļaujas saņemšanai, viņš to varētu izdarīt telefoniski, piezvanot uz PVD. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem par 598 LVL/gadā. 3. Priekšlikums Svītrot prasību piena pircējam obligāti rakstiski informēt lauksaimniekus par visiem svaigpiena testēšanas rezultātiem. Pietiktu ar to, ka valsts nosaka kādai ir jābūt piena kvalitātei, savukārt, biznesa attiecības lai regulē veidu, kādā notiek informācijas apmaiņa starp pienotavām un lauksaimniekiem un kādā veidā tiek noteiktas iepirkuma cenas. Visdrīzāk lielāka daļa pienotavu turpinātu informēt lauksaimniekus, taču šīs prasības svītrošana dotu lielāku elastību pienotavu un lauksaimnieku attiecībās (jo ļautu informācijas apmaiņai notikt ne tikai rakstiski, bet arī ar e-pasta, faksa un telefona palīdzību). Tas samazinātu valsts noteikto slogu pienotavām par 28 563 LVL/gadā.

68

Vienlaikus valsts varētu atstāt par pienākumu piena pircējam informēt lauksaimnieku tajā gadījumā, ja testēšanas rezultāti dod pamatu uzskatīt, ka pārtikas drošība ir vai varētu būt apdraudēta. Kopsavilkums Priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs uzņēmējiem (piena ražotājiem un pircējiem), kas izriet no šiem MK noteikumiem, samazinātos par 29,6%. 4.2.5. MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486 „Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai” 1. Priekšlikums No veidlapas svītrot pieprasāmo informāciju par komersanta faktisko adresi un atbildīgo personu. Zinot komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru PVD, var viegli atrast komersanta faktisko adresi. Vienlaikus no iesnieguma var svītrot jautājumu par transportlīdzekļa marku, modeli un tipu. Tāpat var svītrot iesnieguma trešo sadaļu, kur vajag atzīmēt, ar ko ir aprīkots transportlīdzeklis. Pietiek ar informāciju kādiem mērķiem ir plānots izmantot transportlīdzekli (jo ir loģiski, ka, piemēram, dzīvu zivju pārvadāšanai ir vajadzīga cisterna, un līdz ar to pārbaudes veikšanai PVD speciālisti var attiecīgi sagatavoties). Attiecīgi var vienkāršot arī to informācijas apjomu, kas ir transportlīdzekļa atļaujā. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par 271 LVL/gadā. Juridiski ir jāmaina tikai šie LR MK noteikumi. 2. Priekšlikums Patlaban procedūra paredz, ka vispirms tiek iesniegts iesniegums, tad notiek pārbaude, tad uzņēmējam ir jāsamaksā nodeva par atļauju un tad ir atkal jāiet uz PVD, lai saņemtu atļauju. Šo procesu ir iespējams vienkāršot, ja, ejot uz pārbaudi, inspektors jau sagatavotu atļauju. Gadījumā, ja transportlīdzeklis atbilst visām prasībām, personai uzreiz tiek izsniegta atļauja un rēķins. Savukārt, ja persona neveic rēķina apmaksu, ir iespējami dažādi mehānismi – piemēram, atļaujas neizsniegšanu nākamgad vai, sadarbojoties ar CSDD, paredzēt, ka šī mašīna nevarēs iziet tehnisko apskati (līdzīgi kā ar policijas sodiem). Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par 20 992 LVL/gadā. Tā kā šī ir «B» grupas prasība, kur Latvija pati nosaka kārtību kādā tiek veikta transportlīdzekļu apstiprināšana un atļaujas piešķiršana, juridiski izmaiņas ir jāveic šajos MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486. Kā vēl viena iespēja, kas vienkāršotu dzīvi atsevišķām uzņēmēju grupām – veikt mašīnu pārbaudi kārtējo inspekciju laikā. Kopsavilkums Priekšlikumu ieviešana ļaus samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem šo noteikumu kontekstā par 24,7%.

69

4.2.6. MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība” 1. Priekšlikums Attiecībā uz PVD izstrādāto veidlapu „Pieteikums pārtikas uzņēmuma/objekta reģistrācijai”, vienkāršot vārdu „uzņēmums vai privātpersona” un „uzņēmums/objekts” lietošanu. Ņemot vērā, ka personai (juridiskai vai fiziskai) var būt viens vai vairāki objekti, savukārt, jebkurš objekts pieder kādai juridiskai vai fiziskai personai, nav nepieciešama prasība rakstīt „pieteiktais pārtikas uzņēmums/objekts”, bet pietiek „pieteiktais pārtikas objekts”. Šādi var atbrīvoties no gariem un saturiski sarežģītiem virsrakstiem, veidlapu sadalot divās daļās: 1. Informācija par personu; 2. Informācija par objektu. Vienkāršošana ir svarīga, jo ja, aizpildot veidlapu, uzņēmējam veidojas neskaidrības, parasti tiek uzdoti jautājumi PVD darbiniekiem, traucējot viņiem veikt amata pienākumus. Vēl viens piemērs: lasot pašreizējās definīcijas, ir grūti viennozīmīgi saprast, kam uz veidlapas ir jāparakstās – uzņēmuma vadītājam vai objekta vadītājam. Veidlapā var arī apvienot sadaļu „Pārtikas uzņēmuma reģistrācijas numurs Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Aizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļas strādājošais” ar sadaļu „Aizpilda PVD teritoriālās struktūrvienības strādājošais”, jo abas pieteikuma iesniedzējam nav jāaizpilda. Vienlaikus var vienkāršot tekstu „Pārtikas uzņēmuma reģistrācijas numurs Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Aizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļas strādājošie”. Pieteikuma iesniedzējam nav svarīgi kuras PVD daļas strādājošie ieraksta šo numuru. Tas, kas viņam ir svarīgi, ka šo numuru viņam piešķirs PVD un līdz ar to viņam tur nekas nav jāraksta. Priekšlikums tekstam varētu būt „PVD piešķirtais numurs objektam” sadaļā „Aizpilda PVD darbinieks”. Samazināt pieprasāmās informācijas apjomu par uzņēmumu vai privātpersonu, atstājot „Uzņēmuma nosaukums / privātpersonas vārds, uzvārds”, „Uzņēmuma reģistrācijas numurs”, „Personas kods”, „Tālrunis”, „Fakss”, „E-pasts”. Informācija par uzņēmuma juridisko adresi ir pieejama publiski, un līdz ar to nepieciešamības gadījumā, zinot uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju, var viegli identificēt šī uzņēmuma juridisko adresi. Attiecībā uz informāciju par objekta atrašanās vietu, priekšlikums sakārtot ailes par faktisko adresi, rajonu (pilsētu) un pagastu loģiskā secībā, lai nebūtu pārpratumu, ka ailē par faktisko adresi nevajag rakstīt rajonu un pagastu. Vienlaikus no veidlapas jāsvītro pozīcija par objekta administratīvās teritorijas valsts kodu. Šī ir specifiska informācija, kuru uzņēmēji parasti tik un tā nezina (viņiem nav vajadzības to zināt), un nepieciešamības gadījumā šo pozīciju PVD darbinieki var ierakstīt paši, nekavējot pieteikuma iesniedzēju. Veidlapā no pieteikuma iesniedzēja tiek prasīts, kādi ir pamatdarbības veidi objektā, uzrādot darbību kodus. Ņemot vērā, ka pieteikuma iesniedzēji šos kodus savā darbība nekur citur neizmanto un līdz ar to nezina, šo kodu aizpildīšana notiek ar PDV darbinieka palīdzību. Tas prasa gan pieteikuma iesniedzēja, gan PDV darbinieka laiku. Ņemot vērā, ka pieteikuma iesniedzējs tālāk šo kodu neizmanto, priekšlikums no veidlapas svītrot pozīciju „Kods” un dot iespēju uzrakstīt pamatdarbības veidu brīvā formā (vai sagatavot vienkāršotu sarakstu, kur uzņēmējs varētu atzīmēt pamatdarbības veidu). Savukārt, tad, kad notiks inspekcija pirms uzņēmuma atzīšanas un reģistrācijas, inspektors varēs uz vietas pārliecināties un precīzi noteikt darbības veidus un kodus. 70

