Raotju Cenu Indeksa Izmaias Latvij

  • May 2020
  • PDF

This document was uploaded by user and they confirmed that they have the permission to share it. If you are author or own the copyright of this book, please report to us by using this DMCA report form. Report DMCA


Overview

Download & View Raotju Cenu Indeksa Izmaias Latvij as PDF for free.

More details

  • Words: 736
  • Pages: 3
Ražotāju cenu indeksa izmaiņas Latvijā

Ekonomiskā krīze Latvijā ir izraisījusi ražotāju cenu krišanos. Latvijas ražotāju produkcijas pieprasījuma samazināšanās gan ārvalstīs, gan Latvijā ir izraisījusi ievērojamu saražotās produkcijas pārdošanas cenu samazināšanos. Vienlaikus ražošanas faktoru (darbaspēka, kā arī dabas resursu, lielākās daļas pusfabrikātu un izejvielu) cenu samazināšanās daudziem ražotājiem ir ļāvusi samazināt izdevumus un rast iespējas gatavās produkcijas cenu pazemināšanai. Gatavās produkcijas cenu samazināšana nodrošina iespēju uzņēmumiem izdzīvot gan Latvijā, gan ārvalstīs krīzes izraisītā pieprasījuma samazināšanās apstākļos.   Aizvadītajā nedēļā Latvijā tika publicēti ražotāju cenu indeksi par jūniju. Salīdzinājumā ar maiju ražošanas cenas ir samazinājušās par 1,7%, salīdzinājumā ar 2008. gada jūliju samazinājums ir 7,8%. Šāds kritums nepārsteidz – ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nepārtraukti samazinās jau kopš novembra; salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn šis indekss samazinās jau kopš aizvadītā gada augusta. Tomēr indeksa krišanās tempi dažādās nozarēs ievērojami atšķiras.

Visupirms acīmredzamas ir  eksportējamo preču un Latvijā patērējamo preču ražotāju cenu indeksu izmaiņu atšķirības. Ja eksportējamo preču krišanās tempos salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir novērojama palēnināšanās (cenu kritums otrajā ceturksnī bija -3,1% salīdzinājumā ar -4,4% pirmajā ceturksnī; maijā indekss vispār palielinājās par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi), tad Latvijā pārdotās produkcijas cenas otrajā ceturksnī ir samazinājušās krietni vairāk (-3,8% pret -2,3% otrajā ceturksnī). Turklāt, ja eksportam saražotās preces gada laikā (salīdzinājumā ar 2008. gada jūniju) ir kļuvušas par 13,1% lētākas, tad vietējā tirgū pārdotās preces kļuvušas lētākas tikai par 4,6%. Tas ļauj izdarīt šādus secinājumus:

·         uzņēmumi, kas nodarbojas ar eksportu, jau agrāk ir sākuši samazināt izdevumus un cenas (par to liecina arī tas, ka vislielākais cenu samazinājums eksportam paredzētajām precēm salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – -3,6% – tika novērots 2008. gada oktobrī);

·         uzņēmumi, kas nodarbojas ar eksportu, salīdzinājumā ar pašmāju tirgū strādājošajiem ievērojami labāk tiek galā ar jaunu pasūtījumu piesaistīšanu. Pastāv iespēja, ka eksporta nozarēm palīdz stabilizēšanās, kas novērojama ES valstīs (piemēram, Vācijā, kur maijā tika fiksēts rekordliels rūpniecības produkcijas ražošanas pieaugums).  

Dažus secinājumus var izdarīt, salīdzinot cenu krituma tempus dažādās nozarēs. Vislielākais

1/3

Ražotāju cenu indeksa izmaiņas Latvijā

cenu kritums vērojams metalurģijā – Latvijā ražotā metāla cenas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (-7,6%) un salīdzinājumā ar aizvadītā gada jūniju (-49,4%). Tas nepārsteidz, jo visā pasaulē metalurģiju krīze ir skārusi ļoti smagi. Bet var minēt daudzas nozares, kurās jūnijā novērots ievērojams cenu pazeminājums salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn un cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tas varētu liecināt, ka galvenais izdevumu samazināšanas posms šajās nozarēs jau ir beidzies un notiek stabilizēšanās. Šādas nozares ir:

·         kokapstrāde (cenu samazinājums par 17,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un cenu pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi);

·         ķīmisko vielu un produktu ražošana (samazinājums par 6,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un pieaugums par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi);

·         gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (samazinājums par 6,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un bez izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi);

·         nemetāla minerālu izstrādājumu ražošana (samazinājums par 9,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi).

Diezgan interesanta situācija izveidojusies tekstilrūpniecībā un elektroiekārtu ražošanā. Tekstilrūpniecībā cenu samazināšanās turpinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas samazinājušās par 0,5% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju – par 2,9%. Salīdzinot Latvijā pārdoto tekstilrūpniecības nozares ražojumu cenas ar eksportētās produkcijas cenām, var secināt, ka jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi eksportētās tekstilrūpniecības produkcijas cenas ir pieaugušas (apmēram par 0,48%), bet Latvijā pārdotās produkcijas cenas ir samazinājušās. Elektroiekārtu ražošanā situācija ir pretēja: cenas ir pieaugušas gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (par 3,9%), gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (1,2%); turklāt eksportēto preču cenas jūnijā palika nemainīgas (taču salīdzinājumā ar gada sākumu tās ir samazinājušās), bet Latvijā pārdoto preču cenas šajā laikā ir ievērojami pieaugušas. Iespējams, ka šajā nozarē eksportam strādājošie uzņēmumi ir samazinājuši cenas un (visticamāk) izdevumus, bet iekšējā tirgū strādājošie – cenas nav samazinājuši.  

Protams, tikai ražotāju sniegtās ziņas par cenām ir nepietiekamas, lai izdarītu jebkādus

2/3

Ražotāju cenu indeksa izmaiņas Latvijā

tālejošus secinājumus. Taču noteiktus pieņēmumus izteikt ir iespējams. Ziņas liecina par to, ka eksportam strādājošās nozares uz krīzi reaģē ātrāk un elastīgāk nekā tās, kas strādā vietējam tirgum. Var izteikt pieņēmumu, ka eksportējošās nozares labvēlīgi ietekmē arī eiro zonas valstīs pēdējā laikā novērojamā stabilizācija. Uzņēmumi, kas strādā iekšējam tirgum, ilgi nespēja pārvarēt ietekmi, ko atstāja ekonomikas neproporcionālā attīstība laikā, kad kredītu dāsnā izsniegšana palielināja pieprasījumu, bet ražošanas izdevumu pieaugumu varēja kompensēt, palielinot cenas. Pašlaik uzņēmumiem Latvijā nākas izdzīvot tirgū, kas aizvien samazinās, un šajos apstākļos pastāvēt spēs tas, kas ražos un pārdos lētāk.

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis

3/3

Related Documents