Risks

Risks – ne ienaidnieks, ne draugs Zane Tiltānova Risks ar peļņu ieguldījumu pasaulē iet roku rokā, un tradicionāli investors, uzņemoties lielāku risku, vēlēsies arī attiecīgi lielāku sagaidāmo ienesīgumu. Skatoties pasaules mērogos, Baltijas tirgus ir uzskatāms par riskantāku, jo uzņēmumi ir salīdzinoši nelieli un arī apgrozījums, salīdzinot ar lielajām biržām, ir mazs. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Baltijā nevar nopelnīt. Nopelnīt var gan ieguldot ilgtermiņā, gan spekulējot uz īstermiņa svārstībām, tomēr investoram ir jārēķinās ar augstāku risku. Parasti ar vārdu „risks” saprotam draudus ciest zaudējumus vai arī nesaņemt kāroto peļņu. Ietekmējošie faktori šeit ir vairāki. Pirmkārt, tā ir katra uzņēmuma saimnieciskā darbība un ekonomiskās tendences, par kurām jau runājām rakstā „Makroekonomikas un industrijas analīze”. Vēl risku var palielināt vai samazināt politiskie notikumi, vērtspapīra likviditāte utt. Apzinoties riskus, investoram ir iespēja izvērtēt savu ieguldījumu un apsvērt diversifikācijas iespējas. Parasti investoram ir jārēķinās ar vairākiem riskiem, kas rada draudus iespējamajai peļņai. Tomēr nekas nav par velti, un nereti investoram par pelņu ir jāmaksā ar ne vienu vien nervu šūnu. Riska veidi Pirmais, ar ko investoram ir jārēķinās, ir cenas risks. Cenas risks ir draudi ciest zaudējumus vērstpapīra tirgus cenas neizdevīgu izmaiņu gadījumā. Negatīvu jaunumu rezultātā vērtspapīra cena var ievērojami samazināties, un ekstremālos gadījumos pat zaudēt lielāko daļu vai pat visu sākotnējo vērtību. Vērtspapīra cenu vistiešāk ietekmē uzņēmuma darbības rezultāti, valdes lēmumi, svarīgu nosacījumu maiņa tirgū vai līgumu izmaiņas, kas slēgti ar piegādātājiem/klientiem u.c. Tirgus risks ir otrs svarīgākais drauds ieguldījumam akcijās. Tirgus risks parasti izpaužas kā visa vērtspapīru tirgus kritums, un to ietekmē virkne citu faktoru. Pie šādiem faktoriem parasti pieskaita likviditātes risku, procentu likmes risku, cenu risku un izejvielu cenu risku. Parasti tieši tirgus risks ir tas, kuru apskata ar akciju tirgu saistītajos aprēķinos. Ieguldot ārvalstu valūtā, investoram jārēķinās ar valūtas risku. Valūtas risks ir draudi ciest zaudējumus, ja vērtspapīra cena tiek aprēķināta vienā valūtā, taču darījums (pirkšana vai pārdošana) notiek citā valūtā. Kā nesenāko piemēru varam minēt dolāra vērtības krišanos. Latvijas investors, kas bija ieguldījis ASV akcijās, valūtas svārstību dēļ bija ieguvējs, savukārt ASV investors, kas bija ieguldījis Eiropas vai Āzijas uzņēmumos cieta papildus zaudējumus. Kā izmērīt risku? Tirgus risku var mērīt dažādi, tomēr tradicionāli tiek izmantota Value at Risk (VaR) metode. Lai gan šī ir visbiežāk lietotā metode, tās pamatā ir virkne pieņēmumu, kas liek apšaubīt tās iegūto rezultātu. Pirmais pieņēmums ir, ka portfeļa kompozīcija apskatītajā laika periodā nemainās. Pie īsa apskates perioda parasti šis pieņēmums rezultātu neietekmē, tomēr ilgākā laika posmā šāds pieņēmums ir aplams. Otrkārt VaR noteikšanā tiek izmantota konstante, Apskats ir tikai informatīvs materiāls un nav iecerēts kā rekomendācija lēmumu pieņemšanai darījumiem vērtspapīru tirgū AS Lõhmus, Haavel & Viisemann, Duntes iela 6, Rīga LV-1013 tel: 67 502 100 | fax: 67 502 102 | web: www.lhv.lv | [email protected]