Veidlapā no pieteikuma iesniedzēja tiek prasīts uzrādīt palīgdarbības veidus objektā, uzrādot darbību kodus. Faktiski šie palīgdarbības kodi atspoguļo, vai produkcija tiks importēta vai eksportēta. Līdz ar to priekšlikums veidlapā tieši pajautāt, vai produkcija tiks importēta vai eksportēta, svītrojot šo tabulu par papilddarbības veidiem. Pieteikuma iesniedzējam nav vajadzības meklēt, kāds šim eksportam vai importam ir kods. Priekšlikums svītrot pieprasāmo informāciju par objekta raksturojumu (pārtikas aprites telpu platība, kopējā uzņēmuma telpu platība, uzņēmuma darbinieku skaits). Pirmkārt, jautājumi šeit ir uzdoti neprecīzi. Piemēram, tiek prasīts, kāda ir kopējā uzņēmuma telpu platība, kaut arī PVD grib zināt objekta platību. Tomēr galvenais ir, ka šī informācija patlaban nekur tālāk netiek izmantota. Sarunā ar PDV speciālistiem ir noskaidrots, ka nākotnē to ir plānots izmantot objekta riska pakāpes noteikšanai, tomēr patlaban tā netiek izmantota. Ņemot vērā, ka šī informācija ar laiku var būtiski mainīties (piemēram, darbinieku skaits), priekšlikums – neprasīt šo informāciju pieteikumā. Ja PDV nolems savā riska vadības sistēmā iekļaut informāciju par objekta platību un nodarbināto skaitu, aktuālāku informāciju var saņemt kārtējās inspekcijas laikā. Priekšlikums svītrot prasību pieteikumam pievienot LR uzņēmuma reģistrācijas kopiju vai pases kopiju. Risks, ka kāda trešā persona „jokojot” pieteiks neeksistējošu uzņēmumu ir niecīgs, jo grūti atrast loģisku motivāciju šādai darbībai. Turklāt LR uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopija (netiek prasīta apliecinātā kopija) negarantē, ka parakstās persona ar paraksta tiesībām. Tomēr, lai minimizētu pārpratumu risku, PVD darbiniekiem būtu jāprasa no pieteikuma iesniedzējiem uzrādīt personu apliecinošs dokuments (pase vai autovadītāja apliecība) un jāsalīdzina ar informāciju pieteikumā. Priekšlikums svītrot prasību pieteikumam pievienot pārbaudes protokola kopiju. Diskusijas laikā ar PVD speciālistiem konstatēts, ka patiesībā no pieteikuma iesniedzēja netiek prasīts pievienot pārbaudes protokola kopiju, jo to pievieno PVD darbinieks. Šī ailīte faktiski ir atgādinājums PVD darbiniekam, un šāda prasība no pieteikuma viennozīmīgi ir svītrojama. Diskusijā ar PVD speciālistiem secināts, ka „Telpu nomas līguma kopija” nav nepieciešama visos gadījumos un būtība tā nav reģistrējamā objekta platībā. Priekšlikums skaidri formulēt šo pozīciju, neprasot līguma kopiju (piemēram, lai pieteikuma iesniedzējs varētu ielikt apliecinājuma ķeksīti, ka šāds līgums ir) un ja PVD darbinieks gribētu līgumu redzēt, to var pieprasīt uzrādīt pārbaudes laikā. Visu šo priekšlikumu komplekss ļautu samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem par 3 600 LVL/gadā. Juridiski izmaiņu veikšanai ir jāmaina MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”. 2. Priekšlikums Izvērtēt iespēju atteikties no obligātās prasības pēc papīra sertifikātiem. Sarunā ar dažādiem uzņēmējiem esam konstatējuši, ka par papīra sertifikātu esamību vai neesamību parasti neviens neinteresējas – nedz piegādātāji, nedz pircēji – un no biznesa funkcionēšanas viedokļa tiem nav nekādas nozīmes. Sarunā noskaidrots, ka gadījumā, ja ir šaubas par to, vai uzņēmums ir reģistrēts vai atzīts, tas tiktu skaidrots PVD, nevis prasot uzrādīt papīra sertifikātus. Uzņēmēji uzskata, ka ērtas un vienkāršas datubāzes izveidošana internetā būtu ļoti laba alternatīva papīra sertifikātiem un pietiktu, lai objektā redzamā vietā būtu uzrādīts PVD atzīšanas vai reģistrācijas numurs (ko uzņēmējs pats var uzrakstīt uz lapas). 71

Atteikšanās no reģistrācijas vai atzīšanas sertifikātiem papīra formā, ļautu samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem par 31 773 LVL/gadā, jo viņiem nebūs nepieciešams braukt (tērējot laiku un finanšu resursus), lai izņemtu vai nomainītu šos papīra sertifikātus. Turklāt, ņemot vērā, ka par katru sertifikātu ir atsevišķi jāmaksā, tas ļautu uzņēmējiem ietaupīt vēl 30 572 LVL/gadā (tiesa, tas nav administratīvais, bet finansiālais slogs). Tā kā šī ir «B» grupas prasība, kur Latvija pati nosaka uzņēmumu reģistrācijas sistēmas kārtību, administratīvā sloga samazināšanai ir jāveic izmaiņas šajos MK noteikumos, mainot prasības attiecībā uz uzņēmuma reģistrācijas sertifikāta nepieciešamību. 3. Priekšlikums Priekšlikums atteikties no prasības sniegt informāciju par izmaiņām uzņēmumā, ja tas nav saistīts ar pamatdarbības veida izmaiņām. Tas nozīmē atteikties no prasības ziņot PVD gadījumā, ja mainās īpašnieki, juridiskā adrese, atbildīgās personas, darbinieku skaits, utt. Tas ļautu samazināt slogu par aptuveni 1 638 LVL/gadā. Nepieciešamības gadījumā aktualizētu informāciju par uzņēmumu var saņemt Uzņēmumu reģistrā. Juridiski izmaiņas veicamas tikai analizējamajos MK noteikumos. Kopsavilkums Ieviešot visus ieteikumus, kopējais administratīvais slogs, ko veido šie noteikumi, samazinātos par 44,3%. 4.2.7. MK 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 "Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība" 1. Priekšlikums Vienkāršot pieteikuma veidlapu barības apritē iesaistītā objekta reģistrācijai, ko ir izstrādājuši PVD speciālisti. Līdzīgi kā ar priekšlikumiem pieteikuma veidlapai pārtikas objekta reģistrācijai, nepieciešams vienkāršot tekstu. „Reģistrācijas numurs Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības pakļauto uzņēmumu reģistrā” vietā uzrakstīt, piemēram, „PVD reģistrācijas numurs”, bet „Aizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļā strādājošie” vietā, uzrakstīt „Aizpilda PVD darbinieks”. Attiecībā uz pieprasāmo informāciju par personu, piedāvājam svītrot trešo rindu, kur tiek prasīts „vārds, uzvārds”, jo šo informāciju pieprasa dubulti. Fiziskā persona ieraksta savu vārdu ailē „uzņēmuma nosaukums / privātpersonas vārds, uzvārds” (pirmajā rindā veidlapā). Savukārt, juridiskās personas gadījumā (arī fiziskām personām) vārds un uzvārds tiek ierakstīts vietā, kur šo pieteikumu paraksta. Līdzīgi, ka citās veidlapās, priekšlikums atteikties no prasības atzīmēt administratīvās teritorijas valsts kodu – praktiski neviena persona to nezina un lūdz PVD darbinieku palīdzību. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā šo informāciju PVD speciālisti var ierakstīt reģistrā paši, bez uzņēmēju līdzdalības. Nav nepieciešams pieprasīt personas adresi. Tā kā komunikācija pamatā notiek ar reģistrēto objektu, tad pietiktu pieprasīt objekta adresi. Savukārt, attiecībā uz personu ir svarīgi, lai būtu mobilais tālrunis. Gadījumā, ja valsts gribēs sazināties tieši ar personu, fiziskās personas gadījumā šo informāciju ir iespējams atrast dažādās informatīvajās

72

datubāzēs (piemēram, 1188 mājas lapā) vai Uzņēmumu reģistrā, bet fiziskās personas gadījumā Iedzīvotāju reģistrā vai arī vienkārši, sazinoties ar šo personu pa tālruni. Attiecībā uz informāciju par objekta adresi iesakām mainīt secību, kādā tiek pieprasīta informācija. Tā kā vispirms tiek pieprasīta faktiskā adrese, daļa šajā ailē ieraksta arī rajonu, pilsētu vai pagastu. Tālāk vēlreiz tiek pieprasīta informācija par rajonu, pilsētu un pagastu. Tāpēc, lai nesanāktu, ka cilvēki pārraksta vienu un to pašu, informāciju var pieprasīt lejupejošā secībā (rajons (pilsēta), pagasts, iela, mājas numurs vai nosaukums), nevis augšupejošā secībā (sākot ar mājas nosaukumu un beidzot ar rajonu). Sarunā ar uzņēmējiem secināts, ka tieši lejupejošā secība viņiem ir intuitīvi vieglāk saprotama. Priekšlikums svītrot bloku par objekta darbību (kur ir nepieciešams atzīmēt darbības kodu un darbības veidu). Šī informācija tiek pieprasīta arī PB-2 veidlapā un tāpēc šeit šo bloku var svītrot. Ar līdzīgu pamatojumu kā priekšlikumos pieteikuma veidlapas pārtikas objektu atzīšanai vai reģistrācijai vienkāršošanai (skat. priekšlikumus MK 2003. gada 18. marta noteikumiem Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”) iesakām atteikties no prasības pievienot pielikumā LR Komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra apliecības kopiju, pases kopiju, pirmsreģistrācijas pārbaudes protokola kopiju. Attiecībā uz deklarāciju vairumtirgotājiem, piedāvājam svītrot prasību pievienot deklarāciju vairumtirgotājiem bez uzglabāšanas. Šī deklarācija pēc būtības ir apliecinājums, kas jāparaksta uzņēmējam, ka viņš apņemas pildīt ES Regulu Nr.183/2005. Tā kā likumi ir jāievēro arī bez deklarācijām, gribam piedāvāt pārtaisīt deklarāciju par informatīvo lapu. Tas nozīmē, ja uzņēmējs reģistrējas kā vairumtirgotājs bez uzglabāšanas, viņam tiek iedota lapa, kurā tiek pievērsta uzmanība, ka šo jomu regulē konkrēta regula un kur to ir iespējams atrast. Prasība pēc deklarācijas ir noteikta ES Regulas Nr.183/2005 17.pantā, tāpēc ir nepieciešams iniciēt izmaiņas šajā regulas pantā. Iesakām svītrot prasību šajā vietā pieprasīt pievienot pielikumā „Dokumentāciju saskaņā ar EK 12.01.2005. Regulas Nr.183/2005 2. pielikuma prasībām”. Pirmkārt, nav skaidrs, kas pēc būtības tiek prasīts. Otrkārt, tas nav nepieciešams visiem, bet tikai atzīšanai pakļautajiem uzņēmumiem. Lai vienkāršotu veidlapu, iesakām atšifrēt, ka tiek runāts par HACCP un pārvietot šo teikumu uz PB-2 veidlapu, kur var skaidri redzēt, kādos gadījumos tas ir nepieciešams. Priekšlikums svītrot prasību amatpersonas apliecinājumā uzrādīt amatpersonas amatu (jo svarīgs ir nevis amats, bet tas, vai personai ir paraksta tiesības – šo informāciju darbinieki var saņemt Uzņēmumu reģistrā). Līdzīgi var atteikties arī no prasības pēc zīmoga. Priekšlikums veidlapā „Pieteikums barības apritē iesaistītā objekta reģistrācijai” pārvietot rūtiņu opcijas „Reģistrācija” un „Aktualizācija” veidlapas sākumā, kā arī atteikties no prasības atzīmēt izmaiņu datumu (jo datumu prasa ierakstīt arī parakstot veidlapu) un svītrot aili „Piezīmes”. Savukārt, veicot aktualizāciju, neprasīt vēlreiz aizpildīt visas PB1, PB-2 un PB-4 veidlapas, bet tikai to punktu, par kuru tiek veikta aktualizācija. Visi šie priekšlikumi ļaus vienkāršot veidlapu, samazinot administratīvo slogu neprimāriem ražotājiem vien par aptuveni 300 LVL/gadā, un šo pieteikumu iesniedzējs varēs aizpildīt bez PVD darbinieku līdzdalības, tādējādi tiks taupīts ierēdņu laiks. Juridiski ir jāveic izmaiņas MK noteikumos Nr. 557 „Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, izņemot deklarāciju vairumtirgotājiem, kur jāveic izmaiņas ES Regulas Nr.183/2005 17. pantā.

73

2. Priekšlikums Atteikties no papīra sertifikātiem. Sarunā ar dažādiem uzņēmējiem esam konstatējuši, ka par papīra sertifikātu esamību vai neesamību parasti neviens neinteresējas – nedz piegādātāji, nedz pircēji un no biznesa funkcionēšanas viedokļa tiem nav nekādas nozīmes. Sarunā noskaidrots, ka gadījumā, ja ir šaubas par to, vai uzņēmums ir reģistrēts vai atzīts, tas tiktu skaidrots PVD, nevis prasot uzrādīt papīra sertifikātus. Uzņēmēji uzskata, ka datubāze internetā ir laba alternatīva papīra sertifikātiem. Šis solis ļautu ietaupīt aptuveni 2 022 LVL/gadā, jo uzņēmējiem nebūtu jābrauc pēc sertifikātiem, un vēl 1 945 LVL/gadā, jo nebūtu jāmaksā par pašu sertifikātu (tiesa, tas nav administratīvais, bet finansiālais slogs). 3. Priekšlikums Iesakām visus primāros ražotājus automātiski ievietot datubāzē bez nepieciešamības aizpildīt veidlapu (jo visa nepieciešama informācija ir LDC rīcībā). Patlaban izskatās, ka pat, ja primārajiem ražotājiem nebūs jābrauc un speciāli jāiesniedz šis pieteikums, tas veidos aptuveni 1 099 LVL/gadā lielu slogu (veidlapas aizpildīšana), no kura var izvairīties. Speciāla kontrole pirms uzņēmumu reģistrācijas varētu veidot vēl papildus 25 840 LVL/gadā lielu slogu (jāatzīmē, ka novērtējuma veikšanas brīdī nebija skaidrības vai tādas kontroles tiks veiktas). Tā kā šī ir «B» grupas prasība, kur paziņošanas formu saistībā ar reģistrāciju nosaka kompetentā iestāde, juridiski izmaiņas ir jāveic šajos MK noteikumos, vienkāršojot prasības attiecībā uz primārajā ražošanā iesaistīto objektu reģistrāciju. Kopsavilkums Visu priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs uzņēmējiem no šo noteikumu prasību izpildes samazinātos par 65,8%. 4.2.8. MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība” 1. Priekšlikums Svītrot obligātu prasību lauksaimniekam slēgt līgumu ar pārraugu. Šajā gadījumā valstij nav svarīgi vai ar pārraugu ir noslēgts līgums un kādā veidā lauksaimnieks ar pārraugu veidos savas biznesa attiecības. Atbildīgās institūcijas var rekomendēt lauksaimniekam un pārraugam veidot savas attiecības uz līguma pamata, bet tai nevajadzētu būt obligātai prasībai. Tiesa, ietekme uz administratīvo slogu no tā varētu būt ap 48 LVL/gadā (pieņemot, ka trešdaļa no saimniecībām, kas uzsāk pārraudzību, neslēgs līgumus rakstiski). 2. Priekšlikums Priekšlikums vienkāršot iesniegumu par pārraudzības darba uzsākšanu (tas pats par informācijas precizēšanu un pārraudzības pārtraukšanu). Pozīciju „Īpašnieks”, kas ir veidlapas augšdaļā, var svītrot, pārvietojot šo pozīciju veidlapas apakšdaļā. Tādejādi fiziskās personas gadījumā nebūtu jāraksta savs vārds un uzvārds divas reizes. Tāpat var svītrot prasību uzrādīt personas kodu, uzņēmuma reģistrācijas numuru un adresi. Ņemot vērā, ka vēlāk tiek prasīta informācija par novietnes numuru, ir iespējams identificēt gan personas kodu, gan uzņēmuma reģistrācijas numuru, gan adresi. 74