2

kas atspoguļo investora riska toleranci, un šo konstanti nav iespējams noteikt viennozīmīgi. Tomēr, prasmīgi rīkojoties, VaR var palīdzēt noteikt summu, kas tiek pakļauta riskam, ieguldot kādā konkrētā aktīvā. Vispārīgi runājot, A%VaR ir mazākā summa, kas var tikt zaudēta ar (1-A)% lielu varbūtību jeb investors var būt par A% pārliecināts, ka zaudējumi nepārsniegs A%VaR. VaR ir iespējams aprēķināt trīs veidos – izmantojot vēsturiskos datus, varianci – kovariāciju un Monte Karlo simulāciju. Šoreiz nedaudz aplūkosim vēsturisko metodi, kas tiek uzskatīta par salīdzinoši precīzāko. Parasti kā VaR parametri tiek ņemti 1% vai 5%, un apskatīts salīdzinoši īss laika posms – no dažām dienām līdz 3 mēnešiem. Tā kā investoru visvairāk interesē nākotnes ienesīgums, tad kā gadījuma lielumi tiek aplūkotas aktīvu cenas. Līdz ar to varam teikt arī, ka nākotnes portfeļa vērtība, kā arī peļņa/zaudējumi ir gadījuma lielumi. Piemēram, ja pastāv 5% varbūtība, ka laika periodā T tiks zaudēti 300 Ls, tad varam teikt, ka 5%VaR=300Ls. Jeb citiem vārdiem – 5%VaR ir piektā percentile no portfeļa peļņas/zaudējumu sadalījuma periodā [0;T]. Formāli, pieraksts izskatās sekojoši: 5%VaR(T)=|V0Qp(T)|, kur Qp ir ienesīguma sadalījuma 0.05tā kvantile un V0 ir sākotnējais ieguldījums. Lai iegūtu precīzāku rezultātu, parasti izmanto logaritmēto ienesīgumu: rT,0=ln(Vt/V0) Šādā gadījumā: 5%VaR=V0(1-exp(q0.05(t)). Tomēr, privātais investors risku biežāk saista ar tirgus volatilitāti jeb svārstībām, ko ir vieglāk noteikt. Volatilitāti parasti apraksta standartnovirze no ienesīguma, un, lai izmantotu šo skaitli, nav perfekti jāpārzin statistikas teorija. Ieguldījumu pasaulē vienkāršotā variantā standartnovirze ir sinonīms volatilitātei. Piemēram, S&P 500 indeksa standartnovirze ir aptuveni 15%, savukārt bankas depozītam 0%. Tas nozīmē, ka S&P 500 indeksa volatilitāte ir 15%, savukārt bankas depozīta ienesīgums laikā nesvārstās. Standartnovirzi parasti aprēķina no gada izmaiņām, tādēļ ir svarīgi apskatīt pietiekoši lielu laika intervālu, jo īsā laika posmā iegūto rezultātu var ietekmēt ekstrēmas vērtības, kas nav raksturīgas tirgum ilgākā laika griezumā. Tā, piemēram, ja mēs ņemtu tikai pēdējos trīs gadus, tad iegūtu aplamu rezultātu, kas nesniedz pilnīgu informāciju. Tā kā Rīgas OMXR indeksa vērtības ir pieejamas tikai kopš 2000. gada, mēs nevaram paļauties uz rezultāta precizitāti. Piemēram, pēdējā gada dramatiskais indeksa vērtības kritums uzskatāms par ekstrēmu vērtību, kas negatīvi ietekmē datu precizitāti. Taču, neskatoties uz to, ka pieejamo datu ir maz, izmantojot Excel funkciju STDEV ieguvām, ka OMXR indeksa standartnovirze ir aptuveni 35.53%. Tas nozīmē, ka vidējā gada OMXR indeksa volatilitāte ir 35.53%.

3

Īsumā apskatīsim, kā šis rezultāts tika iegūts. Pirmkārt, ir jāiegūst dati, kurus mēs analizēsim. Indeksa vēsturiskās izmaiņas var iegūt Rīgas Fondu biržas mājas lapā. Tālāk šos datus atveram ar MS Excel, un atrodam gada izmaiņas procentos. Un, lai aprēķinātu standartnovirzi, izmantojam funkciju =STDEV(iegūtās indeksa vērtība izmaiņas). Obligācijas – vai tiešām bezriska ieguldījums? Ar akcijām saistītie riski vairumam investoru ir labi zināmi, taču bieži vien investoriem ir maldīgs priekšstats par parādzīmēm, kuras tiek uzskatītas par 100% drošām. Tomēr reālajā dzīvē tirgojamās parādzīmes apdraud vairāki riski, un viens no tiem ir likviditātes risks. Parādzīmes īpašnieks ir izsniedzis uzņēmumam aizdevumu, un gadījumā, ja uzņēmums nonāk bankrota priekšā parādzīmes īpašnieku prasības tiek apmierinātas pirms akcionāru prasībām. Šajā ziņā parādzīmes ir drošākas nekā akcijas. Tomēr, iegādājoties parādzīmes tirdzniecībai, jāņem vērā izsniedzēja uzticamība, no kuras parasti ir atkarīga parādzīmes tirgus vērtība un likviditāte. Veidojot savu priekšstatu par kāda konkrētā uzņēmuma vai valsts uzticamību, viens no investora palīgiem ir reitingu aģentūras. Tās parādzīmes emitentam piešķir vērtējumu, kas atspoguļo nākotnes naudas plūsmas pietiekamību vērtspapīra segšanai. Tomēr arī reitingu aģentūras var kļūdīties, un akli uz šiem vērtējumiem paļauties nebūtu vēlams, jo šo reitingu pamatā ir matemātiskie aprēķini un nekāda matemātika nespēj paredzēt cilvēka rīcību tirgū. Vēl viens risks, kas ir tieši saistīts ar parādzīmju tirgu, ir procentu likmju risks. Procentu likmju risks ir draudi ciest zaudējumus no procentu likmes izmaiņas neizdevīgā virzienā. Investoram, kurš tirgojās ar parādzīmēm, neizdevīgs būtu procentu likmju kāpums, kas liek samazināties parādzīmju tirgus vērtībām. Taču, kādēļ tas tā ir, un kā novērtēt šo risku, skaidrošu turpmākajās rindkopās. Parasti procentu likmes risks skar tieši tos investorus, kas pērk un pārdod parādzīmes otrreizējā tirgū. Ja procentu likmes ir lielākas nekā kupona maksājums, tad parādzīmes cena būs zemāka nekā tās nominālvērtība, taču, ja procentu likmes ir zemākas nekā kupona maksājums, tad parādzīmes cena otrreizējā tirgū būs augstāka nekā tās nominālvērtība un parādzīme var tikt pārdota ar peļņu. Piemērs Jūs iegādājaties Latvijas Valsts 11 gadu parādzīmi, kuras nominālvērtība ir 100 LVL ar kupona likmi 6.75%. Ja pieaug procentu likmes, jaunai parādzīmju emisijai kupona likmes varētu būs lielāka. Tas savukārt nozīmē, ka investors varēs nopelnīt vairāk, iegādājoties jaunās emisijas parādzīmes, nevis pērkot jau emitētās parādzīmes otrreizējā tirgū. Līdz ar to Jūsu parādzīmes vērtība varētu samazināties. Parasti attiecību starp procentu likmi un parādzīmes cenu mēra ar ilguma koeficientu (duration). Šo rādītāju varam saukt arī par parādzīmes procentu likmes riska mēru. Pie procentu likmju izmaiņām, parādzīmes cena izmainīsies proporcionāli attiecīgajam koeficientam.