Nav nepieciešams prasīt gan ganāmpulka, gan novietnes numuru. Zinot novietnes numuru, LDC datubāzē var viegli atrast arī ganāmpulka numuru. Lai vienkāršotu lauksaimniekiem administratīvās prasības saistībā ar gaļas liellopu pārraudzību, varētu atteikties no atsevišķiem iesniegumiem par informācijas precizēšanu vai pārraudzības pārtraukšanu. Tā vietā kontroles lapās varētu paredzēt speciālu vietu, kur informācijas precizēšanas gadījumā vai pārraudzības pārtraukšanas gadījumā to varētu ierakstīt. Vienlaikus iesnieguma veidlapā varētu svītrot pozīciju, kur nepieciešams atzīmēt, vai šis iesniegums ir pārraudzības uzsākšanai, informācijas precizēšanai vai pārraudzības pārtraukšanai. Priekšlikums atteikties no prasības uzrādīt pārraudzības veicēja personas kodu. Ņemot vērā, ka ir zināms personas vārds un uzvārds, kā arī sertifikāta vai apliecības numurs, šo personu ir iespējams identificēt. Priekšlikums atteikties no prasības, lai lauksaimnieks ziņotu par svaru pārbaudes datumu. Precīzāka šī informācija varētu būt, ja to sniedz institūcijas, kuras veic svaru pārbaudi. Turklāt tas samazinātu no lauksaimnieka pieprasāmās informācijas apjomu. Var atteikties no prasības atzīmēt, kādu mērinstrumentu plānots izmantot. Sarunā ar LDC speciālistiem secināts, ka gaļas liellopu pārraudzībai tas nav primāri svarīgi. Visu priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par 1 368 LVL/gadā. Sloga samazināšanai ir jāveic izmaiņas šajos MK noteikumos. 3. Priekšlikums Maksājumu veikšana par pārraudzību šo noteikumu kontekstā veido salīdzinoši lielu administratīvo slogu, jo pati par sevi prasa laiku un, ja maksājums tiek veikts bankā vai pasta nodaļā, tad arī izdevumus. Priekšlikums ieviest automātisko maksājumu sistēmu. Ņemot vērā, ka lauksaimnieks gan maksā valstij par pārraudzību, gan no valsts saņem maksājumus, iespējams atvieglot administratīvo slogu, automatizējot maksājumus. LDC sadarbībā ar LAD varētu bez lauksaimnieka līdzdalības (bet ar piekrišanu) veikt pārskaitījumus no subsīdijām maksas pārraudzības pakalpojumu apmaksai. Aptuveni puse aptaujāto lauksaimnieku ir atzinusi, ka šāds pakalpojums viņiem varētu būt interesants. Savukārt, daļa teica, ka tas viņus neinteresē. Tomēr gadījumā, ja trešdaļa izlemtu šādu pakalpojumu izmantot, administratīvais slogs šo noteikumu kontekstā samazinātos par 5 043 LVL/gadā. Lai gan prasība par maksājumu veikšanas kārtību MK noteikumos neparādās, praksē tas lauksaimniekiem rada lielu administratīvo slogu, tādēļ sloga samazināšanai jāveic izmaiņas MK noteikumos Nr. 6, precizējot prasības attiecībā uz maksājumu veikšanu par pārraudzību. 4. Priekšlikums Atteikties no obligātās prasības pēc svaru kalibrēšanas šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās, kā arī saimniecībās, kuru liellopus ieraksta Valsts ciltsgrāmatā. Tas ir aktuāli arī tādā izpratnē, ka liela daļa pārējo saimniecību veic pārraudzību ar mērlenti (kur precizitātes pakāpe ir mazāka nekā svariem).

75

Ir iespējams noteikt, ka lauksaimniekam ir jānodrošina, lai svari strādātu precīzi. Savukārt, kādā veidā tas notiek, atstāt lauksaimnieka ziņā. Tas varētu samazināt uz pusi administratīvo slogu, ko veido svaru kalibrēšana – par 2 866 LVL/gadā. Lai samazinātu administratīvo slogu, juridiski ir jāveic izmaiņas šajos MK noteikumos, mainot prasības par verificētu svaru izmantošanu. Kopsavilkums Visu priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs no MK 2008. gada 2. janvāra noteikumiem Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība” samazinātos par 29,2%. 4.2.9. MK 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus” Dublē MK 2008. gada 13. maija noteikumus Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība”, jo MK noteikumu 4.3.punktā paredzētais iesniegums un 7.punkta prasības par PVD pārbaudi sakrīt. Priekšlikums ir apvienot abus dokumentus, lai tie būtu saprotamāki un tajos iekļautās normas nedublētos. 4.2.10. MK 2008. gada 13. maija noteikumi Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība” 1. Priekšlikums Patlaban iesniegums sertifikāta saņemšanai (eksportam uz citām ES valstīm) ir paredzēts brīvā formā, taču, ņemot vērā, cik daudz dažādas informācijas tiek pieprasīts iekšējās tirdzniecības sertifikāta saņemšanai, iesakām sagatavot standarta formu. Tas ļautu gan ietaupīt PVD darbinieku laiku (kuri patlaban aktīvi piedalās iesnieguma sagatavošanas procesā), gan nepalielinātu kļūdu skaitu, kad uzņēmējs pats aizpilda iesniegumu. Tiesa, no administratīvā sloga viedokļa, uzņēmējiem samazinājums būtu ap 180 LVL/gadā (laika ietaupījums par 10% uz tā rēķina, ka samazināsies jautājumu skaits, kas tiek uzdoti PVD darbiniekiem) Juridiski izmaiņas ir jāveic tikai šajos MK noteikumos. Kopsavilkums Priekšlikuma ieviešanas rezultātā administratīvā sloga samazinājums būtu niecīgs – par 0,8%. 4.2.11. MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” 1. Priekšlikums Ir iespējams vienkāršot PVD izstrādāto veidlapu „Atļaujas saņemšanai svaigpiena realizācijai nelielos apjomos tieši gala patērētājam”. No veidlapas var svītrot visu pieprasāmo informāciju, atstājot tikai novietnes numuru, telefona numuru un vēlamo pārbaudes datumu un laiku. Izmantojot novietnes numuru, ir iespējams iegūt gan ziņas par novietni, gan adresi un līdz ar to pārbaudes veikšanas vietu. Tiesa, ņemot vērā nelielu 76

pieteikumu skaitu minētās atļaujas saņemšanai, tas slogu samazinātu tikai par aptuveni 10 LVL/gadā. Vēl vairāk, no šīs veidlapas var atteikties vispār, jo izmantojot informāciju par tiešām tirdzniecības kvotām un reģistrētām novietnēm, ir iespējams izsekot, kur ir notikusi piena ražošana. Tas ļautu slogu lauksaimniekiem samazināt par 414 LVL/gadā. 2. Priekšlikums MK noteikumi paredz, ka piegādājot pienu, ir nepieciešams divos eksemplāros sagatavot speciālo pavaddokumentu. Ņemot vērā, ka VID jau prasa pavadzīmes vai attaisnojuma dokumentus, kur parādās svarīgākā informācija (piemēram, informācija par piena piegādātāju un saņēmēju, kā arī produkcijas daudzums), iesakām atteikties no šī pavaddokumenta vispār. Uz pavadzīmes vai attaisnojuma dokumenta var ar roku ierakstīt piena ieguves laiku. Tālāk tirgotājam ir jāievēro tas, kas ir noteikts šajos MK noteikumos, bez papildus citu formālo papīru aizpildīšanas. Ņemot vērā, ka pavaddokumentu nebūs un līdz ar to tos nav nepieciešams glabāt, kopā tas administratīvo slogu samazinās par aptuveni 6 570 LVL/gadā. 3. Priekšlikums Nav vajadzības no mazumtirgotāja pieprasīt, lai viņš reģistrē piena piegādes datumu un piena temperatūru piegādes brīdi. Ir svarīgi zināt, kad piens ir iegūts, bet to, kā veido savas attiecības piena ražotājs un mazumtirgotājs var atstāt uzņēmēju ziņā. Ja piens ir piegādāts par vēlu un piena realizācijai ir atlicis maz laika vai piegādes brīdī piena temperatūra ir augsta, mazumtirgotājs var atteikties to pirkt no ražotāja. Reģistrācijas žurnāls šajā gadījuma ir formāls papīrs. Slogu uzņēmējiem tas samazinātu par 728 LVL/gadā. Kopsavilkums Realizējot visus priekšlikumus, administratīvais slogs, ko veido šie MK noteikumi tiks samazināts par 79,3%. Visu izmaiņu veikšanai ir jāmaina tikai MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” 4.2.12. MK 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 287 „Cūku pārraudzības kārtība” 1. Priekšlikums Priekšlikums svītrot obligātu prasību lauksaimniekam slēgt līgumu ar pārraugu. Atbildīgās institūcijas var rekomendēt lauksaimniekam un pārraugam veidot savas attiecības uz līguma pamata, bet tai nevajadzētu būt obligātai prasībai. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem par 38 LVL/gadā (pieņemot, ka trešdaļa no saimniecībām neslēgs rakstisku līgumu). 2. Priekšlikums Ņemot vērā, ka 2007. gadā CVI ir apsekojusi aptuveni 30% no pārraudzību veicošām cūku saimniecībām, piedāvājam samazināt CVI kontroļu skaitu līdz 5% līmenim. Administratīvais slogs rezultātā samazinātos par 519 LVL/gadā. Juridiski izmaiņas ir jāveic šajos 2002. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 287. Kopsavilkums Minēto priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par 7,4%.

77

Jāatzīmē, ka salīdzinoši lielu slogu veido ikmēneša informācijas sniegšana šķirnes organizācijām, tomēr šis slogs izriet no ciltsdarba programmas cūkkopībā (līdz ar to netiek rēķināts pie administratīvā sloga, kas veidojas valsts noteikto prasību izpildei). 4.2.13. MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā” 1. Priekšlikums Atcelt piegādāto zvejas produktu uzskaites žurnālu. Jau patlaban šis žurnāls vismaz atsevišķos gadījumos netiek pildīts vai tiek pildīts formāli. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā produkcija tiek piegādāta nelielā apjomā, ārkārtas situācijas gadījumā produkcijas izcelsmi būtu iespējams uzzināt no sarunām ar piegādātājiem vai pavadzīmēm un citiem grāmatvedības dokumentiem. Administratīvā sloga samazināšanas ziņā ietaupījums veidotu 2 113 LVL/gadā. 2. Priekšlikums Atcelt prasību pēc atsevišķa pavaddokumenta sagatavošanas, piegādājot zivis. Darījuma gadījumu ir iespējams identificēt no pavadzīmēm vai citiem grāmatvedības dokumentiem, kur ir atrunāts gan piegādātājs un saņēmējs, gan arī ir informācija par produktu. Nepieciešamības gadījumā uz pavadzīmes var pierakstīt zvejas produktu ieguves datumu. Tas samazinātu administratīvo slogu par 5 323 LVL/gadā. Kopsavilkums Visu izmaiņu veikšanai ir jāmaina tikai MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”. Izmaiņu rezultātā administratīvais slogs, kas veidojas šo noteikumu rezultātā, samazinātos par 100%. 4.2.14. MK 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai” 1. Priekšlikums Ir iespējams atcelt 11. punktā un 14. punktā noteiktās informācijas sniegšanas prasības saimniecībām, kuras nodarbojas ar audzēšanu nelielā apjomā. Tas samazinātu administratīvo slogu par aptuveni 2 227 LVL/gadā. Savukārt informāciju par šādām saimniecībām (kontroļu veikšanai) PVD var iegūt no LDC (novietņu reģistrā). Izmaiņu veikšanai ir nepieciešams vispirms veikt izmaiņas ES Direktīvā Nr. 88/2006. Kopsavilkums Priekšlikuma rezultātā administratīvais slogs, kas izriet no šiem noteikumiem, samazinātos par 34,5%. 4.2.15. MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi” 1. Priekšlikums Patlaban PVD iekšējā procedūra paredz, ka iesniegumu atļaujai iegādāties veterinārās zāles iesniedz vispirms PVD teritoriālajā struktūrvienībā un saņemot pozitīvo lēmumu ir

78

nepieciešams vēlreiz iesniegt iesniegumu atļaujai iegādāties veterinārās zāles PVD birojā Rīgā. Turklāt tas ir jādara katru gadu. Priekšlikums vienkāršot procedūru. Vispirms var vienkāršot pirmo veidlapu, atsakoties no prasības uzrādīt e-pastu un faksu (šī informācija netiek izmantota), kā arī no prasības ierakstīt novietnes adresi un pasta indeksu (šī informācija jau ir pieejama PVD). Turklāt var pilnībā atteikties no otrās veidlapas – tā vietā PVD teritoriālā struktūrvienība pati nosūta uz PVD centrālo biroju iesniegumu un lēmumu. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par 1 766 LVL/gadā. Juridiski ir jāveic izmaiņas MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407. Kopsavilkums Izmaiņu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par 32,5%. 4.2.16. MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība” 1. Priekšlikums Svītrot obligātu prasību lauksaimniekam slēgt līgumu ar pārraugu. Šajā gadījumā valstij nav svarīgi, vai ar pārraugu ir noslēgts līgums un kādā veidā lauksaimnieks ar pārraugu veidos savas komerciālās attiecības. Atbildīgās institūcijas var rekomendēt lauksaimniekam un pārraugam veidot savas attiecības uz līguma pamata, bet tai nevajadzētu būt obligātai prasībai. Tas samazinātu administratīvo slogu par 31 LVL/gadā. 2. Priekšlikums Iesakām vienkāršot iesniegumu pārraudzības darba uzsākšanai, informācijas precizēšanai un pārraudzības pārtraukšanai. Var svītrot ganāmpulka numuru, jo ir zināms novietnes numurs. Var arī svītrot prasību uzrādīt pārraudzības darba veicēja personas kodu un sertificētā pārrauga personas kodu. Paralēli tam varētu atteikties no atsevišķiem iesniegumiem informācijas precizēšanai un pārraudzības pārtraukšanai. Tā vietā kontroles lapās varētu paredzēt speciālu vietu, kur informācijas precizēšanas gadījumā vai pārraudzības pārtraukšanas gadījumā to varētu atzīmēt. Var arī vienkāršot jautājumu par atļauju izmantot informāciju „zinātniskiem pētījumiem un dažādu pārskatu sagatavošanai”. Teikums varētu izskatīties kā jautājums: Vai lauksaimnieks atļauj informāciju publicēt? Jautājumā nav nepieciešamības iedziļināties tehniskajās niansēs – piemēram, vai dati tiek izmantoti elektroniskā vai kādā citā veidā. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu aitkopībā par aptuveni 30 LVL/gadā. Izmaiņu veikšanai juridiski ir jāprecizē MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība”. 3. Priekšlikums Priekšlikums ieviest automātisko maksājumu sistēmu. Ņemot vērā, ka lauksaimnieks gan maksā valstij par pārraudzību, gan bieži vien arī no valsts saņem dažādus maksājumus, iespējams atvieglot administratīvo slogu, automatizējot maksājumus. LDC sadarbībā ar LAD varētu bez lauksaimnieka līdzdalības veikt pārskaitījumus no subsīdijām maksas pārraudzības pakalpojumu apmaksai. Aptuveni puse no aptaujātajiem lauksaimniekiem atzinusi, ka šāds pakalpojums viņiem varētu būt interesants. Tiesa daļa teica, ka tas viņus neinteresē. Tomēr gadījumā, ja 79