4

Duration =

P− − P+ , 2 P0 (∆y )

kur P − parādzīmes cena, ja procentu likmes samazinās, P + parādzīmes cena, ja procentu likme pieaug, P0 sākotnējā parādzīmes cena un ∆y ir procentu likmes izmaiņa. Piemērs Apskatīsim parādzīmi ar sākotnējo cenu 1000Ls, dzēšanas termiņu 2 gadi un kupona likmi 8% (kupona maksājums tiek veikts divas reizes gadā). Ja procentu likme tirgū arī būs 8%, tad parādzīmes cena paliks nemainīga, taču, ja tā būs 7% vai 9%, tad parādzīmes cena mainīsies. Pie 7% tā būs: 40 40 40 40 + 1000 + + + = 1018.37 2 3 1.035 1.035 1.035 1.035 4

Pie 9%:

40 40 40 40 + 1000 + + + = 982.06 2 3 1.045 1.045 1.045 1.045 4 Līdz ar to aptuvenais ilguma koeficients būs:

1018.37 − 982.06 = 1.815 2 * 1000 * 0.01 Tas nozīmē, ka procentu likmes izmaiņa par 1% parādzīmes cenai liks mainīties par 1.815%. Pārbaudot iegūto rezultātu, redzam, ka 1000*1.01815=1018.15, kas no precīzā rezultāta atšķiras tikai par 0.22. Līdzīgi pretējā gadījumā: 1000*(11.01815)=981.85, kas atšķiras tikai par 0.21. Jāpiezīmē, ka šo koeficientu mēs varam izmantot tikai pie mazām procentu likmju izmaiņām. Ja tiek gaidīts procentu likmju kāpums, investors vēlēsies ieguldīt parādzīmēs ar mazāku koeficientu, kas būtu tas pats, kas ieguldīt parādzīmēs ar mazāku procentu likmju risku. Tirdzniecība ar aizņemtiem līdzekļiem (leverage) - ar ko jārēķinās un kā sevi maksimāli pasargāt? Risku, kas saistāms ar tirdzniecību ar aizņemtiem līdzekļiem, investors parasti rada pats. Nav noslēpums, ka brokeru pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem piedāvā aizdot līdzekļus tirdzniecībai, par nodrošinājumu ņemot klienta esošos aktīvus, tomēr bieži gadās, ka investors līdz galam nav izpratis kā šis aizdevums darbojas, un kādas ir reālās saistības. Līdz ar to arī rodas dažādi pārpratumi un nevajadzīgs risks. Noslēdzot līgumu par kredītpleca izmantošanu, noteikti ļoti rūpīgi ir jāiepazīstas ar noteikumiem. Par nodrošinājumu parasti der ne visi aktīvi un arī nodrošinājuma likmes ir dažādas. Investoram vienmēr ir rūpīgi jāseko līdz sava

5

konta stāvoklim, jo gadījumā, ja aktīvu vērtība noslīd zemāk par konkrētu slieksni, brokeris ir tiesīgs likvidēt pozīcijas, lai pasargātu gan klientu, gan sevi no nevēlamiem zaudējumiem. Meklējot atbildi uz jautājumu, kā sevi maksimāli pasargāt, atkal atgriežamies pie riska. Lai sevi pasargātu, investoram, pirmkārt, ir jāapzinās visi iespējamie riski un jāsaprot, kā labāk nodrošināt savu ieguldījumu pret nelabvēlīgiem notikumiem. Izmantojot kredītplecu, noteikti nevajadzētu spēlēties ar uguni un par aizņemtajiem līdzekļiem iegādāties ārkārtīgi riskantus aktīvus, jo šāds solis investoru var strauji novest pie paša nelabvēlīgākā iznākuma – lielāka zaudējuma un saistībām nekā ieguldītie līdzekļi. Kopsavilkums Lai gan ir teiciens, „Kas neriskē, tas nevinnē,” nekad nevajadzētu uzņemties nevajadzīgu risku. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad tirgū valda milzīgas svārstības, kas jau tā rada pietiekamu bezmiegu naktīs.