trešdaļa izlemtu šādu pakalpojumu izmantot, administratīvais slogs šo noteikumu kontekstā samazinātos par 998 LVL/gadā. Lai gan prasība par maksājumu veikšanas kārtību MK noteikumos neparādās, praksē tas lauksaimniekiem rada lielu administratīvo slogu, tādēļ sloga samazināšanai jāveic izmaiņas MK noteikumos Nr. 85, precizējot prasības attiecībā uz maksājumu veikšanu par pārraudzību. 4. Priekšlikums Ņemot vērā, ka 2007.gadā CVI ir apsekojusi vairāk par pusi no aitu pārraudzību veicošām saimniecībām un ka vispār inspekciju skaits lauksaimniecībā no dažādu iestāžu puses ir ļoti liels, iesakām samazināt CVI kontroļu skaitu līdz 5% līmenim. Administratīvais slogs rezultātā samazinātos par 500 LVL/gadā. Izmaiņu veikšanai juridiski ir jāmaina šie MK noteikumi. Kopsavilkums Ieviešot visus priekšlikumus, administratīvais slogs lauksaimniekiem šo noteikumu kontekstā kopumā samazinātos par 48,5%. 4.2.17. MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība” 1. Priekšlikums Svītrot obligātu prasību lauksaimniekam slēgt līgumu ar pārraugu. Šajā gadījumā valstij nav svarīgi, vai ar pārraugu ir noslēgts līgums un kādā veidā lauksaimnieks ar pārraugu veidos savas komerciālās attiecības. Atbildīgās institūcijas var rekomendēt lauksaimniekam un pārraugam veidot savas attiecības uz līguma pamata, bet tai nevajadzētu būt obligātai prasībai. Tiesa, administratīvs atvieglojums būtu minimāls. 2. Priekšlikums Priekšlikums vienkāršot iesniegumu pārraudzības darba uzsākšanai, informācijas precizēšanai un pārraudzības pārtraukšanai. Pozīciju „Īpašnieks”, kas ir veidlapas augšdaļā var svītrot, pārvietojot šo pozīciju veidlapas apakšdaļā. Tādejādi fiziskās personas gadījumā nebūtu jāraksta savs vārds un uzvārds divas reizes. Tāpat var svītrot prasību uzrādīt personas kodu, uzņēmuma reģistrācijas numuru un adresi. Ņemot vērā, ka vēlāk tiek prasīta informācija par novietnes numuru, ir iespējams identificēt gan personas kodu, gan uzņēmuma reģistrācijas numuru, gan adresi. Nav nepieciešams prasīt gan ganāmpulka, gan novietnes numuru. Zinot novietnes numuru, LDC datubāzē var viegli atrast arī ganāmpulka numuru. Var svītrot aili, kurā ir nepieciešams atzīmēt sugu, tā vietā paredzot rūtiņu opcijas, lai nebūtu jāraksta „govis” vai „kaza”. Var svītrot prasību par laboratoriju, jo nepieciešamības gadījumā daudz precīzāku informāciju būtu iespējams saņemt no pašām laboratorijām. Priekšlikums atteikties no prasības uzrādīt pārraudzības veicēja personas kodu. Ņemot vērā, ka ir zināms personas vārds un uzvārds, kā arī sertifikāta vai apliecības numurs, šo personu ir iespējams identificēt. 80

Svītrot veidlapas bloku „Paraugu noņemšana”. Sarunā ar LDC speciālistiem secināts, ka šī nav primāri svarīga informācija. Priekšlikums atteikties no prasības, lai lauksaimnieks ziņotu par svaru pārbaudes datumu. Precīzāka šī informācija varētu būt, ja to sniedz institūcijas, kuras veic svaru pārbaudi. Turklāt tas samazinātu no lauksaimnieka pieprasāmās informācijas apjomu. Lai vienkāršotu lauksaimniekiem administratīvās prasības saistībā ar pārraudzību, varētu atteikties no atsevišķiem iesniegumiem par informācijas precizēšanu vai pārraudzības pārtraukšanu. Tā vietā kontroles lapās varētu paredzēt speciālu vietu, kur informācijas precizēšanas gadījumā vai pārraudzības pārtraukšanas gadījumā to varētu atzīmēt. Vienlaikus iesnieguma veidlapā varētu svītrot pozīciju, kur nepieciešams atzīmēt, vai šis iesniegums ir pārraudzības uzsākšanai, informācijas precizēšanai vai pārraudzības pārtraukšanai. Tas ļautu administratīvo slogu lauksaimniekiem samazināt par 260 LVL/gadā. Juridiski priekšlikumu ieviešanai ir jāveic izmaiņas MK 2004. gada 24. februāra noteikumos Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība”. 3. Priekšlikums Atteikties no obligātās prasības pēc mērinstrumentu pārbaudēm. Ir iespējams noteikt, ka lauksaimniekam ir jānodrošina, lai mērierīces strādātu precīzi. Savukārt, kādā veidā tas notiek, atstāt lauksaimnieka ziņā. Gadījumā, ja pēc analoģijas ar piena lopkopību tas varētu samazināt slogu par trešdaļu, naudas izteiksmē tas būtu atvieglojums 295 LVL/gadā apmērā. Juridiski izmaiņas jāveic šajos MK noteikumos. 4. Priekšlikums CVI 2007.gadā ir kontrolējušas lielāko daļu no saimniecībām, kas veic piena šķirņu kazu pārraudzību. Iesakām samazināt šīs institūcijas veikto inspekciju daļu līdz aptuveni 5% no mērķa grupas. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu par aptuveni 440 LVL/gadā. Kopsavilkums Priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs, ko lauksaimniekiem veido MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība”, samazinātos par 49,5%. 4.2.18. MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” 1. Priekšlikums Atteikties no prasības veikt saražotās augu izcelsmes produkcijas uzskaiti. Šī ir prasība, kas neietekmē nedz produkcijas drošību, nedz izsekojamību. No mērķa auditorijas puses tā bieži vien netiek pildīta vai tiek pildīta formāli. Administratīvo slogu tas samazinātu par 1 356 LVL/gadā. 2. Priekšlikums Attiekties no prasības veikt savāktās savvaļas produkcijas uzskaiti. Šī ir prasība, kas neietekmē nedz produkcijas drošību, nedz izsekojamību. Sarunā ar savvaļas produkcijas

81

vācējiem un tirgotājiem ir secināts, ko šo prasību nepilda neviena no septiņām aptaujātajām personām. Arī PVD neveic nekādu savvaļas produkcijas vācēju un tirgotāju kontroli. Jāatzīmē, ka administratīvo slogu tas praktiski nesamazinās, jo arī tagad vismaz ļoti liela daļa no savvaļas produkcijas vācējiem un tirgotājiem šo prasību nepilda. 3. Priekšlikums Mainīt kontroles kārtību. Patlaban sistēma ir tāda, ka PVD veic vizuālu apsekojumu saimniecībās, kuras ir reģistrējušas PVD. Savukārt, ja persona nav reģistrējusies, tā nenonāk PVD lokā un var brīvi ražot un tirgot savu produkciju bez jebkādas kontroles. Priekšlikums ir veikt kontroli ne tikai reģistrētajās saimniecībās, bet arī tirdzniecības vietās, pārbaudot tirgojamās produkcijas kvalitāti. Tas ļaus uzlabot produkcijas kontroli. Ja kopējais kontroļu skaits nesamazināsies, šādas kontroles ļaus vienlaikus samazināt laiku, kas saimniekam ir jāpavada ar inspektoriem, vidēji par vismaz 20 minūtēm (nebūs jātērē laiks inspektoriem pirms inspekcijas uzsākšanas). Tas administratīvo slogu samazinātu par 134 LVL/gadā. Kopsavilkums Priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs šo noteikumu kontekstā samazinātos par 78,8%. Turklāt, tas ļaus arī atteikties no valsts prasības kultivēto augu produkcijas ražotājiem un tirgotājiem (ražojošiem un tirgojošiem nelielus apjomus) reģistrēties PVD. 4.2.19. MK 2006. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos” 1. Priekšlikums Ņemot vērā nelielo aprites apjomu, ir iespējams vienkāršot prasību par pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzskaiti. Ja blakusprodukti tiek nodoti citai personai, pietiek ar to informāciju, kas tiek prasīta pavaddokumentā. Ņemot vērā šo informāciju, ir iespējams indikatīvi, bet pietiekami precīzi ar koeficentu palīdzību aprēķināt, kādiem ir jābūt dažādiem blakusproduktu veidiem. Administratīvā sloga samazināšanas ziņā, ietaupījums būtu 657 LVL/gadā. Izmaiņas ir jāveic PVD izstrādātās veidlapās. Kopsavilkums Priekšlikuma ieviešanas gadījumā administratīvais slogs uzņēmējiem, kas veidojas šo noteikumu dēļ, samazinātos par 52,1%. 4.2.20. MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei” 1. Priekšlikums Atteikties no pavaddokumenta. Ņemot vērā, ka notiek produkcijas marķēšana, ir iespējams atteikties no pavaddokumenta (kas praktiski ir formāls papīrs) sagatavošanas nepieciešamības. Ņemot vērā nelielos tirdzniecības apjomus, nepieciešamības gadījumā būs iespējams atrast dzīvnieka izcelsmi arī bez pavaddokumenta. Savukārt par darījuma esamību var kalpot pavadzīme vai darījumu apliecinošs dokuments. Izmaksu 82

samazinājums – 332 LVL/gadā. Juridiski izmaiņu veikšanai ir nepieciešams veikt izmaiņas analizējamajos MK noteikumos. Kopsavilkums Priekšlikuma ieviešanas gadījumā administratīvais slogs šo noteikumu kontekstā samazinātos par 92,8%. 4.2.21. MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā” 1. Priekšlikums Līdzīgi kā MK noteikumos Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”, ir iespējams vienkāršot PVD izstrādāto iesniegumu atļaujas saņemšanai. Faktiski no 13 datu prasībām ir nepieciešams zināt tikai novietnes numuru, telefona numuru un vēlamo pārbaudes laiku. Līdz ar to var ieviest tādu praksi, kā pieteikšanos pa telefonu, tādejādi samazinot administratīvo slogu par aptuveni 59 LVL/gadā. 2. Priekšlikums Atteikties no papīra veida atļaujas. Motivācija šādam priekšlikumam ir līdzīga izklāstītajai 1. priekšlikumā MK noteikumiem Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”. Lai patērētajam un kontrolējošām iestādēm būtu vieglāk identificēt ražotāju, var noteikt, ka tirdzniecības vietā ir jāuzrāda ražotāja PVD reģistrācijas numurs. Priekšlikuma ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par 54 LVL/gadā. 3. Priekšlikums Noteikumi paredz, ka, piegādājot olas, ir nepieciešams divos eksemplāros sagatavot pavaddokumentu. Ņemot vērā, ka produkcijai ir arī pavadzīme (vai rēķinus ar noteiktajiem rekvizītiem), kur ir atzīmēta svarīgākā informācija par pārdošanas-pirkšanas notikumu (ieskaitot informāciju par olu piegādātāju un saņēmēju, kā arī produkcijas daudzums), ir iespējams atteikties no atsevišķa pavaddokumenta. Uz pavadzīmes (rēķina) var pierakstīt olu izdēšanas laika intervālu. Administratīvo slogu tas samazinātu par aptuveni 138 LVL/gadā. Kopsavilkums Minēto priekšlikumu ieviešanas gadījumā administratīvais slogs analizējamo MK noteikumu kontekstā samazinātos par 76,2%. Izmaiņu veikšanai no likumdošanas viedokļa ir jāmaina tikai MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā”. 4.2.22. MK 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 842 „Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību” 1. Priekšlikums Pastāv iespējas vienkāršot iesnieguma formu šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanai.

83

Attiecībā uz informāciju par iesniedzēju, pietiek ar iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu. Var svītrot pozīciju „Iesniedzēja adrese”, bet tā vietā pievienot pozīciju par ganāmpulka numuru un personas tālruņa numuru. No pieciem pielikumiem, kas tiek prasīti veidlapā, var atteikties no četriem. Ganāmpulka reģistrācijas kartītes kopija nav vajadzīga, jo šī informācija ir pieejama LDC datubāzē. Nav vajadzīgs ganāmpulka raksturojums, jo, no vienas puses – veidlapā nav skaidri definēts, kas šajā raksturojumā ir nepieciešams, bet no otras puses – lielā mērā šī informācija ir pieejama LDC datubāzē (attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem šī informācija nav pieejama, tā būs atspoguļota arī ganāmpulka izkopšanas plānā). Vienlaikus var atteikties arī no prasības pievienot veterināro izziņu un izziņas no saimniecības par atbilstību vides prasībām (nepieciešamības gadījumā informāciju par pārkāpumiem var saņemt kontrolējošās iestādes). Šie priekšlikumi ļaus samazināt administratīvo slogu par nepilnu 55 LVL/gadā, un to ieviešanai izmaiņas ir veicamas tikai šajos 842. MK noteikumos. Kopsavilkums Priekšlikumi ļaus samazināt administratīvo slogu par aptuveni 30%. 4.2.23. MK 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 102 „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību” 1. Priekšlikums Pašreizējā kārtība paredz, ka vispirms uzņēmējam ir jāreģistrējas PVD un tad jāsniedz ziņas par dējējvistu novietni. Abos dokumentos pieprasa salīdzinoši daudz informācijas. Var atteikties no nepieciešamības aizpildīt reģistrācijas pieteikumu PVD, paredzot, ka, saņemot veidlapu „Ziņas par dējējvistu novietni”, PVD automātiski uzņēmumu reģistrē. Tajā pat laikā šo pašu veidlapu „Ziņas par dējējvistu novietni” var vienkāršot, pieprasot tikai uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas numuru, novietnes numuru, mītnes platību, vistu skaitu un turēšanas metodi. Pārējo informāciju PVD varēs saņemt no LDC. Tas vairāk kā piecpadsmit reizes samazinās laiku, kas ir nepieciešams veidlapu aizpildīšanai. Tiesa, kopējo slogu tas ietekmēs minimāli – par nepilniem 5 LVL/gadā. Izmaiņu veikšanai ir nepieciešams veikt izmaiņas šajos MK noteikumos Nr.102. Kopsavilkums Priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs, kas izriet no analizējamiem noteikumiem, samazināsies par aptuveni 7%. 4.2.24. MK 2006. gada 14. novembra noteikumi Nr. 931 „Noteikumi par kvalitātes prasībām svaigpienam, kas paredzēts siera ražošanai ar nogatavināšanas laiku vismaz 60 dienas, un kvalitātes atbilstības novērtēšanu” Ir iespējams svītrot prasību, ka piena ražotājam ir jāslēdz līgums ar uzņēmumu par svaigpiena iepirkšanu un līgums par svaigpiena laboratorisko izmeklēšanu. Valstij nav jānosaka, kādā veidā uzņēmēji savā starpā sadarbojas – valstij ir svarīgs rezultāts. Tomēr administratīvo slogu (kas šo noteikumu kontekstā jau patlaban ir ļoti minimāls) tas praktiski neietekmēs.

84

5. Literatūras un dokumentu saraksts 1. Böllhoff D. (2007) “Better Regulation through Systematic and Standardised Measurement of Administrative Costs in Germany” http://ec.europa.eu/dgs/legal_service/seminars/de_bollhoff.pdf (skatīts 29.08.2008.) 2. Capgemini, Deloitte, Rambol management (2008) EU Project on Administrative Burdem Reduction. Working Materials from the Conference “Cutting Red Tape for Europe”, 20 June, 2008, Brussels 3. Cavallo L., Coco G., Martelli M. (2008) “Evaluating administrative burdens through SCM: some indications from the Italian experience” - http://www.administrativeburdens.com/filesystem/2008/05/evaluating_admin_burdens_through_scm__italian_experience_may_2008_483.pdf (skatīts 01.09.2008.) 4. Dutch Cabinet (2006) “Reduction of the administrative burden for businesses” http://compliancecostsacc.openims.com/ufc/file/compliancecosts_sites/cc8f8a24ba99 4942b16aa9bd1d9e5997/pu/Bijlage_8_2_Cabinet_letter_October_2006.pdf (skatīts 29.08.2008.) 5. Eiropas Komisija (2005) „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija”, COM(2005)535 - http://eurlex.europa.eu/smartapi/cgi/sga_doc?smartapi!celexplus!prod!CELEXnumdoc&lg=lv &numdoc=52005DC0535 (skatīts 22.08.2008.) 6. Eiropas Komisija (2006) „Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats”, COM(2006)689 - http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/site/lv/com/2006/com2006_0689lv01.pdf (skatīts 20.08.2008.) 7. Eiropas Komisija (2007a) Komisijas dienestu darba dokuments. Ietekmes novērtējums „Rīcības programmai administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”, SEC(2007)84 http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/better_regulation/docs/docs_admin_b/sec_20 07_0085_1_lv_documentdetravail.pdf (skatīts 19.08.2008.) 8. Eiropas Komisija (2007b) „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”, COM(2007)23 http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/better_regulation/docs/docs_admin_b/sec_20 07_85_lv.pdf (skatīts 19.08.2008.) 9. Eiropas Komisija (2008a) Priority Area Food Safety http://ec.europa.eu/enterprise/admin-burdens-reduction/priority_food_en.htm (skatīts 19.08.2008.) 10. Eiropas Komisija (2008b) „Administratīvā sloga samazināšana Eiropas Savienībā 2007. gada progresa ziņojums un prognoze 2008. gadam”, COM(2008)35 - http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52008DC0035:LV:NOT (skatīts 21.08.2008.) 11. Eiropas Komisija (2008c) Administratīvās slodzes samazināšana http://ec.europa.eu/enterprise/admin-burdens-reduction/online_consulation_lv.htm (skatīts 24.08.2008.)

85

12. ElAmin A. (2007) “Simpler food legislation needed says EU report” http://www.foodproductiondaily.com/Quality-Safety/Simpler-food-legislationneeded-says-EU-report (skatīts 29.08.2008.) 13. Enterprise and Industry DG (2005) “Ex-Post Evaluation of EC Legislation and its Burden on Business”, Final Report http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/better_regulation/docs/Final_report.pdf (skatīts 28.08.2008.) 14. Enterprise and Industry DG (2008) General Administrative Burdens Reduction, Online Consultation Second Quarterly Report - http://ec.europa.eu/enterprise/adminburdens-reduction/docs/report_1.pdf (skatīts 01.09.2008.) 15. European Comission (2005a) “Impact Assessment Guidelines”, SEC(2005) 791. Annex 10 http://ec.europa.eu/governance/impact/docs/sec_2005_0791_anx_10_en.pdf (skatīts 20.08.2008.) 16. European Commission (2005b) “Impact Assessment Guidelines. Assessing administrative costs imposed by legislation”, SEC(2005)719 http://ec.europa.eu/governance/impact/docs/sec_2005_0791_anx_10_en.pdf (skatīts 15.06.2008.) 17. European Commission (2007) “Action Programme for Reducing Administrative Burdens in the European Union. Impact Assessment”, SEC92007)84 http://sup.kathimerini.gr/xtra/media/files/var/bureaucracy.doc (skatīts 27.08.2008.) 18. European Commission (2008) “Better regulation Member States' action” http://ec.europa.eu/governance/better_regulation/ms_action_en.htm (skatīts 20.08.2008.) 19. Food Standards Agency (2007) “Simplification Plan 2007” http://www.food.gov.uk/multimedia/pdfs/simplify2007.pdf (skatīts 28.08.2008.) 20. Her Majesty's Government (2007) “Delivering Simplification Plans: A Summary” http://www.berr.gov.uk/files/file44365.pdf (skatīts 28.08.2008.) 21. Jacobs S. (2008) “Cutting red tape: How to make it work?” http://www.cuttingredtape.eu/documents/uploads/11_presentation_scott_jacobs_en.pd f (skatīts 21.08.2008.) 22. Kox, H. (2005) “Intra-EU differences in regulation-caused administrative burden for companies”, CPB Memorandum 136, The Hague http://www.cpb.nl/eng/pub/cpbreeksen/memorandum/136/ (skatīts 05.08.2008.) 23. LR Ekonomikas ministrija (2008) „Otrais stratēģiskais pārskats par labāku regulējumu Eiropas Savienībā” http://www.em.gov.lv/em/images/modules/items/item_file_19346_pielikums_nr.4.doc (skatīts 19.08.2008.) 24. Ministry for Competitiveness and Communications (2008) Consultation Document “Reduction of Administrative Burdens” http://www.mcmp.gov.mt/pdfs/Consultations/ConsultationDoc2008.doc (skatīts 20.08.2008.) 25. Ministry of Industry and Trade of the Czech Republic (2008) “Government of the Czech Republic approved Plan to Reduce the Administrative Burden for 86

Entrepreneurs by 2010” - http://www.mpo.cz/dokument44155.html (skatīts 27.08.2008.) 26. OECD (2007a) “Regulatory Management Capacities of Member States of the European Union that Joined the Union on 1 May 2004”, Sigma Paper No. 42 http://www.olis.oecd.org/olis/2007doc.nsf/LinkTo/NT00002B26/$FILE/JT03228606. PDF (skatīts 27.08.2008.) 27. OECD (2007b) “Cutting Red Tape: Comparing Administrative Burdens Across Countries”, Executive summary - http://www.oecd.org/dataoecd/1/62/39416889.pdf (skatīts 29.08.2008.) 28. OECD (2007c) “Cutting Red Tape: National Strategies” http://www.oecd.org/dataoecd/10/26/39609018.pdf (skatīts 29.08.2008.) 29. Röhl, K.H. (2008) “Public Administration Reform in Germany. Measurement and Reduction of Bureaucracy” - http://www.kas.de/wf/doc/kas_14069-544-1-30.pdf (skatīts 29.08.2008.) 30. SCM Network “Measuring and reducing administrative burdens for business. International Standard Cost Model Manual” http://www.oecd.org/dataoecd/32/54/34227698.pdf (skatīts 18.10.2008.) 31. SCM Network (2008a) “5 Routes to Simplification” - http://www.administrativeburdens.com/default.asp?page=172 (skatīts 19.08.2008.) 32. SCM Network (2008b) “Why reduce administrative burdens?” http://www.administrative-burdens.com/default.asp?page=239 (skatīts 28.08.2008.)

87